Svētrīts. Studijā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskaps emeritus Pāvils Brūvers.

Kurā muzejā vai iekāpt upē, nesaslapinot kājas? Tas ir Daugavas muzejs Doles salā, kur  var uzzināt par mūsu teritorijas pirmajiem iedzīvotājiem – ziemeļbriežu medniekiem, par  kravas liellaivām jeb strūgām, par Doles nēģiem, kurus siltus savulaik nogādāja Centrāltirgū, par kaļķu cepli un elektrostaciju būvniecību. Pērles meklējam gan šajā muzejā, gan arī lūkojam Doles salas apkaimē atrastos arheoloģiskos eksponātus, kas glabājas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.

Latvijas simtgades spēle vidusskolēniem FAKTU MEDNIEKI. Astotās spēles Trešā epizode. 

2017.gada NOVEMBRA spēlē savus novadus pārstāv četri jautri un asprātīgi jaunieši - Gunda Oja no Jelgavas (Zemgale), Jēkabs Akermanis no Talsiem(Kurzeme), Santa Bilinska no Rēzeknes novada Zaļmuižas (Latgale) un Samanta Bārupe no Cēsīm (Vidzeme).

Kaķis ada zeķes zaķim. Ulda Ausekļa un Ērika Eglīša dzejas kompozīcija. Piedalās Aija Uzulēna, Pēteris Liepiņš, Jānis Skanis, Ēriks Eglītis. Režisore Irēna Cērmane. 1995. gada ieraksts.

No jauna iepazīt rakstnieku Andreju Upīti aicina Upīša  pētnieki Arnis Koroševskis un Arturs Skutelis. Ar viņiem tiekamies izstādē “Divreiz rakstīta grāmata” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, pārrunājot, kādos apstākļos top romāna „Zaļā zeme” manuskripts; kādēļ tieši Otrā pasaules kara laikā rakstnieks nolemj pievērsties savam bērnības laikam – 19. gadsimta nogalei?

KJa Nobela prēmijas laureāts Bobs Dilans angliski runājošajās zemēs tiek dēvēts par dziesminieku numur viens, tad otro vietu droši ieņem kanādiešu zēns Nīls Jangs, pagaidām bez prēmijas, kurš jau kopš hipiju laikiem līdz pat šodienai, gluži kā hameleons, nebeidz pārsteigt sava talanta cienītājus ar aizvien jauniem daiļrades pavērsieniem.

Aizvadīta Latvijas 99. dzimšanas diena, tāpēc šoreiz raidījumā palūkosimies, kā svētkus sagaidīs tautieši pasaulē nākamajā gadā, kad Latvijai apritēs simts! Sākot ar vispasaules latviešu zaļumballi, beidzot ar īpašo Latvijas pastmarku Brazīlijā – tautieši svētkiem gatavojas jau trīs gadus. 

Šobrīd simts gadi mūs šķir no laika, kad apvērsums Krievijā 1917. gada 25. oktobrī pēc vecā stila jeb 7. novembrī pēc jaunā stila noveda pie varas boļševiku partiju ar Vladimiru Ļeņinu priekšgalā. Šis notikums aizsāka totalitārās padomju valsts veidošanos un tādējādi ietekmēja visu 20. gadsimta vēstures gaitu. Kā varēja notikt, ka 1917. gadā Krievijas monarhija, kas bija pastāvējusi simtiem gadu, sabruka dažās dienās? Kā tas nācās, ka pie varas milzīgajā valstī nonāca un noturējās nevis pārmaiņu sākotnējie virzītāji – liberālie un mēreni konservatīvie spēki, nevis tās sociālistiskās partijas, kurām bija dominējošā ietekme kā Krievijas zemnieku masās, tā lielo pilsētu strādniecībā, bet gan margināla radikāļu grupa, par kuru 1917. gada sākumā Krievijā reti kurš bija dzirdējis.

Ne katrs diriģents raksta grāmatas, bet Jānis Erenštreits to ir izdarījis. Un jau labu laiku viņu mēdz dēvēt par "cimzistu", jo viņš aizrāvies ar pētījumiem par Jāni Cimzi. Pētījumu literārā forma ir grāmata "Kroņu pinējs", ko izdevusi "Upe tuviem un tāliem". Pie grāmatas satiekas autors Jānis Erenštreits un aktieris Gundars Āboliņš.

Tikšanās ar talantīgo sitaminstrumentālistu, starptautisku konkursu laureātu Guntaru Freibergu, kurš izglītojies Maskavā, Strasbūrā, Lincā un Briselē, bet nolēmis atgriezties Latvijā, lai gūtās zināšanos nodotu jaunajiem mūziķiem Mārupē un Ventspilī un aizrautīgi koncertētu gan solo programmās, gan kopā ar domubiedru apvienību "Perpetuum ritmico". Sarunā - par plašo sitaminstrumentu pasauli, skatuves enerģētiku, pedagoģijas aicinājumu un patiku būt ceļā.

Viena no Latvijas leģendārākajām aktrisēm Lilita Ozoliņa vienmēr uzsvērusi – savu profesiju uztveru nopietni, jo tā ir vienīgā profesija, kuru zinu. Sadarbību ar Radioteātri viņa uzsākusi 1974. gadā. Kopš tā laika Dailes teātra dīva piedalījusies gandrīz 400 dažādos radioiestudējumos.

