Visu šo nedēļu Latvijas Radio analizē situāciju kāda veidojas ekonomikā augot preču un pakalpojumu cenām. Jau desmit mēnešus pēc kārtas Eiropā aug patēriņa cenas un oktobrī jau ir sasniegti pēdējās desmitgades gada inflācijas rekordi eirozonā vidēji 4,1%, bet Latvijā jau 6%. Eiropas Komisija, kura savas rudens makroekonomikas prognozes publiskoja pirms nedēļas, ir optimistiska par nākamo gadu, kad pēc tās domām ir gaidāms cenu kāpuma atslābums. Vai tiešām tā būs?

1984. gada 25. novembrī, Notinghilas ierakstu studijā Londonā sapulcējās 36 pasaulē tobrīd vadošie mūziķi, lai ierakstītu dziesmu Do They Know It's Christmas, tā vācot līdzekļus cīņai pret badu Etiopijā.

„Tas bija sāpīgs, bet pārdomāts solis tā savu lēmumu, likvidēt piena govju ganāmpulku, pamato Kauguru pagasta zemnieku saimniecības „Vītoliņi saimniece Ieva Rutkovska. Šis lēmums ir pārsteidzošs, jo „Vītoliņos bija viens no Latvijā rūpīgāk izkoptajiem un izslaukumu ziņā visražīgākajiem ganāmpulkiem. Tādēļ arī biedrībā „Lauksaimnieku apvienība šo lēmumu vērtē kā nopietnu signālu problēmām piena ražošanas nozarē.
*
Jēkabpils reģionālajā slimnīcā patlaban norit lieli stacionārās un ambulatorās daļas pārbūves darbi, kas tiek veikti par ERAF līdzekļiem. Pārbūve notiek pa kārtām, nepārtraucot slimnīcas un poliklīnikas darbu. Šonedēļ tiek atklāts viens projekta pabeigtais posms - rehabilitācijas nodaļa slimnīcas telpās.

Jau otro nedēļu valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki nedrīkst strādāt bez sadarbspējīga Covid-19 sertifikāta. Lielas grūtības aptaujātajās vietvarās tas nesagādājot. Bijusī Valsts kontroliere Elita Krūmiņa Latvijas Radio atzina, ka darbu optimizācija pašvaldībās liecinot par to, ka to bija iespējams izdarīt jau iepriekš.

No desmitiem tūkstošu gadus veciem airiem līdz pat koka satelītiem. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja jaunākajā izstādē ir demonstrēti daudzu gadsimtu laikā cilvēka radīti koka priekšmeti. Līdzsvara meklēšana starp koka patēriņu un rūpēm par ekoloģiju pirmo reizi aktualizējās jau pēc viduslaikiem, taču, kā norāda izstādes autori, – harmonija starp cilvēku un koku nekad tā arī nav valdījusi.

Visu šo nedēļu Latvijas Radio analizē situāciju kāda veidojas ekonomikā augot preču un pakalpojumu cenām. Jau desmit mēnešus pēc kārtas Eiropā aug patēriņa cenas un oktobrī jau ir sasniegti pēdējās desmitgades gada inflācijas rekordi eirozonā vidēji 4,1%, bet Latvijā jau 6%. Eiropas Komisija, kura savas rudens makroekonomikas prognozes publiskoja pirms nedēļas, ir optimistiska par nākamo gadu, kad pēc tās domām ir gaidāms cenu kāpuma atslābums. Vai tiešām tā būs?

Eiropas Parlaments šonedēļ deva zaļo gaismu jaunajai Eiropas Savienības lauksaimniecības politikai. Tiek norādīts, ka politika turpmāk būs „zaļāka, taisnīgāka, elastīgāka un pārredzamāka. Lai gan Eiroparlaments tiesību aktu reformu kopumu atbalstīja ar pārliecinošu vairākumu, ceļš līdz lauksaimniecības politikas reformai bijis sarežģīts un piepildīts ar gadiem ilgām diskusijām, kā arī kritikas pavadīts, kur izskan joprojām.
*
No 15. decembra klātienē visas tautsaimniecības nozarēs varēs strādāt tikai sadarbspējīgo sertifikātu saņēmušie darbinieki. Tagad privātajiem uzņēmumiem dots pārejas periods, pēc kura tos darbiniekus, kuri nebūs vakcinējušies vai pārslimojuši Covid -19 infekciju, vai nevarēs strādāt no mājām, būs jāatlaiž. Latgalē, par spīti jau pastāvošajam darbaspēka trūkumam, daži lielākie uzņēmēji ir gatavi atlaist nevakcinētos darbiniekus, citi - tieši kvalificēta darbaspēka trūkuma dēļ, to nevar atļauties.
*
Šķiet, ka daļa sabiedrības ir aizmirsusi, kāpēc ir vajadzīgas potes. Proti, to, ka pateicoties vakcīnām ir izzudusi virkne senāk bīstamu slimību. Tātad, arī šobrīd vakcīnas galvenais uzdevums ir pasargāt cilvēku no smagas saslimšanas, ja nu gadījumā viņš tomēr inficējas ar Covid-19 - slimību, kura mūsu ikdienu ietekmē jau divus gadus. Taču šobrīd Covid-19 vakcinācijas sertifikāts kļuvis par sava veida brīvbiļeti sabiedriskajai un darba dzīvei, tāpēc ir uzplaucis jauns, gandrīz neticams bizness. Ir cilvēki, kuri gatavi maksāt par to, lai nesaņemtu vakcīnu, kuru valsts piedāvā par brīvu un kura varētu glābt viņa dzīvību. Raidījums Atvērtie faili stāstīs par šādiem gadījumiem.

