Šī diena vēsturē. 1860. gada 26. oktobrī Itālijā, Teano pilsētiņā notika ģenerāļa Džuzepes Garibaldi un Sardīnijas karaļa Viktora Emanuēla tikšanās, kas vēsturē saglabājusies ar nosaukumu "Sastapšanās pie Teano" jeb "Teano rokasspiediens".
*
Eiropas Savienībā (ES) šoziem sāks darboties brīvprātīgs solidaritātes mehānisms, kura ietvaros bloka dalībvalstis savā starpā varēs dalīties ar trūkstošajiem medikamentiem. Tādējādi Brisele cer novērsts zāļu trūkumu, kas daudzviet Eiropā tika pieredzēts pagājušajā ziemā. Tuvākajos gados tiks ieviesti arī citi pasākumi, lai nepieļautu medikamentu deficītu, kas var apdraudēt ES iedzīvotāju veselību vai pat dzīvību
*
Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs turpina svinēt savu 250-it gadu jubileju un iepazīstināt skatītājus ar savas kolekcijas dārgumiem. Muzejā glabājas Latvijā lielākā kultūrvēsturisko mēbeļu kolekcija, kuras ļoti interesanta daļa ir aptuveni 400-imt krēslu no 17.gadsimta līdz mūsdienām.
50-it no šiem krēsliem ir rūpīgi restaurēti, lai kļūtu par galvenajiem varoņiem muzeja jaunajā izstādē Katram savs krēsls. Krēsli un sēdēšana Rīgā no 13. gadsimta līdz mūsdienām. Izstāde būs skatāma no rītdienas, un tajā varēs gan apbrīnot dažādus unikālus eksponātus, gan izsekot sēdēšanas kultūras attīstībai Rīgā, kas laika gaitā piedzīvojusi kardinālas pārmaiņas.

Laika ziņas.
*
Reģionu notikumu afiša.
*
Liepājā šonedēļ sāk dzīt pāļus aizsargbarjeras izbūvei, kas ļaus nodrošināt papildus drošību O. Kalpaka izgriežamajam tiltam. Aizsargbarjeras izbūve palīdzēs novērst avāriju riskus kuģošanas laikā. Kā zināms, pēc Gruzijas tankera „Anna ietriekšanās 2006. gadā, Karostas izgriežamā tilta atjaunošana prasīja četrus gadus un iespaidīgus finanšu resursus, taču vēsturisko tiltu izdevās atjaunot. Dzenot pāļus būs ierobežota satiksme pāri tiltam un iedzīvotājiem jārēķinās, ka iespēja trokšņi, kas radīsies, dzenot pāļus. Aizsargbarjeras izbūvei Liepājas SEZ pārvalde piesaistījusi ES finansējumu.
*
Alūksnē pēc pagastu apvienības pārvaldes izveidošanas pārkārtots feldšeru vecmāšu punktu darbs – tagad tie darbojas kā pārvaldes struktūrvienība. Šādi punkti atvērti tajos pagastos, kur nav ģimenes ārstu prakses. Kādus pakalpojumus piedāvā šie punkti un cik nozīmīgi tas ir iedzīvotājiem?

Sociālo tīklu apskats.
*
Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā. Pērn tās bija iemesls nāvei 52 procentos gadījumu, tā liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija. Vismaz ceturto daļu no visām ar sirds veselību saistītām nāvēm iespējams novērst, ieviešot izmaiņas dzīvesveidā, savlaicīgi diagnosticējot slimības riskus un nepieciešamības gadījumā uzsākot atbilstošu ārstēšanu.
Lai veicinātu izpratni par sirds un asinsvadu slimībām, kā arī zema blīvuma holesterīna, stresa, smēķēšanas un pasīva dzīvesveida ietekmi uz veselību, jauno mākslinieku radošās izpausmes namā "Mmāja" Elizabetes ielā 2 šodien, divos pēcpusdienā tiks atklāta īpaša sirds telpa. Tai dots nosaukums - "Sirds sarunas".
Tajā savu roku pielicis laimetīgās mākslas meistars Mārtiņš Aizpurvs, radot sirds veselībai veltītu murāli. Telpas apmeklētājiem būs ne tikai iespēja apskatīt mākslinieka radīto performanci, bet arī atstāt paliekošu novēlējumu savai sirdij uz "Sirds sarunu" sienas.
*
Ārzemju ziņas.
*
Valsts Kanceleja Pasaules Medijpratības un informācijas nedēļas laikā piedāvā dažādus pasākumus medijpratības veicināšanai, tajā skaitā uzsāk jaunu kampaņu un raidierakstu Melns uz balta. Kādi šobrīd ir lielākie ar dezinformāciju saistītie riski un kā varam tos ierobežot?

