Ar dzejas starpniecību izstāstīts stāsts par skatītāju iemīļoto aktrisi Olgu Dreģi ir tikko klajā nākusī grāmata ''Ak, sirds, tev pašai sevi jāsastop!''. Grāmatai aktrise izraudzījusies sev tuvu autoru dzeju, ko papildina ar savām pārdomām par dzīvi un mākslu. Dzeja un teksti grāmatā mijas ar fotogrāfijām, kas atklāj aktrises apbrīnojamo daudzveidību dažādās lomās. Grāmata nāk klajā izdevniecības ''Aminori'' sērijā ''Dzejas teātris'', kuras misija ir iemūžināt grāmatu lapās skatītāju tik iemīļotos aktieru dzejas vakarus.
*
Slutišķu sādžā būs vecticībnieku kultūras mantojuma centrs un radošās darbnīcas. Darbi pie to izveides jau uzsākti, īstenojot ERAF projektu Rīteiropas vērtības. Daugavpils novada dome, papildus esošajai Naujenes Novadpētniecības muzeja etnogrāfiskajai brīvdabas ekspozīcijai Slutišķu vecticībnieku lauku sēta, Slutišķu ciemā ir iegādājusies vēl divas ēkas. Tajās arī veidosies vienots ekspozīcijas komplekss - Vecticībnieku kultūras mantojuma centrs. Vienā no ēkām būs pieejama informācija par vecticībnieku garīgo un materiālo kultūru, savukārt, otrajā ēkā būs iespēja iepazīties ar vecticībnieku amata prasmēm galdnieka amatu, kā arī tradicionālo nodarbošanos lauku sētā - lopkopību.

Par Latvijas Olimpiskās komitejas vadītāju 10.jūlijā kļuva organizācijas ilggadējais ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers, amatā nomainot četrus termiņus strādājušo Aldonu Vrubļevski. Konkurentu uz prezidenta krēslu Tikmeram nebija, arī laika sagatavoties un pārliecināt biedrus bija atliku likām, jo kongresu no pavasara pārcēla uz vasaras vidu. Jaunajā amatā pavadījis nu jau krietni vairāk par klišejiskajām 100 dienām, Tikmers realizējis vairākas vitāli svarīgas reformas vietējā sporta pārvaldības druvā. Vecā sporta vadības kliķe aizkulisēs mēģina slēpti sabotēt Tikmeru, jo viņš maina gadu desmitiem iestaigātās takas, bet mediji pārmet kūtru komunikāciju un vēlmi sevi parādīt tikai labā gaismā. Arī šo interviju Latvijas Radio centās sarunāt aptuveni pusotru nedēļu. Tikmers gan minstināšanos runāt ar Latvijas Radio skaidroja ar aizņemtību gada nogalē.

Eiropas Savienība (ES) 2021.gadu ir pasludinājusi par Eiropas Dzelzceļa gadu, lai mudinātu iedzīvotājus vairāk pārvietoties ar vilcieniem. Neraugoties uz to, ka dzelzceļs ir viens no ekoloģiskākajiem transporta veidiem, vairums ES iedzīvotāju neizvēlas vilcienu kā pārvietošanās līdzekli. Tam ir vairāki iemesli, piemēram, augstas biļešu cenas un reisu kavēšanās. Eksperti un politiķi norāda, ka ES ir jāveic lielākas investīcijas dzelzceļā, lai uzlabotu tā kvalitāti un piesaistītu vairāk pasažieru.
*
AS Latvijas valsts me˛i darbinieki šobrīd īpaši ierīkotās sēklu plantācijās turpina aktīvi ievākt egļu un priežu čiekurus, lai radītu sēklu uzkrājumus turpmākajiem gadiem. Latgalē egļu čiekuri jau novākti un sēklu ražu speciālisti dēvē kā vidēju, bet a/s Latvijas valsts me˛i egļu sēklu plantācijā Vecumi Viļakas novadā plantācijas pastāvēšanas laikā novākta lielākā čiekuru raža.

Aknīstes novadpētniecības muzejā šīs pilsētas un tās apkaimes vēsturi „stāsta” sens skapis ar ierakstiem, kas vēsta par baroniem un par kolhozu, krēsls no etnogrāfiskās izstādes. Uzzināsim, kā te Pirmā pasaules kara laikā te nonākusi krūzīte ar turku sultāna attēlu, kā senāk te zilu dziju krāsojuši un ko ebreji Aknīstes veikalos tirgojuši.

Latvijas Radio 95.jubilejas reizē ap svētku galdu sasēdušas astoņas leģendāras Latvijas Radio personības, kuras šī gada laikā esam spodrinājuši kā savas Zelta pogas pie Latvijas kultūrvēstures mēteļa. Būsim kopā vēsturiskos ierakstos, atcerēsimies dažādus laikus un notikumus, kas kopā piedzīvoti Latvijas radio.

Trīspadsmitais sniedziņš. Ulda Ausekļa dzejas kompozīcija. Komponists Ēriks Eglītis. Piedalās Aija Uzulēna, Artūrs Skrastiņš, Ēriks Eglītis un Rīgas 6. vidusskolas meiteņu ansamblis. Režisore Irēna Cērmane. 2005. gada ieraksts.