Latvijas vīru basketbola izlase šodien uzsāks 2023. gada Pasaules kausa kvalifikācijas pamatturnīru. Jau pirmajā spēlē paredzēts, visticamāk, pirmās kārtas grupu turnīra nopietnākais pārbaudījums mačs izbraukumā pret 2016. gada olimpisko spēļu un 2014. gada Pasaules kausa finālisti Serbiju.
*
Vēl līdz 7. decembrim iespējams pieteikt dziesmu Latvijas Televīzijas dziesmu konkursam Supernova 2022, kura uzvarētājs nākamgad maijā iegūs iespēju piedalīties starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā Turīnā Itālijā.

Ko nozīmē būt laimīgam un kā laimes izjūta ietekmē mentālo veselību? Vai laimes izjūta ir izmērāma – kas to nosaka, veido un ietekmē, un vai mums ir pieejami uzticami skaidrojumi, kas tieši liek cilvēkiem justies laimīgiem?

Klimata pārmaiņas notiek jau šodien, tās notiek straujāk nekā līdz šim cilvēces vēsturē un to radītās vides problēmas būs mūsu ikdiena turpmāko dzīvi. Rīgas Stradiņa universitātē veiktā pētījumā skaidrots, kāda ir Latvijas iedzīvotāju attieksme pret klimata pārmaiņām un vai arī mēs noskatāmies uz šo procesu no malas, neizjūtot draudus, par kuriem runā klimata pētnieki.

No 27. novembra pie Muzeju krātuves Latvijas Nacionālais mākslas muzejs piedāvā jaunu pastāvīgo ārtelpas tēlniecības ekspozīciju “Mītpoētiskie tēli”. Kā Latvijas folklorai, mitoloģijai, literatūrai un dabai nozīmīgi personāži un parādības atklājas tēlniecībā? Kādā veidā mūsdienīgi interpretēt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas darbus pilsētvidē?

Raidījums pēta, kā sazēla Covid-19 vakcinācijas sertifikātu viltošanas shēmas un vai vispār var pierādīt, ka sertifikāts ir fiktīvs un cilvēks vakcīnu īstenībā nav saņēmis.

Kopumā ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits Latvijā pārsniedzis 4000 atzīmi. Kāpēc viruss paņēmis tik daudz dzīvību?

Baterijas bērnu dzirdes aparātiem un implantiem mēnesī ģimenei var izmaksāt simts un vairāk eiro, bet aparāta remonts pat vairākus tūkstošus. Tikko savākti paraksti un iniciatīva par šo izdevumu kompensēšanu iesniegta Saeimā. Plašāka saruna par nedzirdīgo un vājdzirdīgo bērnu vajadzībām Ģimenes studijā.

Krievija savelk bruņotos spēkus pie Ukrainas robežas. Turpinās saspīlējums uz Baltkrievijas un Eiropas Savienības (ES) robežas.

Saeima 25. Novembrī nodeva izskatīšanai komisijās Pacientu tiesību likuma grozījumus, kurus paredzēts papildināt ar normu, ka pacienta nespējas gadījumā pieņemt lēmumu par viņa ārstniecību to varēs veikt viņa pilnvarota persona.

Kultūras afiša. Rīgas mākslinieku grupas simtgadei veltītā izstāde pašlaik skatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā. Izstādes atklāšana notika septembrī, bet brīdī, kad visi muzeji tika slēgti, "Kultūras rondo" skanēja cikls par Rīgas mākslinieku grupas spilgtākajām personībām. Ar ko Rīgas mākslinieku grupa svarīga Latvijas mākslas vēsturē, atgādināsim šodien.
Mediju apskats.
Šī diena vēsturē. 1984. gada 25. novembrī, Notinghilas ierakstu studijā Londonā sapulcējās 36 pasaulē tobrīd vadošie mūziķi, lai ierakstītu dziesmu Do They Know It's Christmas , tā vācot līdzekļus cīņai pret badu Etiopijā.

25.novembrī noritēja Latvijas Zaļā punkta rīkotā ikgadējā konference "Latvija - valsts bez atkritumiem". Konferencē informēja un diskutēja par aktualitātēm atkritumu šķirošanā un pārstrādē, aprites ekonomikas ieviešanā un ilgtspējīgu praksi uzņēmējdarbībā.

