Raidījumā viesojamies VEF muzeja krātuvē, kur lūkojam šī uzņēmuma nozīmīgu cilvēku veikumu - Aleksandra Tīpaiņa atmiņas par VEF pirmsākumiem, inženiera un aviokonstruktora Kārļa Irbīša pierakstus un VEF reklāmas mākslinieces Zelmas Baboliņas darbus.

Klausīšanās spēlē bērniem un pieaugušajiem ciemojas komanda "Pērles" jeb mamma Zanda Jurāne ar meitām – Elīzu Adrianu Dūniņu, Beāti Dūniņu un Katrīnu Priedi.

Meža meitene Maija. Rudens stāsti "Spalvas sēņu grozā" un "Dzērves, nāciet pārģērbties". Fragmentu lasījums no Viestura Ķerus grāmatas.

Raidījumā Augstāk par zemi pabūsim fotogrāfa Reiņa Hofmaņa jaunākajā izstādē “Telpa Nr. 13”, kas šobrīd skatāma ISSP galerijā Rīgā, Berga bazārā. Sarunā ar fotogrāfu pievērsīsimies viņa darbos skartajām tēmām: Kas tik pievilcīgs ir ainavā bez cilvēka? Vai fotogrāfiju var “nomedīt” vai darba ideja piedzimst galvā?

Žurnālisti kļūst bīstami, ja ilgi un pamatīgi iedziļinās kādā konfliktā, fiksē ceļā redzēto un sarunājas ar visdažādākajiem cilvēkiem, cik vien tas brīviem medijiem ir iespējams. Žurnālists Atis Klimovičs 90. gados sāka braukt uz vietām, kur notika etniskas sadursmes un kari. Visticamāk Atis arī pašlaik ir Ukrainā, bet ar viņu tikāmies Latvijā, kad tika vaļā vērta viņa grāmata ''Kara reportieris ceļā"

Vai nu tu dziedāsi savu, vai būsi miris – šo solījumu visu mūžu turējis svētu dziesminieks Haralds Sīmanis. Un nu – 1. decembra rītā – šīs pasaules mūžs Haraldam noslēdzies. Haralds Sīmanis – sevišķi īpašs tēls jau tā tik krāsainajā Latvijas mūzikas gleznā. Cēsu Tīrradnis. Vienmēr bijis ārpus vispārpieņemto uzskatu rāmjiem.

Sākam raidījumu sēriju par profesionāliem sportistiem un viņu ceļu uz augstāko izglītību. Šajā raidījumā viesojas Latvijas hokeja izlases rekordists aizvadīto spēļu ziņā Rodrigo Laviņš, kurš tagad ir doktorantūras students un augstskolas pasniedzējs.

Jau desmit gadu Igaunijā aktīvi rosās Tartu latviešu biedrība. Svinot biedrības desmitgadi, tiekamies ar rosīgākajiem Igaunijas latviešiem, lai skaidrotu, kā ikdienā uztur savu latvietību tie, kuri dzīvo tik tuvu dzimtenei, tomēr ir prom no tās, un ar kādiem izaicinājumiem nākas saskarties diasporai kaimiņos?

Šobrīd, kad Krievijas ilgstošā agresija pret Ukrainu sasniegusi savu kulmināciju, visā demokrātiskajā pasaulē tiek uzdots jautājums, kā tas nākas, ka 21. gadsimta sākumā Eiropā ir izveidojies agresīvs antidemokrātisks režīms, kas kļuvis par draudu daudzu kaimiņvalstu un visa reģiona mierīgai pastāvēšanai un attīstībai. Kā veidojies tas, ko dēvējam par "putinismu" - mūsdienu Krievijas autoritārā politiskā sistēma, kurā arvien nepārprotamāki iezīmējas totalitārisma elementi.

Raidījumā Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500 dodamies uz Smilteni un sekojam vācu tautības valodnieka, tulkotāja un mācītāja Jakoba Langes gaitām. Viņš latviešu kultūras vēsturē zināms kā pirmā periodiskā izdevuma "Latviešu Ārste" radītājs.

