Aptauja liecina, ka darbaņēmēju noskaņojumu Latvijā pasliktinājies. *
„Pazudis". Tik īss ir nosaukums rakstnieka Jāņa Joņeva jaunajai grāmatai.

Carnikavā nākamgad gatavojas atvērt pirmo vidusskolu.

Daibes poligonā rudenī plānots atvērt bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcu

Pavasara salnu dēļ Latvijas lauksaimniekiem radušies 7–8 miljonu eiro lieli zaudējumi. Tagad tiem jāpierēķina klāt arī 7. augusta vētras un krusas radītie zaudējumi. Kā norāda zemkopības ministrs Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts"), aprēķinus pilnībā plānots veikt līdz 25. augustam. 

Trīs no pieciem strādājošajiem no darba aizietu lielāka atalgojuma dēļ, un darbinieku kopējā apmierinātība ar savu darbu divu gadu laikā ir nozīmīgi samazinājusies, šai periodā būtiski krītoties tieši «ļoti apmierināto» darbinieku īpatsvaram. Pēdējos piecos gados esam nonākuši tiktāl, ka darbinieku apmierinātība nokritusies līdz nebijuši zemiem rādītājiem. Kāpēc tā un ko saka darba devēji?

Policijā reģistrēto dzimumnoziegumu skaits gadu no gada īpaši nemainās. Līdz ar to arī probācijas dienesta uzraugāmo daudzums šajā grupā nemazinās. Tas pat nedaudz palielinās. Šo noziegumu recidīvs ir aptuveni 5%. Eksperti skaidro, ka visbiežāk atkārtotu noziegumu varmāka veic pirmajos gados pēc izciesta soda. Jo ilgāks laiks sabiedrībā bez pārdarījumiem, jo lielāka varbūtība, ka dzimumnoziedznieks būs labojies. Tomēr ir cilvēki, kuru tieksmes arī pēc divdesmit gadiem nekur nezūd. 

„Pazudis”. Tik īss ir nosaukums rakstnieka Jāņa Joņeva jaunajai grāmatai, kuras vāku rotā trīs kaķu un viens suņa attēls. Apakšvirsraksts - tikpat lakonisks: „Meklējumi un komentāri.” Ko gan meklē Joņevs šonedēļ mākslas grāmatu apgādā „Neputns” iznākušajā sacerējumā? 

Kas būtu jāzina par ieroču turēšanas atļaujām? Kāpēc tas ir svarīgi no sabiedrības drošības aspekta? Kliedējam arī mītus un aizspriedumus, kur sākas un beidzas tiesības uz savu aizsardzību un rodas pienākumi un atbildība pret mūsu visu kopējo drošību.

Kur sākas un beidzas tiesības uz savu aizsardzību un pienākumi pret kopējo drošību?

Klajā nācis izdevums par Baltijas grāmatu kaujām jeb "The Baltic Battle of Books", kas ikvienam interesentam brīvi pieejams tīmeklī. Šobrīd šis stāsts šobrīd ir jo aktuāls, jo aizvien nemierīgus apstākļus piedzīvo kultūrvēsturiskais mantojums Ukrainā un citviet kara zonās. Par kādām grāmatām Ziemeļeiropā savulaik cīnījās zviedri, kas ar tām notika pēc aizvešanas no Rīgas un citām pilsētām uz Zviedriju, sarunā ar vēsturnieku Gustavu Strengu.

"Radošās industrijas" ir Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas tehniskās universitātes sadarbības projekts, izveidojot starpdisciplināru starpaugstskolu bakalaura programmu. Studenti tajā tiek uzņemti jau vairākus gadus, ir arī pirmie absolventi, tā ka iespējams izdarīt pirmos secinājumus par programmas potenciālu un attīstības iespējām nākotnē. 

Kad 1987. gadā vācu dziedātāja un aktrise Ūte Lempere pirmo reizi parādījās uz lielās skatuves slavenajā mūziklā "Kabarē", daudzi kritiķi toreiz viņu salīdzināja ar Marlēnu Dītrihu. Vairāk nekā trīsdesmit gadus vēlāk, pēc neskaitāmām koncertprogrammām un spožiem uznācieniem pasaules lielākajos mūzikas pasākumos Ūte Lempere izveidoja monoizrādi "Tikšanās ar Marlēnu". Pēc galvu reibinošiem panākumiem uz Londonas, Berlīnes un Brodvejas skatuvēm šī izrāde šonedēļ atceļojusi līdz Latvijai un Dzintaru koncertzālei. 

Krustpunktā diskusija: kāds ir valsts ilgtermiņa plāns lauku reģionu attīstībā?

 

Aizvien vairāk bērnu konstatē stājas traucējumus. Kā tie rodas? Kā ietekmē dzīves kvalitāti? Un kā, gatavojoties skolai un domājot par bērnu apģērbu, apaviem un skolas somām, palīdzēt problēmas sekas mazināt?

 

„Iespēja, ka Tramps uzvarēs cīņā par vēl vienu termiņu, ir ļoti reāla,” – tā publikācijā apgalvo raidsabiedrības CNN analītiķis Harijs Entens, atsaucoties uz aptauju rezultātiem. Tomēr par kandidāta reālām izredzēm nonākt Baltajā namā vairums politikas ekspertu joprojām ir visai skeptiski. Tikmēr Ukrainas armijas uzbrukuma operācijām joprojām ir tikai ierobežoti panākumi, smagi laužoties cauri krievu okupantu izveidotajiem mīnu laukiem un tikai dažviet iespiežoties pirmajā aizsardzības līnijā. 

