par budžetu, par veselības budžetu - autors Petrova, Austrijā top koalīcija

Šī diena vēsturē, par digitālās vides iepsējām

Bez kredītiem, soli pa solītim tikai pašu spēkiem – tā savu saimniecību veidojuši Beverīnas novada „Kalnleimaņu” saimnieki. Būtībā tās ir divas saimniecības zem viena jumta – vecāki Lolita un Egons Zvirgzdi saimnieko piena nozares jomā, bet dēla ģimene pievērsusies gaļas lopu audzēšanai.  Šogad  konkursā „Sējējs” „Kalnleimaņu” saimniecība ieguva laureāta titulu nominācijā „Ģimene lauku sētā”.

Šodien Saeima ārkārtas sēdē lems par nākamā gada valsts budžeta likuma pieņemšanu 1. lasījumā. Budžeta projekts balstīts pieņēmumā, ka tautsaimniecības izaugsme, kas vairo arī nodokļu ieņēmumus, nākamgad sasniegs 3,4%, bezdarba līmenis turpinās samazināties. Tomēr vienlaikus budžeta izdevumi arvien pārsniegs ieņēmumus. Iemeslus, kādēļ arvien turpinām dzīvot uz parāda komentē Madara Fridrihsone.

Latvijas Radio koru jaunā programma ar četriem pirmatskaņojumiem,

Caur mūziku izdzīvot vienas diennakts ciklu no saullēkta līdz saulrietam būs iespēja Latvijas Radio kora jaunajā koncertprogrammā „Diena un nakts”. Pie tam tā būs latviskā izjūta par šo tēmu, jo koncertā skanēs tikai pašmāju komponistu mūzika, tostarp četri jaundarbi. Koncerts diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā notiks piektdien Rīgas Svētā Pētera baznīcā, un tā muzikālo paleti bagātinās arī arfas un sitaminstrumentu spēle.

Roma ir gatava runāt ar turīgajiem Lombardijas un Veneto reģioniem par lielāku pašnoteikšanos pēc tam, kad to referendumos atbalstīja abu reģionu iedzīvotāji. Par to vakar paziņoja Itālijas premjers Paolo Džentiloni. Atšķirībā no neatkarības referenduma Katalonijā Spānijā, kur uzliesmojusi nopietna politiskā krīze, svētdienas referendumi Itālijā atzīti par likumīgiem. 

Pērnruden, lemjot par šā gada valsts budžetu, Saeimas deputāti tik ļoti aizrāvās ar priekšlikumu iesniegšanu, ka beigu beigās tā sauktajās deputātu kvotās tika sadalīti aptuveni 28 miljoni eiro. Valsts nauda tika dāsni atvēlēta gan dažādu pašvaldību, gan nevalstisko organizāciju pieteiktiem projektiem. Politiķi sola valsts budžeta naudu pēc pretrunīgi vērtētā deputātu kvotu principa vairs nedalīt.

Par budžeta kvotām

Par peripetijām basketbola federācijā, kas jauns LR3 Klasika

Infarkta un vēl vairāk insulta gadījumos ir vitāli svarīgi, lai nelaimes simptomus atpazītu ne tika pats cietušais, bet arī tuvumā esošie cilvēki. Raidījumā vēlreiz atgādinām, kādas ir infarkta un insulta pazīmes, kā arī stāsts par to, kādas ir jaunākās vēsmas šo slimību ārstēšanā un profilaksē. 

Aizgājušo laiku ēku drupas ir spilgtas liecības par vēsturi gan Latvijas ainavā, gan citviet pasaulē, kas spītīgi atgādina par konkrētās teritorijas vēsturi un cilvēkiem, kas to apdzīvojuši. Taču cīņā ar laika zobu šīs milzīgās mūra ēkas zaudē, ja vien - talkā nenāk cilvēks. Skaidrojam, kā mūsdienu tehnoloģijas ļauj restaurēt un saglabāt pagātnes arhitektūras mantojumu nākamajām paaudzēm

Rēzeknē, Latgales vēstniecībā “Gors” 25. oktobra vakarā ar muzikālu uzvedumu “Viens prāts ar otru” atklās pasaulē pazīstamās ērģelnieces Ivetas Apkalnas izloloto ērģeļmūzikas festivālu “Organismi”. Festivāls Rēzeknē notiks jau trešo reizi. Šogad tas priecēs klausītājus ar trim koncertiem.

15:00 sāksies Saeimas ārkārtas sēde, kurā tiks lemts par 2018. gada valsts budžeta, vidēja termiņa budžeta ietvara turpmākajiem trim gadiem un budžetu pavadošās likumprojektu paketes pieņemšanu pirmajā lasījumā. Kopumā budžeta paketē šogad iekļauti 30 likumi.