Saules mazmeita. Hermaņa Paukša lugas radioiestudējums. Režisors Didzis Cauka. Komponists Ungars Savickis. Lomās Laila Kirmuška, Rūdolfs Plēpis, Dina Kuple, Renāte Šteinberga u.c. 1986. gada ieraksts.

Krievija karā Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisko ieroci - paziņo Ukrainas Jūras spēki

Irānā likvidēs bēdīgi slaveno tikumības policijuMigrācija ilgtermiņā būs tikai pieaugoša

Viņa ar aizrautību un prieku pamana un fiksē mirkļus, kam citi paiet garām. Par ieklausīšanos, uzmanību un filmām bez pauzēm saruna Monopolā ar latviešu dzejnieci Ingu Pizāni.

Cilvēka organisms sastāv no miljardiem šūnu - mikroskopisku organismu, kuri savā starpā veido savu sociālo dzīvi. Kā šūnas sazinās savā starpā, par ko tās "runā" un kā šajā organisma šūnu komunikācijā izpaužas svešās šūnas, piemēram, vēža šūnas?

Attiecības ir vieglākā un grūtākā lieta vienlaikus. Kā noteikt veselīgas robežas dažādās attiecībās un kā tās noturēt? Kā nepazaudēt sevi, bet vienlaikus ļaut pastāvēt? Vai robežu noteikšana var negatīvi ietekmēt attiecības vai tieši otrādi, tās kļūst labāk vadāmas? Kā to var iemācīties?

Kopš 1998. gada decembra pirmā svētdiena ir Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena. Diemžēl traģiskos vēsturiskos notikumus, kas sākās līdz ar 1937. gada 23. novembra PSRS iekšlietu tautas komisāra Nikolaja Ježova nosūtīto rīkojumu atceras vien retais. Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas dienu atceramies raidījumā.

Vai nu tu dziedāsi savu, vai būsi miris – šo solījumu visu mūžu turējis svētu dziesminieks Haralds Sīmanis. Un nu – 1. decembra rītā – šīs pasaules mūžs Haraldam noslēdzies. Haralds Sīmanis – sevišķi īpašs tēls jau tā tik krāsainajā Latvijas mūzikas gleznā. Cēsu Tīrradnis. Vienmēr bijis ārpus vispārpieņemto uzskatu rāmjiem.

Raidījumā Augstāk par zemi pabūsim fotogrāfa Reiņa Hofmaņa jaunākajā izstādē “Telpa Nr. 13”, kas šobrīd skatāma ISSP galerijā Rīgā, Berga bazārā. Sarunā ar fotogrāfu pievērsīsimies viņa darbos skartajām tēmām: Kas tik pievilcīgs ir ainavā bez cilvēka? Vai fotogrāfiju var “nomedīt” vai darba ideja piedzimst galvā?

Žurnālisti kļūst bīstami, ja ilgi un pamatīgi iedziļinās kādā konfliktā, fiksē ceļā redzēto un sarunājas ar visdažādākajiem cilvēkiem, cik vien tas brīviem medijiem ir iespējams. Žurnālists Atis Klimovičs 90. gados sāka braukt uz vietām, kur notika etniskas sadursmes un kari. Visticamāk Atis arī pašlaik ir Ukrainā, bet ar viņu tikāmies Latvijā, kad tika vaļā vērta viņa grāmata ''Kara reportieris ceļā"

Viņa ar aizrautību un prieku pamana un fiksē mirkļus, kam citi paiet garām. Par ieklausīšanos, uzmanību un filmām bez pauzēm saruna Monopolā ar latviešu dzejnieci Ingu Pizāni.

Klausīšanās spēlē bērniem un pieaugušajiem ciemojas komanda "Pērles" jeb mamma Zanda Jurāne ar meitām – Elīzu Adrianu Dūniņu, Beāti Dūniņu un Katrīnu Priedi.