Ārvalstniekiem ir ļoti dažādas versijas par to, kas ir Latvija, jo kopīga vienota tēla joprojām nav. To gan neesot tik vienkārši izveidot, jo par to atbildīgas vairākas institūcijas. Ārzemnieki visbiežāk Latvijas tēlu sasaista ar savām interesēm. Piemēram, sporta entuziasti zina, ka pie mums ir labi basketbolisti, kā Kristaps Porziņģis. Latvijas Institūtā uzskata, ka nav vajadzības visām cilvēku grupām uzspiest savu vienotu tēlu. Plašāk tematu pētīja Paula Dēvica.

**

Aktualizēt jautājumu par to, kāda ir gaisa kvalitāte bērnudārzu un skolu iekštelpās, uzsākusi Burtnieku novada uzņēmēja Ulda Reņģes ģimene, kura savā ģimenes uzņēmumā SIA "Gdog izgatavo gaisa kvalitātes noteikšanas monitorus. Sociālajos tīklos ar labdarības akciju "Dāvāsim svaigu gaisu bērniem, uzņēmēji aicināja vecākus balsot par pirmsskolas izglītības iestādēm, kur būtu nepieciešamas šīs mērierīces. Un pirmie bērnudārzi Vidzemē jau ir saņēmuši uzņēmēju dāvinātos monitorus, savā piecu gadu jubilejā to saņēma arī Burtnieku novada bērnudārzs "Burtiņš. Par uzņēmēju iniciatīvu vairāk stāsta Vidzemes korespondente Gunta Matisone.

Pozitīvi, ka aizbraucēju skaits no Latvijas mazinās, negatīvi, ka turpina aizbraukt cilvēki vecumā no 20 līdz 40 gadiem. Tie ir cilvēki, kuri varētu dot nopietnu ieguldījumu tepat Latvijā un par to valstij būtu nopietni jāpiedomā. To šorīt Latvijas Radio 1 atzina Eiropas Latviešu asociācijas prezidija priekšsēde, Valsts prezidenta padomniece modernas valsts un ilgtspējības jautājumos Elīna Pinto. 

Šodien Latvijā sāks izrādīt par mūsu animācijas sensāciju nodēvēto Ginta Zilbaloža filmu „Projām”. Pie filmas trīsarpus gadu garumā autors strādāja viens pats, būdams vienā personā filmas režisors, animators, producents, scenārija un mūzikas autors.

Ārvalstniekiem ir ļoti dažādas versijas par to, kas ir Latvija, jo kopīga vienota tēla joprojām nav. To gan neesot tik vienkārši izveidot, jo par to atbildīgas vairākas institūcijas. Ārzemnieki visbiežāk Latvijas tēlu sasaista ar savām interesēm. Piemēram, sporta entuziasti zina, ka pie mums ir labi basketbolisti, kā Kristaps Porziņģis. Latvijas Institūtā uzskata, ka nav vajadzības visām cilvēku grupām uzspiest savu vienotu tēlu. Plašāk tematu pētīja Paula Dēvica.

Bezkontaktu norēķini, protams, ir ļoti ērta lieta, bet pagaidām sabiedrībā valda piesardzība un pat aizdomīgums par šāda pakalpojuma drošību. Vai tiešām pastāv riski, ka, lietojot bezkontakta kartes vai viedtālruņus norēķiniem, mūs var viegli apzagt?

Šķiet, ka šūpuļdziesmas ir relaksējošs vakara rituāls starp vecākiem un bērniem, taču, kā izrādās, ne vienmēr tas tā ir bijis. Tāpat arī latviešu tautasdziesmas slēpj daudznozīmīgus stāstus. Kā tos mūsdienās tulkot?

Gleznotāja. Vienmēr stalta, eleganta, vārdos pārliecinoša. Par Džemmas Skulmes fenomenu, atvadoties no mākslinieces, ieklausāmies pārdomās par mākslinieci.

Līdz 30. novembrim izstāžu zāles “Rīgas mākslas telpa” Intro zālē aplūkojama mākslinieka Ata Izanda personālizstāde „Istabā sāk iemaldīties skudras”.

