Izzinot Latvijas vēsturisko zemju un kultūrvēsturisko teritoriju identitāti, šoreiz stāsts par Rīgu.

Līdzšinējos cikla raidījumos aplūkotas gan Latvijas vēsturisko zemju, gan kultūrvēsturisko teritoriju identitātes. Arī tām daudzviet ir senas saknes, bet Rīga ir īpaša ar savu vēsturisko mantojumu un ļoti izteiktu identitāti, kas noteikti ir vecāka par Latvijas identitāti, ja domājam par Latviju kā valsti un arī kā vienotu ģeogrāfisku nojēgumu. Kā zināms šī vieta pie Daugavas kā tirdzniecisko sakaru vieta ir jau bijusi vēl pirms oficiālās pilsētas dibināšanas.

Par Rīgas indentitāti sarunājas Latvijas Nacionālā arhīva vadošā pētniece Anita Čerpinska, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Rīgas vēstures izpētes un ekspozīciju darba nodaļas vadītāja Margarita Barzdeviča un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Vēstures departamenta pētniece Mārīte Jakovļeva.

Runājot par seākiem laikiem, senākais šīs vietas vēl pirms pilsētas dibināšanas pieminējums rakstiskajos avotos ir no 1198. gada. Bet cilvēki šajā vietā dzīvoja jau izsenis. Te bija vācu apmetne un līvu ciemi. Kā viņi īsti sadzīvoja, to stāsta hronisti, bet tas ne vienmēr atbilst patiesībai. Ir gan draudzība, gan naids, kā arī izdevīgums no abām pusēm.

Daugava bija sens tirdzniecības ceļš. Viens no atzariem pie grieķiem veda pa Daugavu. Sakari bija seni un plaši.

13. gadsimta pirmajā pusē bijuši strīdi par Rīgas pilsētai piederošām teritorijām, gan ar bīskapiem, gan ordeni. Rezultātā tiek nospraustas pilsētai piederošās teritorijas. Tas iezīmē pilsētas varas teritoriju. Šī robeža tiek kontrolēta un uzturēta līdz par 19. gadsimta vidum, kad tā aizvien vairāk tiek iekļauta pilsētas teritorijā. Rīgas pilsēta ļoti iestājas par savu teritoriju. Zemes īpašums, pilsēta, nocietinājumi - tas arī veido Rīgas īpašo statusu, identitāti.