Eiropas Savienībā (ES) šoziem sāks darboties brīvprātīgs solidaritātes mehānisms, kura ietvaros bloka dalībvalstis savā starpā varēs dalīties ar trūkstošajiem medikamentiem. Tādējādi Brisele cer novērsts zāļu trūkumu, kas daudzviet Eiropā tika pieredzēts pagājušajā ziemā. Tuvākajos gados tiks ieviesti arī citi pasākumi, lai nepieļautu medikamentu deficītu, kas var apdraudēt ES iedzīvotāju veselību vai pat dzīvību.

E-sports jeb elektroniskais sports, zināms arī kā kibersports, ir sacensību veids, kurā cilvēki sacenšas, spēlējot videospēles. Lielākoties tajā piedalās komandas, kas savstarpēji sacenšas dažādos turnīros par naudas balvām. Tāpāt kā sportisti stadionā, arī e-sportisti cinās par augstākām vietām, vien spēlējot videospēlēs. Savukārt skatītāji līdzi šiem turnīriem var sekot gan atrodoties uz vietas, gan dažādās straumēšanas platformās.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs turpina svinēt savu 250 gadu jubileju un iepazīstināt skatītājus ar savas kolekcijas dārgumiem. Muzejā glabājas Latvijā lielākā kultūrvēsturisko mēbeļu kolekcija, kuras ļoti interesanta daļa ir aptuveni 400 krēslu no 17.gadsimta līdz mūsdienām.50 no šiem krēsliem ir rūpīgi restaurēti, lai kļūtu par galvenajiem varoņiem muzeja jaunajā izstādē “Katram savs krēsls. Krēsli un sēdēšana Rīgā no 13. gadsimta līdz mūsdienām”.

Vai un kā iespējams palīdzēt cilvēkiem, kuriem ir dzirdes traucējumi? Kādas ir dzirdes traucējumu korekcijas iespējas un vai Latvijā tās ir tādas pašas, kā citur?

Kā top skaistās amatieru un profesionāļu fotogrāfijas ar Zemes atmosfēras parādībām, tuvo un tālo kosmosu? Kā Visuma dzīles "iegūst krāsas" fotoattēlos un kāpēc attēli ir tik nozīmīgi kosmosa izpētē?

Izdots vērienīgs Rutas Čaupovas pētījums “Profesionālā tēlniecība Latvijā. Ievirzes. Personības. Notikumi”. Par kopsakarībām, zīmīgiem pagrieziena punktiem un personībām Latvijas tēlniecībā pārrunājam Kultūras rondo.

Raidījums Atvērtie faili šonedēļ pievēršas pēkšņajai politiķu idejai no 2026.gada slēgt sabiedrisko medijus krievu valodā. Jaunākā epizode pēta, kā priekšlikums nonāca Nacionalās drošības koncepcijā un kādas tam var būt sekas.

Raidījuma Atvērtie faili redakcija precizē raidījumā izskanējušo informāciju - NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, pamatojot lēmumu anulēt “Doždj” apraides atļauju, atsaucās uz Valsts Drošības dienesta vēstuli, kurā norādīts uz draudiem nacionālajai drošībai, nevis ieteikts kanālu slēgt, kā izskanēja raidījumā.

Ilgstoši vadījis opozīcijas darbu, nu viņam ir iespēja uzņemties lielāku atbildību, rīkoties. Kādi ir pirmie secinājumi un ieceres? Izvaicājam ekonomikas ministru Viktoru Valaini.

Drīzumā Saeimas deputātiem būs jālemj par grozījumiem Alkohola aprites likumā. Cita starpā arī jālemj par to, vai nepieciešams palielināt vecuma cenzu, no kura ir atļauts iegādāties alkoholu. Vai un kāpēc ir svarīgi, ka jaunieši alkoholam legāli piekļūst vēlāk?

Krievijas iespējamie nākotnes scenariji; argumenti par vai pret dažādiem attīstības modeļiem. Saruna ar politologu, Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru un Vidzemes augstskolas prorektoru Māri Andžānu.

Raidījumā ienirsim aizraujošajā piedzīvojumu grāmatu pasaulē, kas latviešu lasītājus sasniedz 19.gadsimta pirmajā pusē. Uzzināsim, kas „Robinsonā Krūziņā” ir šildkrētis, cik emocionāli lasītāji uztvēra daiļās grāfa lielmātes Genovevas skaudro likteni un kā tolaik populārās fabulas vēlāk atrada ceļu arī latviešu autoru darbos.

