Uģis Lībietis ar jaunāko par karu Ukrainā.
*
Atskats vakardienā.
*
Kas zina, kā būtu risinājusies toreizējās Krievijas impērijas un visas pasaules vēstures gaita, ja 1917. gada 7. martā (pēc jaunā stila; pēc vecā stila 22. februārī), Krievijas cars Nikolajs II nebūtu pieņēmis liktenīgo lēmumu doties prom no galvaspilsētas Petrogradas. Viņa prombūtnē galvaspilsētā uzliesmoja nemieri, kas pārauga revolūcijā, un dažās dienās gadsimtiem senā Krievijas monarhija beidza pastāvēt.

Skolās, sociālās un veselības aprūpes iestādēs ēdināšanā vēl ar vien maz tiek izmantoti vietējie produkti, kaut arī pašvaldības un vietējie ražotāji būtu ieinteresēti sadarbībā. Kas ir šie šķēršļi, kas būtu jāpārvar, lai situācija mainītos? To analizējuši Vidzemes plānošanas reģiona un Latvijas Lauku foruma speciālisti, savukārt Vidzemes Inovāciju nedēļā visas ieinteresētās puses bija aicinātas piedalīties diskusijā „Būt vai nebūt vietējam kartupelim skolas pusdienu galdā?.
*
Pēdējo desmit dienu laikā no Ukrainas bēgļu gaitās uz kaimiņvalstīm devušies vairāk nekā pusotrs miljons cilvēku. Daļa no tiem arī uz Latviju un dažādām mūsu valsts vietām. Noskaidrosim, cik daudz ukraiņu bēgļu ieradušies Cēsu novadā, un, kādu palīdzību sniedz pašvaldība un iedzīvotāji.

Kopš 24. februāra no Ukrainas bēgļu gaitās uz kaimiņvalstīm devušies vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku, paziņojis ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi. Vairāk nekā puse no viņiem devušies uz Poliju. (ja ir jaunākas ziņas, var atjaunināt) Kara bēgļu kļūst arvien vairāk. Dzimteni atstājušie stāsta, ka vilcienā nācies 20 stundas stāvēt kājās, lai tikai nonāktu drošībā. Linda Spundiņa bija devusies uz Pšemislas dzelzceļa staciju Polijā, kurā piestāja vilciens ar 2000 bēgļiem no Ukrainas.

Krievvalodīgais mākslinieks Pāvels Hafizovs, pazīstams kā mākoņu gleznotājs, savā mākslā vienmēr bija pilnīgi apolitisks. Karš Ukrainā šo nostāju mainīja. Dažas dienas pēc kara sākuma viņš izjuta milzīgu emocionālu šoku un vienu no saviem mākoņu gleznojumiem pārvērta asā pretkara vēstījumā. Šobrīd glezna apskatāma Tallinas ielas kvartālā, kur jau kopš aizvadītā gada rudens darbojas neliela ielas mākslas galerija ar Pāvela Hafizova darbiem.Tieši vai netieši Ukrainā notiekošais karš atbalsojas arī citu mākslinieku darbu tematikā un noskaņā. Piemēram, Elgai Grīnvaldei šajās dienās tapis viņai netipiski skarbs un ekspresīvs darbs.

Cik pamatots ir kara aizstāvju uzdotais jautājums - kur jūs bijāt astoņus gadus, kamēr Donbasā nogalināja cilvēkus? Un ar kādām metodēm šis un citi Krievijas propagandas vēstījumi tiek izplatīti sociālo mediju platformās? Par to stāsts "Re:Baltica" faktu pārbaudes projektā "Re:Check".
 

Aizsardzības ministrija septiņiem Latvijas uzņēmumiem piešķīrusi grantus 450 tūkstošs eiro apmērā inovatīvu produktu izstrādei. Šāda programma tiek īstenota jau ceturto gadu un tās mērķis ir atbalstīt ar aizsardzības nozari saistītu produktu attīstību, tādā veidā paaugstinot Latvijas aizsardzības un drošības jomas komersantu konkurētspēju, eksportspēju un inovāciju spējas, kā arī šādā veidā tiek sekmēta sadarbība ar pētniecības institūcijām.
*
Uģis Lībietis ar jaunāko par karu Ukrainā.

