Piektdiena, 2025. gada 6. jūnijs
Vārda diena: Ingrīda, Ardis
Rīta pārraides |
||
05:58 |
Latvijas himna | |
06:00 |
Nakts ziņas | |
06:02 |
Mūzika | |
07:00 |
Ziņas | |
07:05 |
Labrīt | |
07:30 |
Ziņas | |
07:34 |
Sporta ziņas | |
07:40 |
Labrīt | |
08:00 |
Ziņas | |
08:07 |
Labrīt | |
08:30 |
Ziņas | |
08:34 |
Sporta ziņas | |
08:40 |
Labrīt | |
09:00 |
Ziņas | |
09:06 |
SvētrītsLatvijas Neatkarības kara simtgades svētbrīdis. Studijā mācītājs Elmārs PļaviņšLatvijas Neatkarības kara simtgades svētbrīdis. Studijā mācītājs Elmārs Pļaviņš | |
09:31 |
Vietu lietas LatvijāOvišu bāka - mūsu vecākā bāka; skaistie skati no Užavas bākasAr vecākas mūsu bākas titulu lepojas Ovišu bāka, bet no Užavas bākas paveras viens no skaistākajiem skatiem uz Baltijas jūras krastiem. Izstaigājam abus šos gaismas torņus un uzzinām to vēsturi, kā arī paklausāmies miglas tauri un nedaudz apgūstam arī Morzes ābeci. Vada:
| |
09:53 |
Mūzika | |
10:00 |
Ziņas | |
10:05 |
Zelta pogaImants Ziedonis un Ausma Kantāne. Dzejnieks un aktrise23.epizode. Imants Ziedonis un Ausma Kantāne. Dzejnieks un aktrise. Ļoti radošs un spožs ZELTA POGU pāris. Ausma Kantāne visu mūžu par savu saukusi Dailes teātri. 40 gadu laikā no 1963. līdz 2003.gadam tur nospēlētas neskaitāmas izcilas lomas. Aktrisei bijušas arī spilgtas lomas Rīgas kinostudijas filmās. Imants Ziedonis bija ne tikai viens no izcilākajiem 20.gadsimta latviešu DZEJNIEKIEM, bet rakstīja arī pasakas, epifānijas, scenārijus un darīja visādus citādus brīnumus. 20.gs. beigās Trešās atmodas laikā Ziedonis bija arī aktīvs Latvijas neatkarības atjaunošanas atbalstītājs. Un 1990.gada 4.maijā viņš kā Augstākās padomes deputāts balsoja PAR Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarāciju. Vada:
| |
10:35 |
Radioteātris bērniemOskars Vailds "Nenovīdīgais milzis"Nenovīdīgais milzis. Oskara Vailda pasaku stāsta Egons Dombrovskis un Radio bērnu studijas dalībnieki. Režisore Diāna Bērza. 1993. gada ieraksts. | |
10:53 |
Mūzika | |
11:00 |
Ziņas | |
11:05 |
Augstāk par zemiBeatrise Reidzāne pēta vilka tēlu latvju daināsTapis pētnieces Beatrises Reidzānes pētījums "Dabas tēls vilks "Latvju dainās"". Izdošanai sagatavotajā grāmatā komentēto tautas dziesmu paraugi liek aizdomāties par vilku kā civilizētās pasaules pretinieku, kā briesmu un šausmu iemiesotāju, par vilku kā jauna puiša neapvaldītā spēka simbolu. Vada:
| |
11:36 |
Radio mazā lasītavaRita Grāvere "Carpe diem! Satver dienu!"Bērnu ārsta Jēkaba Nīmaņa dzīvesstāstā var atrast daudzas savam laikam revolucionāras idejas medicīnā, bērnu humānismā un sabiedrībā. Desmit gadus viņš bija Rīgas Bērnu slimnīcas galvenais ārsts, uzņēmās Raiņa un Aspazijas privātārsta pienākumus. Vēsturniece Rita Grāvere radījusi bērnu ārsta Jēkaba Nīmaņa dzīves stāstu "Carpe diem! Satver dienu!. Nosaukumā autore likusi paša Nīmaņa daudzkārt pieminēto seno romiešu saukli. Vada:
|
Dienas pārraides |
||
12:00 |
Pusdiena* Spānijā notiek parlamenta ārkārtas vēlēšanas, aptaujas sola uzvaru pie varas esošajiem sociālistiem.