Kopš septembra ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši jau pieci gājēji.

Atklāta Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka.

ASV Meinas štatā meklē uzbrucēju, kurš sarīkoja slaktiņu mazpilsētā.

Ar vienu likumu regulēs nacionālo industriju valsts aizsardzības stiprināšanā.

Jau 10 gadus Rīgā pavasarī un rudenī notiek “Rīgas restorānu nedēļa.” No 30.oktobra līdz 12.novembrim labākie Rīgas restorāni vērs durvis visiem gardēžiem, kuri ir gatavi ļauties garšas piedzīvojumam. Kādus garšas piedzīvojumus šoreiz varēs baudīt, atklāj šefpavārs Raimonds Zommers.

Jau 10 gadus Rīgā pavasarī un rudenī notiek “Rīgas restorānu nedēļa.” No 30.oktobra līdz 12.novembrim labākie Rīgas restorāni vērs durvis visiem gardēžiem, kuri ir gatavi ļauties garšas piedzīvojumam. Kādus garšas piedzīvojumus šoreiz varēs baudīt, atklāj šefpavārs Raimonds Zommers.

Raidījums Atvērtie faili šonedēļ pievēršas pēkšņajai politiķu idejai no 2026.gada slēgt sabiedrisko medijus krievu valodā. Jaunākā epizode pēta, kā priekšlikums nonāca Nacionalās drošības koncepcijā un kādas tam var būt sekas.

Raidījuma Atvērtie faili redakcija precizē raidījumā izskanējušo informāciju - NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, pamatojot lēmumu anulēt “Doždj” apraides atļauju, atsaucās uz Valsts Drošības dienesta vēstuli, kurā norādīts uz draudiem nacionālajai drošībai, nevis ieteikts kanālu slēgt, kā izskanēja raidījumā.

Raitis Zapackis ir mūziķis, Latvijas Radio 3 „Klasika” ētera balss, darbojies arī TV vidē. Viņa veidotais projekts „Pasakas” divu gadu laikā sociālajos tīklos piesaistījis vairāk nekā 10 000 cilvēku uzmanību. „Pasakas” ir klausījušies un redzējuši daudz bērnu Latvijas skolās projekta „Skolas soma” ietvaros, kā arī vairākās diasporas skolās.

Vai un kā iespējams palīdzēt cilvēkiem, kuriem ir dzirdes traucējumi? Kādas ir dzirdes traucējumu korekcijas iespējas un vai Latvijā tās ir tādas pašas, kā citur?

Par nepacietīgo pūces bērnu. Pasaku stāsta Harijs Misiņš

Ilgstoši vadījis opozīcijas darbu, nu viņam ir iespēja uzņemties lielāku atbildību, rīkoties. Kādi ir pirmie secinājumi un ieceres? Izvaicājam ekonomikas ministru Viktoru Valaini.

Pirmatskaņojums Radioteātrī. Kristīnes Ilziņas stāsti no grāmatas "Es neliecināšu pret jums". 3.daļa. Lasa Marija Bērziņa un Normunds Laizāns. Aktieru balss studijas ieraksta operators Reinis Bagāts, skaņu režisors Valdis Zilveris. Kompozīciju veidojis Dzintars Tilaks.

Izdots vērienīgs Rutas Čaupovas pētījums “Profesionālā tēlniecība Latvijā. Ievirzes. Personības. Notikumi”. Par kopsakarībām, zīmīgiem pagrieziena punktiem un personībām Latvijas tēlniecībā pārrunājam Kultūras rondo.

Kā top skaistās amatieru un profesionāļu fotogrāfijas ar Zemes atmosfēras parādībām, tuvo un tālo kosmosu? Kā Visuma dzīles "iegūst krāsas" fotoattēlos un kāpēc attēli ir tik nozīmīgi kosmosa izpētē?

Raitis Zapackis ir mūziķis, Latvijas Radio 3 „Klasika” ētera balss, darbojies arī TV vidē. Viņa veidotais projekts „Pasakas” divu gadu laikā sociālajos tīklos piesaistījis vairāk nekā 10 000 cilvēku uzmanību. „Pasakas” ir klausījušies un redzējuši daudz bērnu Latvijas skolās projekta „Skolas soma” ietvaros, kā arī vairākās diasporas skolās.

Drīzumā Saeimas deputātiem būs jālemj par grozījumiem Alkohola aprites likumā. Cita starpā arī jālemj par to, vai nepieciešams palielināt vecuma cenzu, no kura ir atļauts iegādāties alkoholu. Vai un kāpēc ir svarīgi, ka jaunieši alkoholam legāli piekļūst vēlāk?