Turpinām sarunu ciklu, topot mākslinieces Ievas Jurjānes izstādei “Gals. Sākums. Turpinājums”. Sarunu, kas ir pamatīga kā Ievas Jurjānes izstādes iecerē pieteiktais nodoms: veikt pētījumu – kas ir dzīve? Šoreiz saruna par cilvēka un dabas attiecībām, par mirušu putnu un augu botāniskajiem zīmējumiem šai izstādē.

Vladimirs Zismans ir mūziķis, kurš strādājis gan operā, gan simfoniskajā orķestrī, piedalījies vairākos mūziklos. Viņš rakstījis recenzijas un esejas, grāmatu bērniem „Orķestris un tā iemītnieki”, bet Gundara Āboliņa uzmanību piesaistīja viņa asprātīgā grāmata "Ceļvedis orķestra pasaulē un tās pažobelēs".

Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti 568 Covid-19 gadījumi; stacionāros ievietoto slimnieku skaits tuvojas 1200
Aizvadītajā naktī komandantstundas ievērošanas kontroles pasākumos sākti vairāk nekā 600 administratīvie procesi

Lielbritānijā jau rīt gatavojas uzsākt vakcinēt iedzīvotājus ar kompānijas Astra Zeneca un Oksfordas universitātes izstrādāto vakcīnu

Šogad, Eiropas Dzelzceļa gadā iedzīvotājus mudinās vairāk pārvietoties ar vilcienu

Amerikāņu komponists un dziesmu tekstu autors Kols Porters.

Raidījumā ieskatāmies konferences “Fiziskās aktivitātes kā veselības pamats” norisēs un interesējamies vairāk par programmu "Atrodi savu sporta veidu" un tās goda treneri Andreju Lēmani no Austrālijas.

Ar kādiem notikumiem un pārdomām veco gadu aizvada un jauno sagaida latviešu kopiena Austrālijā?

2021.gada janvārī atzīmēsim 30. gadskārtu kopš 1991. gada janvāra barikāžu notikumiem. Barikādes Rīgā un abās pārējās toreizējās Baltijas padomju republiku galvaspilsētās bija kulminācija Baltijas tautu cīņai par sava suverēnā valstiskuma atjaunošanu. Raidījumā ieskats notikumos, kas noteica situācijas virzību pretim 1991. gada janvāra barikāžu dienām. Konkrētāk norisēm 1989. gadā.

Izstāsti man savu sapni. 3.raidījums. Skolēnu radošo darbu konkursa labākie darbi. Radiovariantu veidoja režisors Valdis Lūriņš un komponists Valdis Zilveris.

Stacionārā ārstējas 1200 personas. Kritiska situācija ir ļoti tuvu, skaidro Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.
*
ES 2021.gadu ir pasludinājusi par Dzelzceļa gadu,lai izceltu dzelzceļa pārvadājumu priekšrocības. Dzelzceļam nākotnē arī būs nozīmīga loma tā dēvētā Zaļā kursa kontekstā.
*
Gada pirmajā nedēļā gaidāmie notikumi Latvijā

Raidījumā ieskatāmies konferences “Fiziskās aktivitātes kā veselības pamats” norisēs un interesējamies vairāk par programmu "Atrodi savu sporta veidu" un tās goda treneri Andreju Lēmani no Austrālijas.

Nodokļi un investīcijas… Sanāciet, sasadancojiet! Šovakar Monopolā vīrs, kurš prot vadīt skanošo finanšu kopkori. Realists, kura skatiens nākotnē ir ar gaišu perspektīvu, - ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Atkārtojums

Sniegavīrs. Pasaku stāsta Pēteris Liepiņš

Latvijas Radio 1 sāk skanēt raidījums Vai tas ir normāli, kurā meklēsim atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar psihisko veselību, psiholoģiju, psihoterapiju un dzīves kvalitāti kā tādu. Pirmajā raidījumā saruna par bailēm un trauksmi.

 

Kāpēc cilvēkiem gan patīk, gan nepatīk jaunais? Ko jaunu Jēzus ienesa šajā pasaulē? Kas ir jaunais bauslis, jaunā derība un jaunais vīns Kristus skaidrojumā, vaicājam Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes draudzes mācītājam Kristam Kalniņam un Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes mācītājam Edgaram Mažim.

Amerikāņu komponists un dziesmu tekstu autors Kols Porters.

Turpinām sarunu ciklu, topot mākslinieces Ievas Jurjānes izstādei “Gals. Sākums. Turpinājums”. Sarunu, kas ir pamatīga kā Ievas Jurjānes izstādes iecerē pieteiktais nodoms: veikt pētījumu – kas ir dzīve? Šoreiz saruna par cilvēka un dabas attiecībām, par mirušu putnu un augu botāniskajiem zīmējumiem šai izstādē.

Vladimirs Zismans ir mūziķis, kurš strādājis gan operā, gan simfoniskajā orķestrī, piedalījies vairākos mūziklos. Viņš rakstījis recenzijas un esejas, grāmatu bērniem „Orķestris un tā iemītnieki”, bet Gundara Āboliņa uzmanību piesaistīja viņa asprātīgā grāmata "Ceļvedis orķestra pasaulē un tās pažobelēs".

Nodokļi un investīcijas… Sanāciet, sasadancojiet! Šovakar Monopolā vīrs, kurš prot vadīt skanošo finanšu kopkori. Realists, kura skatiens nākotnē ir ar gaišu perspektīvu, - ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Atkārtojums