Latvijas plašsaziņas līdzekļu jomā apspriežamu tēmu netrūkst – diemžēl galvenokārt saistībā ar mediju finansējumu. Dažādos periodos esmu strādājis visdažādākajos medijos – drukātos, elektroniskos, tikai interneta vidē funkcionējošos. Tādēļ atļaušos izteikt dažas pārdomas. Sākšu ar “vingrinājumu”, nostājoties skeptiķu pozīcijās, kuri vēro mūsu cunftes cīņu par savu izdzīvošanu ar tādu vieglu īgnumu un neizpratni.

Krustpunktā žurnālisti komentē šīsnedēļas interesantākās aktualitātes.

Baiba un Dzintars Kauliņi sešus gadus dzīvoja Briselē, bet tagad viņu un arī viņu trīs bērnu ikdiena rit Skrīveros. Lēmumu atgriezties Baiba Kauliņa raksturo kā iekšēju nepieciešamību, Tiekamies ar Kauliņu ģimeni.

Tuvojas Latgales atbrīvošanas simtgade. Kopā ar vēstures zinātājiem tiekamies Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejā, lai runātu par to, cik daudz reģiona iedzīvotāji zina un interesējas par savu vēsturi un kā plānots atzīmēt vēsturisko notikumu piemiņu Latgalē un Daugavpilī.

Radoši izdzīvots Pasaules latviešu jaunatnes seminārs 2x2 un izdziedāti un izdancoti XV latviešu dziesmu un deju svētki - par šīs vasaras latvietības laiku Kanādā saruna raidījumā. Kas ir modernie latvieši, kuri no visas pasaules sabrauc vienuviet un rada svētkus, kāda ir šo svētku loma ārlatviešu dzīvē un kā šīs kopā sanākšanas tradīcijas uzturēt dzīvas arī turpmāk?

Lai gan Satversmes tiesa jau secinājusi, ka pāreja uz izglītību valsts valodā privātajās izglītības iestādēs atbilst Satversmei, tā turpina vētīt, vai valsts pamatlikumam atbilst arī norma par izglītības ieguvi valsts valodā augstskolās un bērnudārzos.

Tādi esam

Ar krāšņu izstādi - "Zīļu vainagi - Valsts svētkus sagaida Limbažu muzejs un šajā izstādē skatāmi vairāk kā 40 vainagi, kurus darinājusi meistare Margarita Muntaga un viņas audzēknes. Lai arī šīs galvas rotas izšūšana ir smalks un pacietību prasošs darbs, tomēr, tāpat, kā sava tautas tērpa darināšana, arī vainagu gatavošana kļūst arvien populārāka. Par Limbažu muzejā skatāmo izstādi vairāk stāsta Vidzemes korespondente Gunta Matisone.

Kultūras afiša

Pieminam Džemmu Skulmi (ar ierakstu), sākas festivāls "Staro Rīga", Ginta Zilbaloža filmas "Projām" no šodienas kino visā Latvijā.

Šī diena vēsturē

1904. gada 15. novembrī Kings Kemps Žilets patentējis pirmo divasmeņu skuvekli, kas mūsdienās pazīstams kā žilete.

Rīgas vicemērs Vadims Baraņņiks atlaidis domes kapitālsabiedrības "Rīgas centrāltirgus" valdi, liecina LTV rīcībā esošā informācija.

Šī gada 1. jūlijā Latvijā sākās čeku loterija. To organizē Valsts ieņēmumu dienests, un čeku loterijai ir vairāki mērķi. Pirmkārt, ar to pircēji tiek mudināti pieprasīt čekus par precēm un pakalpojumiem. Savukārt, VID informāciju par iesniegtajiem čekiem un kvītīm izmanto savā datu analīzē. Cik liela ir iedzīvotāju atsaucība un vai VID izdevies konstatēt arī kādus pārkāpumus, skaidro Daina Zalamane.

