Šī diena vēsturē.
*
Nākamā apkures sezona gaidāma vēl pēc vairākiem mēnešiem, tomēr Eiropai jau laikus jādomā par to, kā nodrošināt sev gāzi gaidāmajai ziemai. Tādēļ Eiropas Komisija šonedēļ izsludinājusi pirmo uzaicinājumu uzņēmumu kopīgam gāzes iepirkumam. Eiropas uzņēmumi, izmantojot mehānismu „AggregateEU, varēs reģistrēt savas gāzes iegādes vajadzības, lai sagatavotos kopīgam gāzes iepirkumam Eiropas Savienības līmenī.
*
Līdzīgi kā latviešiem, arī ukraiņiem ir stipras kora mūzikas tradīcijas. Tās tuvāk iepazīt piedāvās koncerts Ukraiņu kormūzikas mantojums, kas rītvakar notiks Rīgas Svētā Pētera baznīcā.
Programmu veidojuši divi jauni ukraiņu diriģenti Natājia Behma un Sergijs Zadorožnijs, kas, glābjoties no kara, pirms gada ieradās Latvijā un kļuva par Valsts Akadēmiskā kora Latvija dziedātājiem.
Viņiem abiem ir diriģenta izglītība, un nu viņi ar kori Latvija iestudējuši ukraiņu programmu, un sestdien stāsies kora priekšā kā diriģenti.

Reģionu notikumu apskats.
*
Liepājas valstspilsētas mērs Gunārs Ansiņš no Liepājas partijas atvainojas iedzīvotājiem par neērtībām Liepājas centrā, kas šogad būs pārbaudījums gan pašiem liepājniekiem, gan atpūtniekiem, kuri viesosies piejūras pilsētā. Vienlaikus tiek īstenoti vairāki apjomīgi ielu un tramvaja sliežu pārbūves darbi, kas apgrūtina pārvietošanos ielās. Kopumā Liepāja ar saviem budžeta līdzekļiem, piesaistot valsts un Eiropas Savienības līdzfinansējumu, īsteno ielu infrastruktūras labiekārtošanas darbus gandrīz 40 miljonu eiro apmērā. Šogad cieto segumu iegūs arī vairākas grantētās ielas. Būvdarbus pilsētas ielās nepieciešams pabeigt līdz gada beigām. Autovadītāji ir neapmierināti, taču bruņojušies ar pacietību.
*
Kuldīgas pašvaldības deputāti organizē tikšanās ar novadā ietiplstošo pagastu iedzīvotājiem. Kas uztrauc cilvēkus un vai uzklausīšana rezultējas arī darbos?

Kārtējā Saeimas sēdē šodien, 27. aprīlī, pirmais izskatāmais jautājums būs Latvijas Stabilitātes programma nākamajiem trim gadiem. Tas ir Finanšu ministrijas sagatavots plāns, kā labāk tērēt valsts budžeta naudu valsts attīstībai.

Kā Latvijas Radio izteicās finanšu ministrs Arvils Ašeradens no Jaunās Vienotības, viņa vēstījums Saeimā būs, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir gaidāma stabila, valsts parāds nokritīšot zem 40 procentiem un esam gatavi dažādām krīzēm. Taču esam nonākuši demogrāfiskajā krīzē.

Nākamā apkures sezona gaidāma vēl pēc vairākiem mēnešiem, tomēr Eiropai jau laikus jādomā par to, kā nodrošināt sevi gāzi gaidāmajai ziemai. Tādēļ Eiropas Komisija šonedēļ izsludinājusi pirmo uzaicinājumu uzņēmumu kopīgam gāzes iepirkumam. Eiropas uzņēmumi, izmantojot mehānismu „AggregateEU”, varēs reģistrēt savas gāzes iegādes vajadzības, lai sagatavotos kopīgam gāzes iepirkumam ES līmenī.