No 15. decembra klātienē visas tautsaimniecības nozarēs varēs strādāt tikai sadarbspējīgo sertifikātu saņēmušie darbinieki. Tagad privātajiem uzņēmumiem dots pārejas periods, pēc kura tos darbiniekus, kuri nebūs vakcinējušies vai pārslimojuši Covid -19 infekciju, vai nevarēs strādāt no mājām, būs jāatlaiž. Latgalē, par spīti jau pastāvošajam darbaspēka trūkumam, daži lielākie uzņēmēji ir gatavi atlaist nevakcinētos darbiniekus, citi - tieši kvalificēta darbaspēka trūkuma dēļ, to nevar atļauties.

Tādi esam. Ivars Lukšo ir inženieris mehāniķis un savulaik strādāja mēbeļu ražotnē, kur gatavoja mēbeles virtuvēm. Pēc 2008. gada krīzes uzņēmumā tika samazināts darbinieku skaits, bet, tā kā ģimenei piederēja zeme laukos, Ivars nolēma pievērsties citai nozarei - biškopībai. Ivaram šobrīd ir 30 bišu saimes un konkursā „Novadu garša" viņš par Ramkas medu saņēma vienu zelta un divas sudraba medaļas.
Mediju apskats.

 

* Valdība paštestiem visiem strādājošajiem tērēs 15 miljonus eiro. Vai no testiem būs jēga un kas ticis pie pasūtījuma?
* Bailēs no soda Covid sertifikātu viltotāji paši sākuši atzīties; policijā gandrīz četrdesmit kriminālprocesu* Kritizē cilvēktiesību pārkāpumos apsūdzēta pārstāvja ievēlēšanu Interpola prezidenta amatā

 

Raidījums pēta, kā sazēla Covid-19 vakcinācijas sertifikātu viltošanas shēmas un vai vispār var pierādīt, ka sertifikāts ir fiktīvs un cilvēks vakcīnu īstenībā nav saņēmis.

Ilzes interese par labām manierēm savā ziņā viņai ir bijusi asinīs un par to jāpateicas vecākiem un vecvecākiem. Šobrīd Ilze Blumfelde ir profesionāla stiliste, lektore, stila un lietišķās etiķetes kursu vadītāja.

Ko nozīmē būt laimīgam un kā laimes izjūta ietekmē mentālo veselību? Vai laimes izjūta ir izmērāma – kas to nosaka, veido un ietekmē, un vai mums ir pieejami uzticami skaidrojumi, kas tieši liek cilvēkiem justies laimīgiem?

Koklētājs. Pasaku stāsta Pēteris Lapiņš

Kopumā ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits Latvijā pārsniedzis 4000 atzīmi. Kāpēc viruss paņēmis tik daudz dzīvību?

Poētiski muzikāla kompozīcija "Mana dzejas diena". 2. daļa. Aktieris Vilis Daudziņš lasa dzeju, ko sarakstījusi divi brāļi - Eduards Veidenbaums un Kārlis Veidenbaums.

Raidījums pēta, kā sazēla Covid-19 vakcinācijas sertifikātu viltošanas shēmas un vai vispār var pierādīt, ka sertifikāts ir fiktīvs un cilvēks vakcīnu īstenībā nav saņēmis.

No 27. novembra pie Muzeju krātuves Latvijas Nacionālais mākslas muzejs piedāvā jaunu pastāvīgo ārtelpas tēlniecības ekspozīciju “Mītpoētiskie tēli”. Kā Latvijas folklorai, mitoloģijai, literatūrai un dabai nozīmīgi personāži un parādības atklājas tēlniecībā? Kādā veidā mūsdienīgi interpretēt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas darbus pilsētvidē?

Ilzes interese par labām manierēm savā ziņā viņai ir bijusi asinīs un par to jāpateicas vecākiem un vecvecākiem. Šobrīd Ilze Blumfelde ir profesionāla stiliste, lektore, stila un lietišķās etiķetes kursu vadītāja.

Baterijas bērnu dzirdes aparātiem un implantiem mēnesī ģimenei var izmaksāt simts un vairāk eiro, bet aparāta remonts pat vairākus tūkstošus. Tikko savākti paraksti un iniciatīva par šo izdevumu kompensēšanu iesniegta Saeimā. Plašāka saruna par nedzirdīgo un vājdzirdīgo bērnu vajadzībām Ģimenes studijā.

Klimata pārmaiņas notiek jau šodien, tās notiek straujāk nekā līdz šim cilvēces vēsturē un to radītās vides problēmas būs mūsu ikdiena turpmāko dzīvi. Rīgas Stradiņa universitātē veiktā pētījumā skaidrots, kāda ir Latvijas iedzīvotāju attieksme pret klimata pārmaiņām un vai arī mēs noskatāmies uz šo procesu no malas, neizjūtot draudus, par kuriem runā klimata pētnieki.