Pēc Covid-19 pārslimošanas fiziski aktīviem cilvēkiem ir vēlme ātri atgriezties pie sev ierastajām sporta aktivitātēm, bet visu jādara ar mēru un slodze jāpalielina pakāpeniski. Par sportiskām aktivitātēm pēc slimības pievarēšanas saruna raidījumā.

Aparāts, kas kalpo deguna vietā, - tas savāc smaržas un smakas un ziņo par pārkāpumiem. Kurās vietās Latvijā cilvēki visvairāk žēlojas par smakām un kā darbojas šāds e-deguns?

Skaudri dzīvesstāsti, iestudējot Čehova “Trīs māsas” cietumā, ir pamatā dokumentālajai filmai “Iļģuciema māsas”. Kultūras rondo filmu pārrunājam ar scenārija autori un režisori Elitu Kļaviņu.

 

Raidījumā Pievienotā vērtība par enerģētisko neatkarību un kā dzīvot bez Krievijas gāzes, protams, arī par to, kas notiek kapitāla tirgos un ar investora acīm paskatīsimies uz Igaunijas uzņēmumu “Tallink”, kura darbu pēdējos pāris gados nopietni skārusi pandēmija.

Brīvais mikrofons ir raidījuma "Krustpunktā" laiks, kad ikviens Latvijas iedzīvotājs var izteikt savu viedokli, paust uzskatus vai uzdot jautājumus.

Sākoties karam Ukrainā, daudzi Latvijas iedzīvotāji apdomā, kā paši rīkosies krīzes situācijā un ko var sagaidīt no valsts. Karadarbība ir ārkārtējs iemesls, krīzes situācija var gadīties arī miera laikos, ja notiek dabas katastrofa, liela nozīmīgas infrastruktūras avārija vai kas cits. Saruna par civilo aizsardzību, kā tā ir sakārtota Latvijā, kāda ir atbildību sadale, tajā skaitā, cik daudz par to atbild katrs no mums.

Jau otro gadu norisināsies Bērnu mentālās veselības nedēļa, raidījumā plašāk runājam par to, kā rūpēties par bērnu emocionālo mieru satraukuma pilnos laikos un kā vecākiem nezaudēt savaldību disciplinējot bērnus.

Kā ir būt latvietim Krievijā - kā tas bija pirms kara sākuma un kā tas ir tagad? Kā notikumi Ukrainā atsaucas uz latviešu diaporu un sabiedrību kopumā? Situāciju Krievijā pārrunājam kopā ar latviešiem no Krievijas.

Lai arī Ukrainas pārstāvji jau vairakkārt aicinājuši NATO valstis slēgt gaisa telpu virs Ukrainas, NATO pārstāvji līdz šim norādījuši, ka šādu plānu nav.

Kultūras afiša: JRT jauna izrāde: "10 iemeslu apciemot Kauci", rež. Gatis Šmits, dramaturģe Justīne Kļava.
Mediju apskats: sagatavojis Elvis Jansons.
Šī diena vēsturē: Kas zina, kā būtu risinājusies toreizējās Krievijas impērijas un visas pasaules vēstures gaita, ja 1917. gada 7. martā (pēc jaunā stila, pēc vecā stila - 22. februārī), Krievijas cars Nikolajs II nebūtu pieņēmis liktenīgo lēmumu doties prom no galvaspilsētas Petrogradas un armijas štābu. Viņa prombūtnē galvaspilsētā uzliesmoja nemieri, kas pārauga revolūcijā, un dažās dienās gadsimtiem senā Krievijas monarhija beidza pastāvēt.

Kopš 24. februāra, kad sākās karš Ukrainā, „Ziedot.lv” savākti jau vairāk nekā 5,6 miljoni eiro palīdzībai Ukrainai.

Aizsardzības ministrija septiņiem Latvijas uzņēmumiem piešķīrusi grantus 450 tūkstošs eiro apmērā inovatīvu produktu izstrādei. Šāda programma tiek īstenota jau ceturto gadu un tās mērķis ir atbalstīt ar aizsardzības nozari saistītu produktu attīstību, tādā veidā paaugstinot Latvijas aizsardzības un drošības jomas komersantu konkurētspēju, eksportspēju un inovāciju spējas, kā arī šādā veidā tiek sekmēta sadarbība ar pētniecības institūcijām.

