Tie, kas izglābās no deportācijām: Līgas Vronovskas ģimenes stāsts

Martā raidījumā aizsākām tematu par cilvēkiem, kuri mēģināja glābt represijām nolemtos un kā Edgars Kauliņš pasargājis savus kolhozniekus no izvešanas 1949. gadā. Šie temati līdz šim palikuši ārpus vēsturnieku un atmiņas pētnieku uzmanības loka. Dace Krejere turpina meklēt stāstus par tiem, kuri mēģināja glābt represijām nolemtos – brīdināja, slēpa vai kā citādāk palīdzēja. Martā Latvijas Radio kopā ar pētniekiem secināja, ka izvešanas mehānisms bija tik slepens, saplānots un ar dažādām instrukcijām ļoti sakārtots, ka palika maz iespēju cilvēkiem izvairīties no deportācijām, īpaši jau 1941. gadā. Tomēr atradās cilvēki, kuri mēģināja un kuriem tas arī izdevās. Jau pēc raidījumu izskanēšanās ar mums sazinājās vairāki klausītāji, kuri uzticēja savus stāstus Radio. Tāpēc turpinām stāstīt par tiem, kas izglābās, un tiem, kas palīdzēja glābt no deportācijām.

Šonedēļ pieminām 1941.gada izsūtīšanas. Šis ir stāsts par 1949. gadu. Tomēr tas ir tā vērts, lai negaidīto marta atceres dienu un izstāstītu to jau šodien.

Līgas Vronovskas ģimenes vēsturi zinātniski pētnieciskajā darbā ir aprakstījusi mazmeita Madara Pudure. No pētījuma var uzzināt, ka Līgas tēvs, Madaras vecvectēvs, Kārlis vācu okupācijas laikā bijis Ārlavas policijas dienestā. 1945. gadā Kārlis no padomju varas pusgadu slēpās Birzlauku mājas klētsaugšā, tad viņu apcietināja un aizsūtīja uz Vorkutu. Līga piedzima jau pēc tēva apcietināšanas un viņš nav redzams nevienā Līgas bērnības bildēs.

Ģimeni izšķīra tēva arests un 1949. gada deportācijas. Izsūtāmo sarakstos bija gan Līga ar brāli, gan mamma. Tomēr uz Sibīriju aizsūtīja tikai mammu Hertu. Un te sākas stāsta izšķirošais pavērsiens, ko savā vēstures darbā apraksta Līgas mazmeita Madara.

"25. martā atbrauca padomju varas pārstāvji, bet Herta tajā brīdī nebija mājās. Bija tikai viņas mamma ar tēti, bērni – Līga un Edvīns. Edvīnam tad bija septiņi gadi, bet vecmāmiņai - divi. Izvedēja paziņoja, ka tad šodien nevienu nesavācam, bet ja Herta nebūs atgriezusies, tad savāks visus ģimenes locekļus un aizvedīs. 26. martā Herta atgriezās mājās un viņu apcietināja. Iemesls, kāpēc neaizveda vecmāmiņu un viņas brāli, bija Edvīna slimība. Savulaik viņš bija iedzēris sārumu un viņam bija nepieciešama regulāra ārstēšana. Palīgā bija pasaukts kaimiņš, kas izvedējiem izskaidroja Edvīna slimību, ka viņam ir jābūt ārstu uzraudzībā. Un mēs ar vecmāmiņu runājām, kāpēc tad vecmāmiņu nepaņēma, jo viņa jau nebija slima. Viņa bija vesels divgadīgs bērns. Tas ir tas jautājums – kāpēc?" vērtē Madara.