Salas pašvaldības bērnunamā "Līkumi" kriminālprocess par cietsirdīgu un vardarbīgu apiešanos ar nepilngadīgajiem nevirzās uz priekšu. Par to Radio vēstīja pirms pusgada. Pēc mūsu raidījumiem pašvaldība beidzot sākusi interesēties par notiekošo bāreņu namā. Stingru pozīciju šajā jautājumā tā gan aizvien neieņem, aizbildinoties ar nepietiekamo informāciju.

Šodien Krustpunktā studijā - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Tā ir iespēja žurnālistiem un klausītājiem izvaicāt ministru. Par visu, kas skar tieslietu jomu un valsts politiku.

Jaunais mācību saturs skolās balstās uz septiņām dažādām mācību jomām. Kādas tās ir un ko sevī ietvers tehnoloģiju sadaļa, projekta autori, skolu un arī nozares pārstāvji vērtē Ģimenes studijā.

Stāsts par valūtu, kura arī Latvijā šobrīd ir galvenais maksāšanas līdzeklis – eiro. Eiro šobrīd ir otra visvairāk lietotā un tirgotā valūta pasaulē, apgrozībā ir vairāk nekā kvadriljons eiro skaitlis, tas ir skaitlis, kas rakstāms ar 12 nullēm. Eiro ir samērā jauna valūta, kā maksāšanas vienība tā tiek lietota kopš 1999. gada, kā fiziska nauda kopš 2002. gada daļā Eiropas Savienības valstu. 

Dzejnieks Jānis Sudrabkalns (īstajā vārdā Arvīds Peine, 1894 - 1975), par spīti formālam augstākās izglītības iztrūkumam apliecināja plašas un padziļinātas zināšanas, rakstīja arī pārspriedumus un kritikas par teātri un mūziku. Izkopis savu stilu, kurā nozīmīga vieta stingra pantmēra daudzveidīgai saspēlei ar saturu, ietekmējies no Vitmena un Šellija, Sudrabkalns tomēr savā ziņā aizvirzās (vai - tiek aizvirzīts?) aiz savu laikabiedru platākajām un populārākajām mugurām - tādi ir Aleksandrs Čaks, Eriks Ādamsons, Arvīds Grigulis, Valdis Grēviņš. Tomēr arī viņam tiek savi lauru vainagi, kā, piemēram, Kultūras Fonda godalga par dzejas krājumu "Spuldze vējā".

LR1 raidījumā Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru rakstnieks Svens Kuzmins un dzejnieks Toms Treibergs ieskatās autora poētiskās prozas miniatūru krājumā "Viena bezdelīga lido" (1937), kurā no mazu pilsētas ikdienas nianšu notvēruma iesākas vispārīgākas pārdomas par cilvēka dzīvi un cilvēces nākotni kopumā.

Izglītības un zinātnes ministrija 25. oktobrī iepazīstināja ar skolu tīkla pētījuma gala ziņojumu. Pētījumā analizēta skolēnu mobilitātes problēma, pētīta ārvalstu pieredze skolēnu pārvadājumos, apkopotas skolēnu transporta izmaksas no attāla pagasta uz attīstības centru vairākās pašvaldībās.

Tādi esam

Šajā nedēļas nogalē savu 30 gadu jubileju svinēs Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra jauktais koris "Intis Daudzu gadu garumā koris ir devis ne tikai nozīmīgu ieguldījumu Liepājas kultūras dzīvē, bet arī godam pārstāvējis Liepāju Latvijas un starptautiskā mērogā. Šoreiz uz sarunu esam aicinājuši kora māksliniecisko vadītāju un diriģenti Ilzi Valci.

Kultūras afiša

Līvijas Volkovas grāmata "Rūdolfa Blaumaņa pašatklāsme"

Šī diena vēsturē

1950.gada 25.oktobrī PSRS bruņoto spēku vajadzībām ūdenī nolaiž pirmo zemūdeni, kas tika klasificēta kā 613.tipa kuģis. Šai zemūdeņu sērijai bija lielākais iegrimes slieksnis. To uz priekšu gan nevirzīja atomreaktors, jo šāda tipa zemūdenes sāka ražot 8 gadus vēlāk. Tas gan netraucēja tieši 613.sērijai kļuva par plašāk pielietoto PSRS jūras spēkos. Cik šādu zemūdeņu saražoja un cik lielā daudzumā, stāsta Jānis Krops:

Pēdējo 17 gadu laikā Rīgas iedzīvotāju skaits ir sarucis par 121 000 jeb aptuveni 16%, un iedzīvotāju skaits ir samazinājies 45 no kopumā 58 Rīgas apkaimēm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šobrīd Rīgā ir 641 500 iedzīvotāji, bet 2000.gadā galvaspilsētā mitinājās aptuveni 762 500 iedzīvotāji.