Pekinas studija: Ziemas paraolimpiskajās spēlēs Pekinā šorīt divas aizvadītas spēles Latvijas ratiņkērlinga izlasei, uz ledus tiekoties ar kaimiņiem igauņiem un vēlāk Zviedrijas izlasi. Tikmēr medaļas jau sadalītas citās disciplīnās, Pekinā atrodas mūsu kolēģe Baiba Runce, kura stāsta vairāk gan par komandas noskaņojumu pēc nu jau piecām spēlēm, kad parasportistu sasniegumiem kopumā.
Mediju apskats: sagatavojis Elvis Jansons.

 

Ukraina noraida Krievijas piedāvātos humānās palīdzības koridorus. Rietumi Krievijas piedāvājumu sauc par cinisku.
*ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens Latvijā, apliecina gatavību aizsargāt sabiedrotos un noraida lidojumu aizlieguma zonu Ukrainā.
*
Pašvaldības palīdz sadraudzības pilsētām Ukrainā un aktīvi lauž draudzības līgumus ar pilsētām Krievijā un Baltkrievijā.
*
Rīgas Kongresu namā darbu sāk vienotais atbalsta centrs Ukrainas bēgļiem.

 

Saruna par to, kā pārdzīvot mīluļa zaudējumu Vai sāpes var mazināt jauns mājdzīvnieks un kad risinājums ir pagaidu māju došana kādam sunim vai kaķim?

Telefons ir nākotnes radioaparāts. Tā mūsu viesis runāja pirms vairākiem gadiem, kad ticība tam bija maza. Šodien varam tikai smaidīt, cik pravietiski vārdi tie bijuši. Monopolā radio un TV nozares eksperts, producents un uzņēmējs Patriks Grīva.

Pēc Covid-19 pārslimošanas fiziski aktīviem cilvēkiem ir vēlme ātri atgriezties pie sev ierastajām sporta aktivitātēm, bet visu jādara ar mēru un slodze jāpalielina pakāpeniski. Par sportiskām aktivitātēm pēc slimības pievarēšanas saruna raidījumā.

Pasaku par sērsnainīšiem stāsta Harijs Misiņš

Sākoties karam Ukrainā, daudzi Latvijas iedzīvotāji apdomā, kā paši rīkosies krīzes situācijā un ko var sagaidīt no valsts. Karadarbība ir ārkārtējs iemesls, krīzes situācija var gadīties arī miera laikos, ja notiek dabas katastrofa, liela nozīmīgas infrastruktūras avārija vai kas cits. Saruna par civilo aizsardzību, kā tā ir sakārtota Latvijā, kāda ir atbildību sadale, tajā skaitā, cik daudz par to atbild katrs no mums.

Raidījumā Pievienotā vērtība par enerģētisko neatkarību un kā dzīvot bez Krievijas gāzes, protams, arī par to, kas notiek kapitāla tirgos un ar investora acīm paskatīsimies uz Igaunijas uzņēmumu “Tallink”, kura darbu pēdējos pāris gados nopietni skārusi pandēmija.

Skaudri dzīvesstāsti, iestudējot Čehova “Trīs māsas” cietumā, ir pamatā dokumentālajai filmai “Iļģuciema māsas”. Kultūras rondo filmu pārrunājam ar scenārija autori un režisori Elitu Kļaviņu.

 

Telefons ir nākotnes radioaparāts. Tā mūsu viesis runāja pirms vairākiem gadiem, kad ticība tam bija maza. Šodien varam tikai smaidīt, cik pravietiski vārdi tie bijuši. Monopolā radio un TV nozares eksperts, producents un uzņēmējs Patriks Grīva.

Jau otro gadu norisināsies Bērnu mentālās veselības nedēļa, raidījumā plašāk runājam par to, kā rūpēties par bērnu emocionālo mieru satraukuma pilnos laikos un kā vecākiem nezaudēt savaldību disciplinējot bērnus.

Aparāts, kas kalpo deguna vietā, - tas savāc smaržas un smakas un ziņo par pārkāpumiem. Kurās vietās Latvijā cilvēki visvairāk žēlojas par smakām un kā darbojas šāds e-deguns?