Interneta portālu apskats.
*
Ārzemju ziņas.
*
Katru gadu Latvijā būvvaldes izsniedz vairākus tūkstošus būvatļauju - gan jauniem projektiem, piemēram, daudzdzīvokļu un privātmājām, tirdzniecības un loģistikas centriem, gan senu ēku rekonstrukcijai. Arī šobrīd ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis var būt liecinieks vairāku jaunu objektu būvniecībai - sākot no biroja ēkām un beidzot ar vērienīgo „RailBaltica dzelzceļa projektu.
Lai gan Latvijā likums nosaka, ka būvniecība ir jāorganizē un jāplāno tā, lai tā neatstātu ietekmi uz apkārtējo apbūvi, ne vienmēr tā notiek arī dzīvē. Jaunbūvju ietekmi blakus esošas mājas tomēr izjūt, piemēram, tām veidojas plaisas vai nosēžas pamati.
Jaunākajā „Atvērto Failu raidījumā pētīts, kādēļ šāda situācija tomēr veidojas un kādā mērā atbildīgās iestādes, pirms izsniedz atļaujas jaunu ēku būvniecībai vai esošo māju rekonstrukcijai ņem vērā apkārt esošo māju stāvokli? Un cik liela vērība tiek pievērsta apkārtējās vides izpētei un ģeoloģijai?

Līdzīgi kā latviešiem, arī ukraiņiem ir stipras kora mūzikas tradīcijas. Tās tuvāk iepazīt piedāvās koncerts "Ukraiņu kormūzikas mantojums", kas 28. aprīļa vakarā notiks Rīgas Svētā Pētera baznīcā. Programmu veidojuši divi jauni ukraiņu diriģenti, kas, glābjoties no kara, pirms gada ieradās Latvijā un kļuva par Valsts Akadēmiskā kora "Latvija" dziedātājiem.

Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju, kuri aptaujāti, lai novērtētu savu fizisko un emocionālo pašsajūtu, atzīst, ka tā ir tikai viduvēja, kas ir zemākais rādītājs salīdzinājumā ar abām kaimiņvalstīm. Kādi tam varētu būt iemesli un kā to risināt, pētām raidījumā.

Bija laiks, kad, palūkojoties debesīs, cilvēki redzēja milzum daudz zvaigznes un pat Piena ceļu. Mūsdienās tam traucē intensīvais pilsētas apgaismojums. Kā tas ietekmē ne tikai astronomiskos novērojumus, bet arī dzīvās būtnes, piemēram, putnus migrācijā?

Par savu zīmējumu grāmatu “Pirmie latviešu dziedāšanas svētki bildēs” stāsta Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš.

* Rīgas domes koalīcija atbalsta Puškina skulptūras pārvietošanu
* Ukrainas armija turpina gatavošanos drīz gaidāmajam pretuzbrukumam
* Skolu absolventiem šogad daļu no dokumentiem par izglītību izsniegs tikai elektroniski

Raidījuma uzmanības centrā šonedēļ ir jautājums par dzīvojamām daudzstāvu ēkām, kurām vibrāciju dēļ ir parādījušās plaisas. Pētām, vai atbildīgās iestādes pienācīgi izvērtē būvniecības darbu ietekmi uz tuvumā esošajām mājām.

Krustpunktā izvaicājam klimata un enerģētikas ministru Raimondu Čudaru.

Kāpēc daļā gadījumu netiek nodrošināta vecāku saskarsme ar bērnu, lai gan dažādi tiesu spriedumi un citi lēmumi to paredz? Un kā šo situāciju varētu mainīt nesenais Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums, kur Latvija zaudējusi lietā par nespēju tēvam ļaut savlaicīgi satikt savu bērnu?

Turpinām mūsu sarunu virkni ar jautājumu - Kas būs ar Krieviju. Vērtē un analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis. 

Juris Natanaēls Ramanis – 18.gadsimta dzejnieks, kura sacerētās dziesmas izplatījušās rokrakstā, bet viņa  manuskripts „Krusta skolas grāmata” unikāls ar paša autora ilustrācijām. Kāpēc plašāka sabiedrība par dzejnieku uzzināja tikai 20.gadsimta izskaņā un kādus noslēpumus vēl glabā Ramaņa biogrāfija.

Kam par traģisko slepkavību Jēkabpilī jāuzņemas atbildība un kā jārīkojas politiķiem?

