Katrai lielai vai būtiskai ziņai ir sava vēsture. Tālab sniedzam klausītājiem iespēju vēlreiz iedziļināties tajā, ko raidījumā Septiņas dienas Eiropā eksperti speciālisti sprieduši par divu aktuālo notikumu priekšvēsturi.

Pagājušās nedēļas sākumā, Šveices pilsētā Ženēvā, sākās ANO rīkotās diskusijas ar Sīrijas valdības un opozīcijas pārstāvjiem par iespējamu miera panākšanu Sīrijā. Diemžēl jau trešajā dienā sarunas pārtrūka, opozīcijas pārstāvjiem protestējot pret Krievijas nesaudzīgajiem uzlidojumiem tās pozīcijām un civiliem mērķiem, tostarp uzbrukumiem slimnīcām Alepo un Homsā, kā arī Asada režīma liegumam sniegt humāno palīdzību aplenktajām pilsētām.

Krievija visu laiku apgalvo, ka tās uzbrukumi ir vērsti pret virkni Sīrijas grupējumu, tomēr uzmanības centrā ir uzlidojumi „Daīš” pozīcijām.

Par Sīrijas konflikta ģeopolitiskajām un vēsturiskajām aizkulisēm raidījumā pirms pāris mēnešiem savu viedokli izklāstīja Saeimas Ārlietu komisijas loceklis Atis Lejiņš.

Eiropas Savienības (ES) valstis turpina ieviest aizvien ierobežojošāku likumdošanu, kas vērsta uz migrantu plūsmas apturēšanu un atsevišķo valstu robežu nocietināšanu. Tikmēr ES vadība cenšas darīt visu, lai nosargātu Eiropas ārējās robežas un saglābtu Šengenas zonu no izjukšanas. Vai šī brīža migrācijas krīze ir cēlusi gaismā dziļāk iesakņojušos ES politisko krīzi un vai tiešām dalībvalstis un politiķi ir gatavi riskēt ar savienības iziršanu un neatgriezeniskām izmaiņām? Pārdomās par šo tēmu raidījumā Septiņas dienas Eiropā nesen dalījās domnīcas "Providus" direktore Dace Akule un Latvijas ārpolitikas institūta direktora vietnieks Kārlis Bukovskis.