Pasaules ekonomisko attīstību nosaka galvenokārt trīs lietas - kādus enerģijas avotus izmantojam, kādi ir pārvietošanās un saziņas veidi. Šobrīd ekonomisti diskutē, kādus resursus izmantosim tā dēvētajā 4. industriālajā revolūcijā. Sazināsimies internetā, bet aizvien lielāka loma nākotnē būs saules enerģijai.

Ar viltotu preču pirkšanu savas valsts tautsaimniecībai ik gadu atņemam gandrīz 150 miljonus eiro un pazaudējam divarpus tūkstošus potenciālu darbavietu. Tā aplēsusi Patentu valde. Taču otrs skaudrais secinājums ir, ka mēs paši nemaz nekaunamies, pērkot prestižu zīmolu atdarinājumus.

Salas pašvaldības bērnunamā "Līkumi" kriminālprocess par cietsirdīgu un vardarbīgu apiešanos ar nepilngadīgajiem nevirzās uz priekšu. Par to Radio vēstīja pirms pusgada. Pēc mūsu raidījumiem pašvaldība beidzot sākusi interesēties par notiekošo bāreņu namā. Stingru pozīciju šajā jautājumā tā gan aizvien neieņem, aizbildinoties ar nepietiekamo informāciju.

Latvijas monētas arī pasaules kontekstā allaž izceļas ar savu māksliniecisko rokrakstu, ko mūsu naudai piešķir mūsu mākslinieki. Ar vienu no tiem iepazīstamies arī šī vakara Monopolā. Cilvēks, kurš radījis Laimes monētu - mākslinieks Arvīds Priedīte.

Infarkta un vēl vairāk insulta gadījumos ir vitāli svarīgi, lai nelaimes simptomus atpazītu ne tika pats cietušais, bet arī tuvumā esošie cilvēki. Raidījumā vēlreiz atgādinām, kādas ir infarkta un insulta pazīmes, kā arī stāsts par to, kādas ir jaunākās vēsmas šo slimību ārstēšanā un profilaksē. 

Par lielo kāpostu balli. Pasaku stāsta Harijs Misiņš

Šodien Krustpunktā studijā - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Tā ir iespēja žurnālistiem un klausītājiem izvaicāt ministru. Par visu, kas skar tieslietu jomu un valsts politiku.

Atceramies aktieri un radiorežisoru Jāni Vītoliņu 80. dzimšanas dienā. Gabriela d'Annuncio darba Uguns radiovariants. Režisors Jānis Vītoliņš. Lomās Antra Liedskalniņa un Rihards Zihmans. 1991. gada iestudējums 2 daļās.

Salas pašvaldības bērnunamā "Līkumi" kriminālprocess par cietsirdīgu un vardarbīgu apiešanos ar nepilngadīgajiem nevirzās uz priekšu. Par to Radio vēstīja pirms pusgada. Pēc mūsu raidījumiem pašvaldība beidzot sākusi interesēties par notiekošo bāreņu namā. Stingru pozīciju šajā jautājumā tā gan aizvien neieņem, aizbildinoties ar nepietiekamo informāciju.

Duffy

Rēzeknē, Latgales vēstniecībā “Gors” 25. oktobra vakarā ar muzikālu uzvedumu “Viens prāts ar otru” atklās pasaulē pazīstamās ērģelnieces Ivetas Apkalnas izloloto ērģeļmūzikas festivālu “Organismi”. Festivāls Rēzeknē notiks jau trešo reizi. Šogad tas priecēs klausītājus ar trim koncertiem.

Latvijas monētas arī pasaules kontekstā allaž izceļas ar savu māksliniecisko rokrakstu, ko mūsu naudai piešķir mūsu mākslinieki. Ar vienu no tiem iepazīstamies arī šī vakara Monopolā. Cilvēks, kurš radījis Laimes monētu - mākslinieks Arvīds Priedīte.

Jaunais mācību saturs skolās balstās uz septiņām dažādām mācību jomām. Kādas tās ir un ko sevī ietvers tehnoloģiju sadaļa, projekta autori, skolu un arī nozares pārstāvji vērtē Ģimenes studijā.

Aizgājušo laiku ēku drupas ir spilgtas liecības par vēsturi gan Latvijas ainavā, gan citviet pasaulē, kas spītīgi atgādina par konkrētās teritorijas vēsturi un cilvēkiem, kas to apdzīvojuši. Taču cīņā ar laika zobu šīs milzīgās mūra ēkas zaudē, ja vien - talkā nenāk cilvēks. Skaidrojam, kā mūsdienu tehnoloģijas ļauj restaurēt un saglabāt pagātnes arhitektūras mantojumu nākamajām paaudzēm