Šī gada 1. jūlijā Latvijā sākās čeku loterija. To organizē Valsts ieņēmumu dienests (VID), un čeku loterijai ir vairāki mērķi. Pirmkārt, ar to pircēji tiek mudināti pieprasīt čekus par precēm un pakalpojumiem. Savukārt, VID informāciju par iesniegtajiem čekiem un kvītīm izmanto savā datu analīzē. Cik liela ir iedzīvotāju atsaucība un vai VID izdevies konstatēt arī kādus pārkāpumus?

Līdzīgas čeku loterijas rīko daudzās Eiropas valstīs, arī Lietuvā, un VID pārstāve Evita Teice-Mamaja stāsta, ka tieši lietuviešu pieredze lieti noderējusi, veidojot loteriju Latvijā. Saeima pieņēma pat īpašu Čeku loterijas likumu.

Čeku loterijā var piedalīties ar čeku, kvīti vai biļeti vismaz 5 eiro vērtībā. Čeku var reģistrēt tikai elektroniski vietnē cekuloterija.lv. Iedzīvotāju atsaucība līdz šim bijusi liela – katru mēnesi reģistrēti vairāk nekā miljons čeku, kvīšu un biļešu, un uzvarētājus izlozē ar gadījuma skaitļu ģeneratoru. Daži laimētāji tomēr nav pieteikušies.

Evita Teice-Mamaja stāsta, ka šobrīd saistībā ar čeku loterijā reģistrētajiem čekiem veiktas deviņas tematiskās pārbaudes.

Latvijā joprojām ir liels ēnu ekonomikas īpatsvars – tas pārsniedz 20%. Lai gan nav nevienas valsts, kurās nebūtu ēnu ekonomikas, labā prakse ir zem 10%. Bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš vērtē, ka risks tikt pieķertiem čeku loterijā negodīgus uzņēmējus var ietekmēt.

Viņš arī uzsver, ka jau 1% no IKP, kas nonāk ēnu ekonomikā, ir apmēram 300 miljoni eiro. Ja Latvijā ēnu ekonomika pārsniedz 20%, tad valsts budžetam garām aiziet milzīgi līdzekļi.

Plānots, ka čeku loterija Latvijā turpināsies arī nākamajā gadā. Mēneša izlozes uzvarētāji var laimēt līdz 10 000 eiro, gada izlozē – līdz 20 000 eiro.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.