Sēlijas vēsturiskās zemes identitāte

Sēlija. Kā vairums Latvijas vēsturisko zemju, tā saistīta ar vienu pirmtautu, cilti, kas sevi laikam gan nav dēvējuši par sēļiem. Tas ir lībiešu dots apzīmējums, kas nostiprinājies hronikās. Bet šis cilvēku kopums parādās tagadējās Sēlijas šajā teritorijā un arī Daugavas labajā krastā, Aiviekstes baseinā, jau mūsu ēras pirmajos gadsimtos. 

Sarunā par Sēlijas vēsturiskās zemes identitāti piedalās biedrības "Upmales mantinieki" vadītāja Lidija Ozoliņa, biedrības "Sēļu klubs" dalībniece Ilma Svilāne, Jaunjelgavas gleznošanas studijas vadītāja un kultūras veicināšanas biedrības locekle Rasma Rinkēviča, kultūras veicināšanas biedrības pārstāve Vaira Lejniece un biedrību "Ērberģietes" un "Sēļu klubs" pārstāve Žanna Miezīte. 

Runājot par sēļiem kā par sentautām, jāsaprot, ka tāpat kā visas sentautas dažādu iemeslu dēļ viņi pārvietojās, virzījās šurpu turpu, bet robežas līdzi neņēma. Robežas mēs zīmējam tagad kartēs. Bija arī dažādu sentautu sadures vietas, ne cīņu vietas, bet sadures vietas, kur veidojas sadzīves apstākļi dažādi. 

Sēlija, patiesībā, kad paskatās, senajās kartēs, ir salu zeme un sēļus tikpat labi varētu saukt par saliniekiem. Mēs dzīvojam Sēlijas valnī, kurš pie Taurkalnes aiz Ērberģes pāriet Zemgales līdzenumā. Un Sēlijā nekad nav bijusi ērta vieta, tā kā tālu, nevar centru izveidot.

Kurš pirmais pateica sēļiem, ka viņi ir sēļi, to laikam neviens nevar pateikt.

Senajos laikos, viduslaikos, jaunajos laikos viņi vienkārši, pēc arheoloģiskajiem pētījumiem spriežot, dzīvojuši šeit lielajos mežos pie ezeriem savos pilskalnos un diezgan mierīgi bijuši. Bet tāpat viņiem nācās piedzīvot karus un uzbrukumus, visu, ko piedzīvoja sentautas.

Mikus Skruzītis ir bijis pirmais, kurš viņa laikam atbilstoši ir aprakstījis sēļus, dokumentējis.1889. gadā publicēts viņa darbs "Sēļi. Kurzemes augšgala senči". 

Vēl kā vienu no atmodas saucējiem var minēt Frīdrihu Mālberģi, kurš Secē bija skolotājs, pedagogs un dzejnieks.

Zemgaļi ir kā zemais gals, tad sēļi ir augstais gals, augšgals. Un arī valoda, arī dialekts augšzemnieku ar kāpjošajām intonācijām, ar īpatnējo, šauro un plato e.

Runājot par sēļiem, to, kur viņi savā laikā ir dzīvojuši, mums rāda joprojām Latvijas dialektu apgabali. Mēs sastopam sēliskās izloksnes šobrīd jau Vidzemes pusē. Vēsturiskiem laikiem sākoties, acīmredzot politiski, kulturāli no materiālās kultūras viedokļa tur sēļi jau ir, kā to raksta vēstures grāmatās, parlatgaliskojušies. Lai gan tas ir visai apstrīdams terminu, tas ir novads, kuru pirmās hronikas - Livonijas hronikā un Atskaņu hronika - min kā Latgali, latgaļu zemi, bet šie dialekti rāda, ka tomēr iedzīvotāju pamatsastāvs tur Aiviekstes baseinā ir palicis sēlisks.