Šī diena vēsturē.
*
Eiropas Parlaments plenārsesijā Strasbūrā nobalsojis par savu nostāju sarunās ar dalībvalstīm attiecībā uz jaunajiem noteikumiem par cilvēktiesību un ietekmes uz vidi integrēšanu uzņēmumu pārvaldībā. Eiroparlamentārieši jau ilgstoši vēlējušies panākt atbildību no uzņēmumiem, kas neņem vērā to radīto negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi.
*
Cēsu Mākslas festivāla programmā šogad - Vāgners, viduslaiki, teātra mūzika, laikmetīgā māksla un jaunās tehnoloģijas. Šis būs jau 16. Mākslas festivāls Cēsīs, kuru jūlija vidū atklās ar Radio kora koncertu un laikmetīgās mākslas izstādi. Tajā arī šoreiz tiks izcelti vietējie un Baltijas mākslinieki. Savukārt krāsu pasaule atklāsies Raimonda Sta-prāna darbu ekspozīcijā, bet Cēsu vāg-ne-ri-ānā varēs piedzīvot operas Zīgfrīds koncertatskaņojumu.

Reģionu notikumu afiša.
*
Liepājai izdevies piesaistīt vēl vienu nozīmīgu investoru, kas sola sadarboties ar partneriem arī citās Latvijas pilsētās. Tas ir zviedru medicīnisko matraču ražotājs Care of Sweden, kas savu darbību šī gada rudenī uzsāks uzņēmuma Vecās Ostmalas Biznesa Parks terirorijā. Liepājā līdz šim ir izveidoti vairāki biznesa parki, kas spējuši piesaistīt investorus galvenokārt no Skandināvijas valstīm. No biznesa viedokļa attaisnojusies arī iecere attīstīt industriālo teritoriju Karostā, kur pašvaldība un speciālās ekonomiskās zonas pārvalade jau laikus sakārtoja nepieciešamo infrastruktūru.
*Šobrīd pēc administratīvi teritoriālās reformas, Garkalni iekļāva Ropažu novadā, taču ar atrunu, ka līdz 2023. gada beigām Ropažu un Ādažu novadiem jāvienojas par to, kā sadalīt Garkalni. Viens no piedāvājumiem to dalīt starp novadiem par robežu izmantojot A2 šoseju. Nu par Garkalnes tālāko sadalījumu - vai piederēt Ropažu vai Ādažu novadam jālemj iedzīvotājiem aptaujā.

Pašreizējā koalīcija ir disfunkcionāla un nespēj pieņemt valstiski svarīgus lēmumus. Tā uzskata partijas "Progresīvie" valdes locekle un Saeimas deputāte Antoņina Ņenaševa.

Eiropas Parlaments plenārsesijā Strasbūrā nobalsojis par savu nostāju sarunās ar dalībvalstīm attiecībā uz jaunajiem noteikumiem par cilvēktiesību un ietekmes uz vidi integrēšanu uzņēmumu pārvaldībā. Eiroparlamentārieši jau ilgstoši vēlējušies panākt atbildību no uzņēmumiem, kas neņem vērā to radīto negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi.

Pagājušā gada sākumā Moldovu pāršalca milzīgs ukraiņu bēgļu un patvēruma meklētāju vilnis. Dažu mēnešu laikā šīs 2,5 miljonu iedzīvotāju valsts robežu šķērsoja aptuveni 850 000 bēgļu. Vairums no viņiem devās tālāk, tomēr ievērojams cilvēku skaits palika Moldovā. Mūsu korespondents Artjoms Konohovs Kišiņevā mēģināja noskaidrot, kā šie cilvēki jūtas tagad.

Cēsu Mākslas festivāla programmā šogad - Vāgners, viduslaiki, teātra mūzika, laikmetīgā māksla un jaunās tehnoloģijas.

