2006. gadā 30. decembris bija sestdiena un pasaulē šī diena atmiņā paliks ar to, ka tās dienas rītā bijušajam Irākas prezidentam Sadamam Huseinam izpildīts nāvessods, kuru tā paša gada 5. novembrī Irākas tiesa viņam piesprieda par noziegumiem pret cilvēci.

"Pāršķirta melna lappuse Irākas vēsturē," Irākas televīzija paziņoja dienā, kad Bagdādē nāvessodu pakarot izpildīja Irākas diktatoram Sadamam Huseinam un diviem kādreizējiem viņa režīma locekļiem. Nāvessodu izpildīja pulksten sešos no rīta (?) pēc vietējā laika kādā cietumā Irākas galvaspilsētas Bagdādes ziemeļos, klātesot Irākas premjerministra pārstāvim un sunnītu garīdzniekam, šo faktu apstiprinājis Irākas ārlietu ministrs.

Sadamam Huseinam augstāko soda mēru piesprieda par 148 šiītu nogalināšanu 1982. gadā Dudžailā. Kopā ar Huseinu apsūdzēti bija arī viņa pusbrālis Barzans al Tikriti un bijušais Irākas augstākās tiesas priekšsēdētājs Avads Hamets al Bandars. Visiem apsūdzētajiem spriedumu nolasīja tā paša gada 5. novembrī pēc gadu ilgušas tiesas prāvas.

Irākas televīzija sestdienā, 30. decembrī, pārraidīja videoierakstu, kas uzņemts pirms nāvessoda izpildes. Pašu nāvessoda procesu televīzijā nerādīja, bet vēlāk demonstrēja kadrus, kuros bija redzams pakārtā diktatora līķis. Toreiz ziņoja, ka Sadama Huseina mirstīgās atliekas ar helikopteri pārvestas no nāvessoda izpildes vietas uz citu, plašākai sabiedrībai neatklātu vietu. No Irākas premjerministram tuvu stāvošām personām izskanējusi informācija, ka Huseins tiks apglabāts Irākas teritorijā.

Tikmēr Huseina meitas Raghada un Rana, kuras dzīvoja Jordānijā, bija izteikušas vēlēšanos, lai tēvs tiktu apglabāts Jemenā. Abas sievietes vērojušas televīzijā tēva dzīves pēdējos mirkļus un bijušas lepnas par drosmi, ar kādu Huseins pieņēma savu likteni. Bagdādes šiītu apdzīvotajā daļā Sadrā un Basrā pēc Huseina sodīšanas sākās svinības, turpretī Huseina dzimtajā pilsētā Tikrītā viņa atbalstītāji sarīkoja protesta akcijas.

ASV tā brīža prezidents Džordžs Bušs nāvessoda izpildi nosauca par "svarīgu pagrieziena punktu Irākas ceļā uz demokrātiju", tomēr atzina, ka tas nedarīs galu vardarbībai. Tikmēr dažas no ASV galvenajām sabiedrotajām nāvessoda izpildi vērtēja krietni piesardzīgāk. Pēc Buša teiktā, sods Sadamam Huseinam izpildīts "saskaņā ar taisnīgas tiesas lēmumu" atšķirībā no daudziem "viņa brutālā režīma upuriem, kuriem taisnīgums tika liegts".

Savukārt toreizējā Lielbritānijas ārlietu ministre Mārgareta Beketa pozitīvi vērtēja to, ka "Irākas tiesa notiesāja Sadamu Huseinu par vismaz dažiem no briesmīgajiem noziegumiem, ko viņš izdarījis pret Irākas tautu", bet vienlaikus uzsvēra ka Lielbritānijas valdība neatbalsta nāvessodus "nedz Irākā, nedz citur".

Vatikāns nāvessoda izpildi Sadamam nosauca par traģisku, norādot, ka tas var uzkurināt atriebības garu.

Cilvēktiesību organizācijas „Amnesty International” ASV nodaļas direktors Lerijs Kokss nosaucis sasteigto nāvessoda izpildīšanu par kļūdu.

Organizācijas „Human Rights Watch” direktors Ričards Dikers izteicies: „Valdības uzticību cilvēktiesību principiem demonstrē tās attieksme pret visļaunākajiem cilvēktiesību pārkāpējiem.” Viņš uzskata, ka vēsture spriedīs bargu tiesu Dudžailas prāvai un Huseina sodīšanai ar nāvi.