Rīgas domes koalīcija atbalsta Puškina pieminekļa pārvietošanu.

Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 0,7%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu.

Šogad nolemts atteikties no sertifikātu par centralizēto eksāmenu rezultātiem izsnigšanas papīra formātā.

Šogad Latvijā tiek atzīmēta Imanta Ziedoņa 90 gadu jubileja. Godinot dzejnieku, visā Latvijā un arī Tukuma pusē tiek veidoti bezgala daudz un dažādi pasākumi. Viena no svinību norisēm būs arī fonda „Viegli” koncerts “Es būšu tur” kopā ar jaukto kori “Maska” diriģenta Jāņa Ozola vadībā, kas notiks no 1. līdz 3. maijam Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē.

Šogad Latvijā tiek atzīmēta Imanta Ziedoņa 90 gadu jubileja. Godinot dzejnieku, visā Latvijā un arī Tukuma pusē tiek veidoti bezgala daudz un dažādi pasākumi. Viena no svinību norisēm būs arī fonda „Viegli” koncerts “Es būšu tur” kopā ar jaukto kori “Maska” diriģenta Jāņa Ozola vadībā, kas notiks no 1. līdz 3. maijam Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē.

Raidījuma uzmanības centrā šonedēļ ir jautājums par dzīvojamām daudzstāvu ēkām, kurām vibrāciju dēļ ir parādījušās plaisas. Pētām, vai atbildīgās iestādes pienācīgi izvērtē būvniecības darbu ietekmi uz tuvumā esošajām mājām.

Operas solistes Andžellas Gobas pirmā darbavieta bija Gaiļezera slimnīcas Reanimācijas nodaļa. Vēlāk viņa ieguva dziedātājas izglītību. Sagaidot savu 20 darba gadu jubilejas koncertu māksliniece dalās pārdomās: „Būt par solisti un izpildītājmākslinieci – tas ir ļoti interesanti, taču es gūstu gandrīz lielāku gandarījumu, nododot savas zināšanas tālāk.”

Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju, kuri aptaujāti, lai novērtētu savu fizisko un emocionālo pašsajūtu, atzīst, ka tā ir tikai viduvēja, kas ir zemākais rādītājs salīdzinājumā ar abām kaimiņvalstīm. Kādi tam varētu būt iemesli un kā to risināt, pētām raidījumā.

Verai Singajevskai 100!
Vakara pasaciņu cikls „Kopā ar Vinniju Pūku Klāra Klukste rīko viesības

Krustpunktā izvaicājam klimata un enerģētikas ministru Raimondu Čudaru.

"Buena mīklainā personība". Roberta Ladlema romāna radiolasījums. Piedalās Anita Grūbe un Arnis Līcītis. Režisore Antonija Apele. Ierakstīts 1996. gadā.

Par savu zīmējumu grāmatu “Pirmie latviešu dziedāšanas svētki bildēs” stāsta Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš.

Bija laiks, kad, palūkojoties debesīs, cilvēki redzēja milzum daudz zvaigznes un pat Piena ceļu. Mūsdienās tam traucē intensīvais pilsētas apgaismojums. Kā tas ietekmē ne tikai astronomiskos novērojumus, bet arī dzīvās būtnes, piemēram, putnus migrācijā?

Operas solistes Andžellas Gobas pirmā darbavieta bija Gaiļezera slimnīcas Reanimācijas nodaļa. Vēlāk viņa ieguva dziedātājas izglītību. Sagaidot savu 20 darba gadu jubilejas koncertu māksliniece dalās pārdomās: „Būt par solisti un izpildītājmākslinieci – tas ir ļoti interesanti, taču es gūstu gandrīz lielāku gandarījumu, nododot savas zināšanas tālāk.”

Kāpēc daļā gadījumu netiek nodrošināta vecāku saskarsme ar bērnu, lai gan dažādi tiesu spriedumi un citi lēmumi to paredz? Un kā šo situāciju varētu mainīt nesenais Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums, kur Latvija zaudējusi lietā par nespēju tēvam ļaut savlaicīgi satikt savu bērnu?