* "Latvijas dzelzceļa" bijušās valdes iespējamās kompensācijas ir nesamērīgas. - uzskata eksperts. * Iezīmējot rudens beigas un ziemas sākumu, Latvijā svin Mārtiņdienu. Vada:
| |
12:16 |
Dzīves ritmi mūzikāĢitāristam un dziedātājam, grupas "Dakota" līderim Edvīnam Zariņam - 65!Edvīnam Zariņam - 65!!! Bet vakar Bauskas kultūras centrā ar diviem koncertiem tika atzīmēti kādi svētki - tieši pirms sešdesmit pieciem gadiem - 1954. gada 9. novembrī pasaulē ienāca populārais mūziķis - ģitārists, dziedātājs un, kā viņš pats saka - "dziesmudaris" -latviešu kantrimūzikas pionieru - grupas "Dakota līderis Edvīns Zariņš. Vēl viens jubilejas koncerts paredzēts arī Rīgā, tikai pēc mēneša - 3. decembrī - VEF kultūras pilī. Vada:
| |
13:00 |
Ziņas | |
13:06 |
PiespēlePiespēlē: šosejas riteņbraucējs Krists Neilands, hokeja izlases debitanti un citi notikumiPiespēlē - Latvijas labākais šosejas riteņbraucējs pēc pasaules ranga Krists Neilands, hokeja izlases debitanti un par laikraksta "Sporta Avīze" pārmaiņām. Vada:
| |
14:00 |
Ziņas | |
14:06 |
Lieliskais piecinieksLieliskais piecinieks. 3. novembra spēleVada:
| |
14:47 |
Saldie astoņdesmitie | |
15:00 |
Ziņas | |
15:05 |
Globālais latvietis. 21. gadsimtsTendences radošās diasporas tīklošanās veicināšanaiLai uzsāktu radošās diasporas kustību sadarbībai kultūras diplomātijā, 31. oktobrī un 1. novembrī Vācijas galvaspilsētā Berlīnē notika pirmais Latvijas radošās diasporas sadarbības forums. Saruna par radošās diasporas kartēšanu, līdzšinējo sadarbības pieredzi, par tendencēm un virzieniem turpmākajam darbam radošās diasporas tīklošanās veicināšanu. Vada:
| |
16:00 |
Ziņas | |
16:05 |
Šīs dienas acīmBerlīnes mūra krišana. Aculiecinieku atmiņas1989.gada 9.novembrī tika sasaukta preses konference, kurā Sociālistiskās vienības partijas politbiroja pārstāvim Ginteram Šabovskim bija uzdots paziņot, ka pieņemts lēmums vairāku mēnešu laikā ieviest jaunu daudz brīvāku robežas šķērsošanas kārtību. Taču atgadījās misēklis un no Šabovska teiktā auditorija saprata, ka robeža tiek atvērta nekavējoties. Jau pēc pāris stundām pie mūra pulcējās ļaužu pūļi, prasot laist viņus pāri un Austrumvācijas robežsargi nebija gatavo viņus aizkavēt. 1989. gada 9. novembra vakarā Berlīnes mūris krita. Fragmenti no sarunām ar tā laika notikumu lieciniekiem, kas ierakstītas Berlīnē pirms pieciem gadiem. Vada:
| |
16:36 |
Laika Ritu RakstiMuzicē un dzied Liepājas bērnu un jaunatnes centra folkloras kopas "Ķocis" dalībniekiMuzicē un dzied Liepājas bērnu un jaunatnes centra folkloras kopas "Ķocis" dalībnieki: Emīlija Kūlaine (vijole, stabule), Katrīna Kūlaine, Elza Vucena (vijole), Dārta Vucena (akordeons), Kristaps Miemis (bungas), Laura Mieme, Laura Žodziņa, Elza Gudermane (stabule), Akvelīna Gertnere (kokle, stabule), Katrīna Priedena (mandolīna, kokle, stabule), Nora Priedena, Paula Urbančika (mandolīna, kokle) un vadītāja Solveiga Kūlaine. Skaņu režisors Māris Lācis. Dziesmas ierakstītas Latvijas radio 7.studijā. Vada:
| |
17:00 |
Ziņas | |
17:05 |
Ielūdz RadioteātrisMarisa Vētras grāmatas "Div' dūjiņas" radioiestudējuma 2.daļa. Piedalās
Māris Pūris, Viktors Čestnovs, Dina Kvelde, Dainis Porgants, Aija Uzulēna, Ilze Rūdolfa un citi. Dramatizējuma autore un režisore Irēna Cērmane. 1991.gada ieraksts." | |
17:37 |
Mūzika |
Vakara pārraides |
||
18:00 |
Dienas notikumu apskats | |
18:15 |
PiespēlePiespēlē: šosejas riteņbraucējs Krists Neilands, hokeja izlases debitanti un citi notikumiPiespēlē - Latvijas labākais šosejas riteņbraucējs pēc pasaules ranga Krists Neilands, hokeja izlases debitanti un par laikraksta "Sporta Avīze" pārmaiņām. Vada:
| |
18:45 |
Ziņas vieglajā valodā | |
18:51 |
Mūzika | |
19:00 |
Ziņas | |
19:05 |
MonopolsŽurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija LočmeleLīkumu līkumiem ejot, viņa kļuvusi par īstu viedokļa līderi savā amatā. Ir sajūta, ka būs interesanti, ja tieši viņa piedalās kādā no publiskajām diskusijām. Metot tiltu uz šī vakara raidījumu, to pašu varam apsolīt arī Monopolā. Mūsu viešņa - nedēļas žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele. Vada:
| |
19:55 |
Mūzika | |
20:00 |
Ziņas | |
20:05 |
Ielūdz RadioteātrisAleksandra Grīna romāna "Dvēseļu putenis" fragmenti. 4. daļaAleksandra Grīna romāna "Dvēseļu putenis" fragmentu lasījuma 4. daļa. Lasa Raimonds Celms, režisore Māra Eglīte, skaņu režisors Ivo Tauriņš. Lolitas Ritmanis mūzika. Vada:
| |
20:31 |
Mūzika | |
20:45 |
Labu naktiLatvijas Radio darbinieki stāsta savas mīļākās pasakas.
"Ar līdakas palīgu". Pasaku stāsta Māra Eglīte" | |
21:00 |
Ziņas | |
21:05 |
Cita domnīcaAtkārtojums
| |
22:00 |
Ziņas | |
22:05 |
Pāri mums pašiem“Dievs, svētī Latviju!” – ko nozīmē šie lūgšanas vārdiValsts himnu mēs dzirdam un dziedam neskaitāmas reizes mūžā. 11.novembrī svinēsim Lāčplēša dienu un 18. novembrī Latvijas Republikas proklamēšanas 101. gadadienu. Skanēs mūsu himna, kas ir dziedāta lūgšana "Dievs, svētī Latviju!". Ko varam saukt par svētību un kā izpaužas svētība tautas dzīvē? Vada:
| |
23:00 |
Ziņas | |
23:03 |
Dienas notikumu apskats | |
23:15 |
Dzīves ritmi mūzikāĢitāristam un dziedātājam, grupas "Dakota" līderim Edvīnam Zariņam - 65!Edvīnam Zariņam - 65!!! Bet vakar Bauskas kultūras centrā ar diviem koncertiem tika atzīmēti kādi svētki - tieši pirms sešdesmit pieciem gadiem - 1954. gada 9. novembrī pasaulē ienāca populārais mūziķis - ģitārists, dziedātājs un, kā viņš pats saka - "dziesmudaris" -latviešu kantrimūzikas pionieru - grupas "Dakota līderis Edvīns Zariņš. Vēl viens jubilejas koncerts paredzēts arī Rīgā, tikai pēc mēneša - 3. decembrī - VEF kultūras pilī. Vada:
|
Nakts pārraides |
||
00:00 |
Nakts ziņas | |
00:03 |