Pasākuma fotogrāfi un video operatori iemūžina lieliskus kadrus, ļaujot mums atkal un atkal izdzīvot pacilājošas emocijas. Bet vai šādus un citus vizuālos autordarbus varam likt savos sociālo tīklu profilos bez atļaujas un atsaucēm? Ar vizuālo darbu autortiesībām saistītus jautājumus skaidrojam raidījumā.

Kas nosaka to, ka milzu debeskrāpis spēs noturēt savu svaru, bet simtgadīga būdiņa sabruks zem sava svara? Kā būvkonstruktori aprēķina ēku slodzes un kā dažādas tehnoloģijas ļauj monitorēt ēku drošību?

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 20. gadsimta otrās puses un 21. gadsimta glezniecības kolekcijas zinātniskā apraksta kartītes ir avots Haneles Zanes Putniņas personālizstādei “Eksponāts pēc apraksta”. Par jauno linogriezuma sēriju izvaicājam mākslinieci Haneli Zani Putniņu un izstādes kuratori Līnu Birzaku.

Raidījumā aplūkojam kādu ļoti interesantu, nozīmīgu un arī ļoti sarežģītu valsti – dodamies uz Turciju. Tā ir valsts, kas atrodas gan Āzijā, gan Eiropā. Tā ir valsts, kas ir mūsu partnere NATO un jau gadu desmitiem vēlas kļūt arī par Eiropas Savienības dalībvalsti. Taču vienlaikus tā ir arī valsts, kas ir pazīstama ar vēlmi uzturēt labas attiecības, piemēram, arī ar Krieviju.

Ko mēs gaidām no nākamā Valsts prezidenta un kā tas samērojams ar prezidenta pilnvarām? Vai prezidenta institūta statusā kas būtu jāmaina?

Turpinām diskusiju par problēmām saskarsmes tiesību joma. Vai tiešām nav iespēju novērst samilzušās nebūšanas, lai nodrošinātu, ka bērni var satikties ar saviem šķirtajiem vecākiem.

Saruna ar Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku Mārtiņu Varguli par gaidāmo NATO samitu Viļņā, par to, cik ilgs būs karš Ukrainā un kāds sabiedriskais līgums kara dēļ būtu veidojams Latvijā.

uz studijas galda šoreiz divas grāmatas – „Aminori” izdotās Oskara Vailda lugas un eseja dialogā „Melu sairums”. Esejas fragmentus dialogā lasa tulkotājs Jānis Elsbersgs un aktieris Gundars Āboliņš.

Valsts kompensēs energoresursu sadārdzinājumu mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem.

Krievijas pierobežā piemēslotas ceļmalas aiz Kārsavas līdz Grebņevas robežkontroles punktam ir gadiem neatrisināta problēma.

Rīgas mēram koalīcijas partneri prasa skaidrojumu par izkārto LGBTQ kopienas karogu pie domes ēkas.

No rudens, lai iebrauktu Jūrmalā, iespējams būs jāmaksā vairāk.

Raidījumā aplūkojam kādu ļoti interesantu, nozīmīgu un arī ļoti sarežģītu valsti – dodamies uz Turciju. Tā ir valsts, kas atrodas gan Āzijā, gan Eiropā. Tā ir valsts, kas ir mūsu partnere NATO un jau gadu desmitiem vēlas kļūt arī par Eiropas Savienības dalībvalsti. Taču vienlaikus tā ir arī valsts, kas ir pazīstama ar vēlmi uzturēt labas attiecības, piemēram, arī ar Krieviju.

7. jūnijā sāksies pirmais kustības "Gribu palīdzēt bēgļiem" rīkotais kultūras un mākslas festivāls "Dažādība", kas pievērsīsies migrācijai, kultūru daudzveidībai un aktuālajiem cilvēktiesību jautājumiem.

7. jūnijā sāksies pirmais kustības "Gribu palīdzēt bēgļiem" rīkotais kultūras un mākslas festivāls "Dažādība", kas pievērsīsies migrācijai, kultūru daudzveidībai un aktuālajiem cilvēktiesību jautājumiem.

