Aplūkojot Latvijas vēsturisko zemju un kultūrvēsturisko teritoriju identitātes šoreiz saruna par Latgali ar šī novada identitātes zinātājiem un kopējiem.
Par Latgales identitāti Latvijas Radio Latgales studijā Rēzeknē sarunājas Latgales kultūras ziņu portāla "Lakuga.LV" vadītāja Edīte Husare, vēsturnieks Vladislavs Malahovskis un horeogrāfs, Deju svētku virsvadītājs Ilmārs Dreļs.
Vispirms pievēršamies vēsturiskajam aspektam, kā Latgales īpatnības ir gadsimtu gaitā veidojušās. Kā vairumam Latvijas novadu, arī Latgalei redzam saistību ar vienu no senlatviešu ciltīm jeb pirmtautām, tie latgaļi. Pie kam vēsturisko laiku sākumā, 13. gadsimtā latgaļus redzam hronikās fiksētus ne tikai šodien zināmajā Latgales teritorijā, bet arī lielākajā daļā Vidzemes. Kā vēsturiskais latgaļu nojēgums saistās ar mūsdienu Latgali un latgaliešiem?
"Identitāte ir ļoti sarežģīts jēdziens, gan arī tās izpausmes ir gana sarežģītas," vērtē Vladislavs Malahovskis.
"Mūsdienās, ja runājam par latgalisko identitāti, bieži vien tā tiek saprasta kā tāpatība arī latviskajai identitātei, lai gan teorētiskajā literatūrā ir norādes, pētījumi, ka varbūt cilvēkam šajā etniskajā ziņā ir dubultidentitāte," turpina Vladislavs Malahovskis. "Runājot par latgaļiem, latgalieši noteikti vismaz teorētiski ir latgaļu pēcnācēji gadsimtu garumā, protams, ar dažādiem uzslāņojumiem, bet, kā jūs jau atzīmējāt, arī Vidzemes iedzīvotāji arī ir savā ziņā latgaļu pēcnācēji."
Vladislavs Malahovskis norāda, ka jēdziens Latgalē, latgaļi lielā mērā tika jaunā kvalitātē pasniegts pēc Otrā pasaules kara latgaliešu emigrācijas inteliģences aprindās, kad viņi sāka, sevi konsekventi dēvēt par latgaļiem.
Viņš arī min, ka savulaik antropoloģe Raisa Deņisova rakstīja, tā ir viena no hipotēzēm, ka Vidzemes latgaļi un Latgales tagadējā teritorijā dzīvojošie latgaļi tie tomēr antropoloģiski drusku ir atšķirīgi, jo Vidzemē dzīvojošie nāca vairāk no dienvidiem, no Lietuvas teritorijas, savukārt Latgales teritorijā dzīvojošie vairāk no dienvidaustrumiem - no Baltkrievijas teritorijas.
"Katrā gadījumā arheoloģiskais materiāls arī parāda to, ka kopumā latgaļu kultūra vairāk līdzinājās leišu kultūrai, nekā, pieņemsim, kuršu. Cik pirms vācu krustnešu ienākšanas bija atšķirības starp ciltīm, to diezgan sarežģīti pateikt pēc arheoloģiskā materiāla," atzīst Vladislavs Malahovskis.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X