Viesosimies Alsungas „Ziedlejās”, kur jaunu māju savai omītei 80. gadu jubilejā uzdāvinājis Kristaps Porziņģis. Tāpat tiekamies arī ar motokrosa ar blakusvāģiem kantētāju Kasparu Stupeli. Viņš stāsta par saviem nākotnes plāniem un rezumē aizvadīto sezonu tandēmā ar Jāni Daideru.

Piektā daļa cilvēku pasaulē runā ķīniešu valodā. Ķīna kā zeme un sinoloģija kā priekšmets neiet secen arī Latvijai. Ja ķīniešu valodu un kultūru salīdzinām ar grūti iekarojamu kalnu virsotni, tad jāteic, ka arī šajā jomā latvieši ir izcili kalnos kāpēji jeb alpīnisti. Unai Aleksandrai Bērziņai-Čerenkovai sinoloģija nākusi līdzi no bērnības. Tagad viņa ir Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas centra direktore un brīvi runā sešās valodās,

Lauksaimniecība, ar īpašu uzsvaru uz lopkopību, ir viens no lielākajiem siltumnīcas efekta gāzu radītājiem. Kāpēc un kā industrijai jāmaina saimniekošanas metodes, lai samazinātu emisijas, un ko var darīt patērētājs?

Nupat iznācis Kristas Annas Belševicas pirmais dzejoļu krājums „Medījot dzīvi”. Viņai ir 24 gadi, studējusi baltu filoloģiju, šobrīd turpina studijas sociālajā antropoloģijā  un strādā Rakstniecības un mūzikas muzejā.

Valodnieks, Indianas universitātes profesors Valdis Juris Zeps (1932 – 1996) uzskatāms par vienu no latviešu trimdas inteliģences gaišākajiem prātiem. Viņš uzrakstījis īpatnu mīta un pasakas transformāciju „Ķēves dēls Kurbads”, kuru 1959. gadā vairākos turpinājumos izdod žurnāls „Jaunā Gaita”.

Gadsimtiem ilgi latviešu tauta ir bijusi kalpības jūgā pie dažādiem kungiem. Iespējams, tādēļ mūsu sabiedrībā vārdiem kalps un kalpot ir samērā sveša skaņa. Ir dzirdēts sakām – tautas kalps, bet to dzirdot, pārņem neuzticības sajūta, jo no patiesās kalpošanas tur ir pavisam maz. Savukārt, kad kareivis nodod zvērestu un saka „Gods kalpot Latvija!”, sajūta ir pacilājoša. Kā mēs uztveram vārdu kalpot šodienas kontekstā, kas ir kalpošanas vadmotīvs? Kāpēc Bībele ir liels uzsvars uz kalpošanu?

KJa Nobela prēmijas laureāts Bobs Dilans angliski runājošajās zemēs tiek dēvēts par dziesminieku numur viens, tad otro vietu droši ieņem kanādiešu zēns Nīls Jangs, pagaidām bez prēmijas, kurš jau kopš hipiju laikiem līdz pat šodienai, gluži kā hameleons, nebeidz pārsteigt sava talanta cienītājus ar aizvien jauniem daiļrades pavērsieniem.

No jauna iepazīt rakstnieku Andreju Upīti aicina Upīša  pētnieki Arnis Koroševskis un Arturs Skutelis. Ar viņiem tiekamies izstādē “Divreiz rakstīta grāmata” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, pārrunājot, kādos apstākļos top romāna „Zaļā zeme” manuskripts; kādēļ tieši Otrā pasaules kara laikā rakstnieks nolemj pievērsties savam bērnības laikam – 19. gadsimta nogalei?

Piektā daļa cilvēku pasaulē runā ķīniešu valodā. Ķīna kā zeme un sinoloģija kā priekšmets neiet secen arī Latvijai. Ja ķīniešu valodu un kultūru salīdzinām ar grūti iekarojamu kalnu virsotni, tad jāteic, ka arī šajā jomā latvieši ir izcili kalnos kāpēji jeb alpīnisti. Unai Aleksandrai Bērziņai-Čerenkovai sinoloģija nākusi līdzi no bērnības. Tagad viņa ir Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas centra direktore un brīvi runā sešās valodās,

Latvijas simtgades spēle vidusskolēniem FAKTU MEDNIEKI. Astotās spēles Trešā epizode. 

2017.gada NOVEMBRA spēlē savus novadus pārstāv četri jautri un asprātīgi jaunieši - Gunda Oja no Jelgavas (Zemgale), Jēkabs Akermanis no Talsiem(Kurzeme), Santa Bilinska no Rēzeknes novada Zaļmuižas (Latgale) un Samanta Bārupe no Cēsīm (Vidzeme).

Atskatoties pagātnē – ar ko tad varam lepoties? Mums nav ne augstāko kalnu, ne dziļāko upju, ne lielāko ezeru. Bet mums ir - tautasdziesma – pati skanīgākā, kas izvadījusi tautu cauri gadu simtiem. Un arī daudzi mūsu džeza mūziķi ir smēluši tajā iedvesmu ar apliecinājumu, ka tautasdziesma dzīvos arī nākotnē.