Ilze Jansone ir Penkules pamatskolas mūzikas skolotāja. Kopā ar ģimeni viņa Dobeles novada Penkules pagasta piemājas saimniecībā "Bērzāji" audzē puķu stādus, zemenes un sparģeļus. Saimnieki izveidojuši nelielu pašapkalpošanās veikalu un šovasar saimniecībā taps arī oranžērija atpūtai.

Viens no spilgtākajiem drifteriem ne vien Latvijā, bet arī pasaulē – Kristaps Blušs – atgriezies pasaules spēcīgākajā drifta čempionātā, izejot uz starta "Formula Drift" sezonas otrajā posmā Atlantā. Iepriekšējais starts Amerikas Savienotajās valstīs viņam bija pirms pieciem gadiem.

Pasākuma fotogrāfi un video operatori iemūžina lieliskus kadrus, ļaujot mums atkal un atkal izdzīvot pacilājošas emocijas. Bet vai šādus un citus vizuālos autordarbus varam likt savos sociālo tīklu profilos bez atļaujas un atsaucēm? Ar vizuālo darbu autortiesībām saistītus jautājumus skaidrojam raidījumā.

Režisorei Irēnai Cērmanei 85!
Igauņu teikas par vardēm pasaku stāsta Uldis Vazdiks

Ko mēs gaidām no nākamā Valsts prezidenta un kā tas samērojams ar prezidenta pilnvarām? Vai prezidenta institūta statusā kas būtu jāmaina?

Jāņa Jurkāna luga „Oāze". Lomās: Uldis Dumpis, Marina Janaus, Māris Andersons, Aīda Ozoliņa, Tālivaldis Āboliņš, Rasma Garne, Romualds Ancāns, Jānis Skanis, Indra Burkovska, Viktors Čestnovs, Ilze Rūdolfa, Voldemārs Šoriņš, Jānis Paukštello un Kaspars Pūce. Režisore Irēna Cērmane. 1990. gada ieraksts. 1. un 2.daļa.

Raidījumā aplūkojam kādu ļoti interesantu, nozīmīgu un arī ļoti sarežģītu valsti – dodamies uz Turciju. Tā ir valsts, kas atrodas gan Āzijā, gan Eiropā. Tā ir valsts, kas ir mūsu partnere NATO un jau gadu desmitiem vēlas kļūt arī par Eiropas Savienības dalībvalsti. Taču vienlaikus tā ir arī valsts, kas ir pazīstama ar vēlmi uzturēt labas attiecības, piemēram, arī ar Krieviju.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 20. gadsimta otrās puses un 21. gadsimta glezniecības kolekcijas zinātniskā apraksta kartītes ir avots Haneles Zanes Putniņas personālizstādei “Eksponāts pēc apraksta”. Par jauno linogriezuma sēriju izvaicājam mākslinieci Haneli Zani Putniņu un izstādes kuratori Līnu Birzaku.

Kas nosaka to, ka milzu debeskrāpis spēs noturēt savu svaru, bet simtgadīga būdiņa sabruks zem sava svara? Kā būvkonstruktori aprēķina ēku slodzes un kā dažādas tehnoloģijas ļauj monitorēt ēku drošību?

Viens no spilgtākajiem drifteriem ne vien Latvijā, bet arī pasaulē – Kristaps Blušs – atgriezies pasaules spēcīgākajā drifta čempionātā, izejot uz starta "Formula Drift" sezonas otrajā posmā Atlantā. Iepriekšējais starts Amerikas Savienotajās valstīs viņam bija pirms pieciem gadiem.

Turpinām diskusiju par problēmām saskarsmes tiesību joma. Vai tiešām nav iespēju novērst samilzušās nebūšanas, lai nodrošinātu, ka bērni var satikties ar saviem šķirtajiem vecākiem.