Akcija "Mājas kafejnīcu dienas" šogad norisinās no 14. jūlija līdz 17. septembrim. Tās laikā lauku saimniecības, uzņēmēji un vietējo kopienu entuziasti atvērs savas durvis viesiem, pārtopot par mājas kafejnīcām. Tā ir iespēja nogaršot vietējos ēdienus un dzērienus, baudīt unikālo atmosfēru un piedāvāto kultūras programmu.

Akcija "Mājas kafejnīcu dienas" šogad norisinās no 14. jūlija līdz 17. septembrim. Tās laikā lauku saimniecības, uzņēmēji un vietējo kopienu entuziasti atvērs savas durvis viesiem, pārtopot par mājas kafejnīcām. Tā ir iespēja nogaršot vietējos ēdienus un dzērienus, baudīt unikālo atmosfēru un piedāvāto kultūras programmu.

Saruna ar mākslas zinātnieci un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktori Māru Lāci par pārmaiņu laiku mākslu, kultūras un ideoloģijas attiecībām, kolekcionāriem un politiku. Kā arī to, kāpēc Latvijas laikmetīgā māksla nav īpaši sociāli aktīva tēmu izvēlē.

Mākslinieks no galvas līdz kājām. Šoreiz šim vārdam pievienojam vairākus apzīmējumus – alternatīvs, praktisks, subjektīvs un reizē brīvs objektīvajā pasaulē. Iespējams, tieši tāds mūsu šī vakara viesis – režisors un mākslinieks Jurģis Krāsons.

Kas būtu jāzina par ieroču turēšanas atļaujām? Kāpēc tas ir svarīgi no sabiedrības drošības aspekta? Kliedējam arī mītus un aizspriedumus, kur sākas un beidzas tiesības uz savu aizsardzību un rodas pienākumi un atbildība pret mūsu visu kopējo drošību.

Kur sākas un beidzas tiesības uz savu aizsardzību un pienākumi pret kopējo drošību?

Pasaka par kāpējpeļuku. Trešā daļa, kurā lapsa Kūmiņš tiek piemuļķots otrreiz. Stāsta Edgars Lipors

Krustpunktā diskusija: kāds ir valsts ilgtermiņa plāns lauku reģionu attīstībā?

 

Annas Katras romāna „Vietējā stacija” iestudējums. Dramatizējuma autors Dzintars Tilaks. Režisors Edmunds Freibergs. 2020.gada ieraksts. 1.daļa.

Kad 1987. gadā vācu dziedātāja un aktrise Ūte Lempere pirmo reizi parādījās uz lielās skatuves slavenajā mūziklā "Kabarē", daudzi kritiķi toreiz viņu salīdzināja ar Marlēnu Dītrihu. Vairāk nekā trīsdesmit gadus vēlāk, pēc neskaitāmām koncertprogrammām un spožiem uznācieniem pasaules lielākajos mūzikas pasākumos Ūte Lempere izveidoja monoizrādi "Tikšanās ar Marlēnu". Pēc galvu reibinošiem panākumiem uz Londonas, Berlīnes un Brodvejas skatuvēm šī izrāde šonedēļ atceļojusi līdz Latvijai un Dzintaru koncertzālei. 

"Radošās industrijas" ir Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas tehniskās universitātes sadarbības projekts, izveidojot starpdisciplināru starpaugstskolu bakalaura programmu. Studenti tajā tiek uzņemti jau vairākus gadus, ir arī pirmie absolventi, tā ka iespējams izdarīt pirmos secinājumus par programmas potenciālu un attīstības iespējām nākotnē. 

Klajā nācis izdevums par Baltijas grāmatu kaujām jeb "The Baltic Battle of Books", kas ikvienam interesentam brīvi pieejams tīmeklī. Šobrīd šis stāsts šobrīd ir jo aktuāls, jo aizvien nemierīgus apstākļus piedzīvo kultūrvēsturiskais mantojums Ukrainā un citviet kara zonās. Par kādām grāmatām Ziemeļeiropā savulaik cīnījās zviedri, kas ar tām notika pēc aizvešanas no Rīgas un citām pilsētām uz Zviedriju, sarunā ar vēsturnieku Gustavu Strengu.

Mākslinieks no galvas līdz kājām. Šoreiz šim vārdam pievienojam vairākus apzīmējumus – alternatīvs, praktisks, subjektīvs un reizē brīvs objektīvajā pasaulē. Iespējams, tieši tāds mūsu šī vakara viesis – režisors un mākslinieks Jurģis Krāsons.

„Iespēja, ka Tramps uzvarēs cīņā par vēl vienu termiņu, ir ļoti reāla,” – tā publikācijā apgalvo raidsabiedrības CNN analītiķis Harijs Entens, atsaucoties uz aptauju rezultātiem. Tomēr par kandidāta reālām izredzēm nonākt Baltajā namā vairums politikas ekspertu joprojām ir visai skeptiski. Tikmēr Ukrainas armijas uzbrukuma operācijām joprojām ir tikai ierobežoti panākumi, smagi laužoties cauri krievu okupantu izveidotajiem mīnu laukiem un tikai dažviet iespiežoties pirmajā aizsardzības līnijā. 

Aizvien vairāk bērnu konstatē stājas traucējumus. Kā tie rodas? Kā ietekmē dzīves kvalitāti? Un kā, gatavojoties skolai un domājot par bērnu apģērbu, apaviem un skolas somām, palīdzēt problēmas sekas mazināt?