Augstāk par zemiBeatrise Reidzāne pēta vilka tēlu latvju daināsTapis pētnieces Beatrises Reidzānes pētījums "Dabas tēls vilks "Latvju dainās"". Izdošanai sagatavotajā grāmatā komentēto tautas dziesmu paraugi liek aizdomāties par vilku kā civilizētās pasaules pretinieku, kā briesmu un šausmu iemiesotāju, par vilku kā jauna puiša neapvaldītā spēka simbolu. Vada:
| |
00:33 |
Radio mazā lasītavaRita Grāvere "Carpe diem! Satver dienu!"Bērnu ārsta Jēkaba Nīmaņa dzīvesstāstā var atrast daudzas savam laikam revolucionāras idejas medicīnā, bērnu humānismā un sabiedrībā. Desmit gadus viņš bija Rīgas Bērnu slimnīcas galvenais ārsts, uzņēmās Raiņa un Aspazijas privātārsta pienākumus. Vēsturniece Rita Grāvere radījusi bērnu ārsta Jēkaba Nīmaņa dzīves stāstu "Carpe diem! Satver dienu!. Nosaukumā autore likusi paša Nīmaņa daudzkārt pieminēto seno romiešu saukli. Vada:
| |
00:55 |
Mūzika | |
01:00 |
Nakts ziņas | |
01:03 |
Dienas notikumu apskats | |
01:15 |
Lieliskais piecinieksLieliskais piecinieks. 3. novembra spēleVada:
| |
01:55 |
Mūzika | |
02:00 |
Nakts ziņas | |
02:02 |
MonopolsŽurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija LočmeleLīkumu līkumiem ejot, viņa kļuvusi par īstu viedokļa līderi savā amatā. Ir sajūta, ka būs interesanti, ja tieši viņa piedalās kādā no publiskajām diskusijām. Metot tiltu uz šī vakara raidījumu, to pašu varam apsolīt arī Monopolā. Mūsu viešņa - nedēļas žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele. Vada:
| |
02:52 |
Mūzika | |
03:00 |
Nakts ziņas | |
03:02 |
Zelta pogaImants Ziedonis un Ausma Kantāne. Dzejnieks un aktrise23.epizode. Imants Ziedonis un Ausma Kantāne. Dzejnieks un aktrise. Ļoti radošs un spožs ZELTA POGU pāris. Ausma Kantāne visu mūžu par savu saukusi Dailes teātri. 40 gadu laikā no 1963. līdz 2003.gadam tur nospēlētas neskaitāmas izcilas lomas. Aktrisei bijušas arī spilgtas lomas Rīgas kinostudijas filmās. Imants Ziedonis bija ne tikai viens no izcilākajiem 20.gadsimta latviešu DZEJNIEKIEM, bet rakstīja arī pasakas, epifānijas, scenārijus un darīja visādus citādus brīnumus. 20.gs. beigās Trešās atmodas laikā Ziedonis bija arī aktīvs Latvijas neatkarības atjaunošanas atbalstītājs. Un 1990.gada 4.maijā viņš kā Augstākās padomes deputāts balsoja PAR Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarāciju. Vada:
| |
03:32 |
Mūzika | |
04:00 |
Nakts ziņas | |
04:02 |
Džeza klubs | |
05:00 |
Nakts ziņas | |
05:02 |
Laika Ritu RakstiMuzicē un dzied Liepājas bērnu un jaunatnes centra folkloras kopas "Ķocis" dalībniekiMuzicē un dzied Liepājas bērnu un jaunatnes centra folkloras kopas "Ķocis" dalībnieki: Emīlija Kūlaine (vijole, stabule), Katrīna Kūlaine, Elza Vucena (vijole), Dārta Vucena (akordeons), Kristaps Miemis (bungas), Laura Mieme, Laura Žodziņa, Elza Gudermane (stabule), Akvelīna Gertnere (kokle, stabule), Katrīna Priedena (mandolīna, kokle, stabule), Nora Priedena, Paula Urbančika (mandolīna, kokle) un vadītāja Solveiga Kūlaine. Skaņu režisors Māris Lācis. Dziesmas ierakstītas Latvijas radio 7.studijā. Vada:
| |
05:25 |
Mūzika |