Eksperti budžeta pieņemšanā saskata dažas iepriekšējo Saeimu un valdību kļūdas

Baraņņiks vēršas pret divu kapitālsabiedrību vadību, Centrāltirgus valde šodien atlaista

Lietuva, Krievija un Norvēģija apmainās spiegiem

Valsts svētku pēcpusdienā aizliegs iebraukt Vecrīgā, bet pēc uguņošanas drūzmēšanos cer kavēt ar koncertu

Latvijas plašsaziņas līdzekļu jomā apspriežamu tēmu netrūkst – diemžēl galvenokārt saistībā ar mediju finansējumu. Dažādos periodos esmu strādājis visdažādākajos medijos – drukātos, elektroniskos, tikai interneta vidē funkcionējošos. Tādēļ atļaušos izteikt dažas pārdomas. Sākšu ar “vingrinājumu”, nostājoties skeptiķu pozīcijās, kuri vēro mūsu cunftes cīņu par savu izdzīvošanu ar tādu vieglu īgnumu un neizpratni.

Māsas Balanas augušas Dobelē, daudz spēlējušas Eiropas pilsētās kā ielu muzikanti. Tagad laikraksts „The Times” raksturojis latviešu vijolnieci Kristīni Balanas kā „žilbinoši virtuozu” mūziķi. Savukārt viņas māsa čelliste Margarita Balanas ir viena no aizraujošākajām un daudzpusīgākajām šī laika māksliniecēm.

Aleksandra Grīna romāna "Dvēseļu putenis" fragmentu lasījuma 9. daļa.Nobeigums. Lasa Raimonds Celms, režisore Māra Eglīte, skaņu režisors Ivo Tauriņš. Lolitas Ritmanis mūzika.

Latvijas Radio darbinieki stāsta savas mīļākās pasakas.

Latviešu tautas pasakas par laimi stāsta Iveta Medene

Krustpunktā žurnālisti komentē šīsnedēļas interesantākās aktualitātes.

Austriešu rakstnieka Johannesa Mario Zimmela romāna "Tad - klauni un asaras" radiolasījums. Tulkojusi Helma Lapiņa, radiolasījuma autore Liega Piešiņa, režisore Antonija Apele. Lasa : Olga Dreģe, Ģirts Jakovļevs un Arnolds Liniņš. 1995.gada ieraksts.

Latvijas plašsaziņas līdzekļu jomā apspriežamu tēmu netrūkst – diemžēl galvenokārt saistībā ar mediju finansējumu. Dažādos periodos esmu strādājis visdažādākajos medijos – drukātos, elektroniskos, tikai interneta vidē funkcionējošos. Tādēļ atļaušos izteikt dažas pārdomas. Sākšu ar “vingrinājumu”, nostājoties skeptiķu pozīcijās, kuri vēro mūsu cunftes cīņu par savu izdzīvošanu ar tādu vieglu īgnumu un neizpratni.

Gleznotāja. Vienmēr stalta, eleganta, vārdos pārliecinoša. Par Džemmas Skulmes fenomenu, atvadoties no mākslinieces, ieklausāmies pārdomās par mākslinieci.

Māsas Balanas augušas Dobelē, daudz spēlējušas Eiropas pilsētās kā ielu muzikanti. Tagad laikraksts „The Times” raksturojis latviešu vijolnieci Kristīni Balanas kā „žilbinoši virtuozu” mūziķi. Savukārt viņas māsa čelliste Margarita Balanas ir viena no aizraujošākajām un daudzpusīgākajām šī laika māksliniecēm.

Baiba un Dzintars Kauliņi sešus gadus dzīvoja Briselē, bet tagad viņu un arī viņu trīs bērnu ikdiena rit Skrīveros. Lēmumu atgriezties Baiba Kauliņa raksturo kā iekšēju nepieciešamību, Tiekamies ar Kauliņu ģimeni.

Šķiet, ka šūpuļdziesmas ir relaksējošs vakara rituāls starp vecākiem un bērniem, taču, kā izrādās, ne vienmēr tas tā ir bijis. Tāpat arī latviešu tautasdziesmas slēpj daudznozīmīgus stāstus. Kā tos mūsdienās tulkot?