Šī diena vēsturē. 28. februāris Somijā ir oficiāli atzīmējama – "Kalevalas" diena. Ar 1835. gada 28. februāri somu nacionālā eposa izveidotājs Eliass Lenrūts datējis savu priekšvārdu eposa "Kalevala" pirmajam izdevumam.
*
Bet nu no vēstures pie mūsdienu aktualitātēm un mums sagatavots stāsts par kādu pašmāju uzņēmumu, kurš devies plašajā pasaulē.
Kosmētikas ražotājs „Stenders drīzumā atvērs pirmo veikalu Vācijā. Tiesa - Covid pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā atstājis jūtamas sekas arī uz kosmētikas nozari un tagad šīs jomas uzņēmējiem jāsastopas ar jauniem izaicinājumiem, bet viņi cerīgi skatās uz turpmāko
*
Mana Ēdene – tā gleznotāja Karinē Pa-ron-jan-ca dēvē Botānisko dārzu Rīgā, kur jau vairāk nekā divus gadus atrodas viņas mākslas darbnīca. Viņu iedvesmo gan tur valdošā augu bagātība, gan vēsturiskā atmosfēra, gan aizrautīgie kolēģi-botāniķi.
Savu izstāžu laikā viņa pievērš uzmanību dažādām interesantām dārza vietām, un arī šoreiz viņas jauno izstādi ievadīs instalācija vecajā sūkņu mājā. Izstāde saucas Atdzimt no pelniem…, un tās atklāšana būs šo sestdien ar īpašu performanci. Izstāde būs stāsts par pavasari, atdzimšanu un atjaunošanos. Kā jau Karinē Pa-ron-jan-cai raksturīgi – tas būs arī ļoti krāsains un košs stāsts.
*

Laika ziņas.
*
Reģionu aktualitātes.
*
Viena no problēmām, kas Valmierā aktuāla ir jau ilgāku laiku, ir nepietiekamais dzīvojamais fonds. Pirms septiņiem gadiem Valmierā tika uzbūvēti pirmie divi daudzdzīvokļu īres nami, ar 150 dzīvokļiem, taču pieprasījums vēl joprojām ir liels, tāpēc šogad sāksies vēl divu jaunu īres namu būvniecība.
*
Tiesībsarga birojs organizē iedzīvotāju aptauju par izklaides vietu radīto troksni un to vai tas traucē mierpilnai dzīvei. Kā skaidro tiesībsarga birojā - pēc salīdzinošas klusuma pauzes Covid-19 pandēmijas laikā, izklaide un nakts dzīve ir atgriezusies. Līdz ar to aktualizējies arī jautājums, vai Latvijā tiek pienācīgi nodrošinātas līdzcilvēku tiesības uz naktsmieru, kas dzīvo šo izklaides vietu tuvumā?

Tuvākajā laikā būs zināma "Latvijas Pasta" jaunā stratēģija. To Latvijas Radio klāstīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie"). Vaicāts, vai būs zināms kaut kas konkrēts pēc šodien, 28. februārī, paredzētās plašās dažādu jomu ekspertu tikšanās, ministrs paskaidroja, ka runātais ar publiskā sektora un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, būs pamats tālākajam darbam..

Kosmētikas ražotājs „Stenders” drīzumā atvērs pirmo veikalu Vācijā. Covid pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā atstājis jūtamas sekas arī uz kosmētikas nozari, tagad kosmētikas ražotājiem jāsastopas ar jauniem izaicinājumiem, bet uzņēmēji cerīgi skatās uz turpmāko.

Saeima atvērs pašvaldību teritoriju likumu: gaidāmas vairāku novadu šķiršanās; likums daudzviet netiek pildīts jau pašlaik.

"Mana Ēdene" – tā gleznotāja Karinē Paronjanca dēvē Botānisko dārzu Rīgā, kur jau vairāk nekā divus gadus atrodas viņas mākslas darbnīca. Viņu iedvesmo gan tur valdošā augu bagātība, gan vēsturiskā atmosfēra, gan aizrautīgie kolēģi - botāniķi. Savu izstāžu laikā viņa pievērš uzmanību dažādām interesantām dārza vietām, un arī šoreiz viņas jauno izstādi ievadīs instalācija vecajā sūkņu mājā. Izstāde saucas "Atdzimt no pelniem…", un tās atklāšana būs šo 2. martā ar īpašu performanci.

2025. gada 28. jūnijā stāsies spēkā Eiropas Savienības „Piekļūstamības direktīva”, kas paredz dažādu elektronisko preču un tiešsaistes pakalpojumu pielāgošanu cilvēkiem ar invaliditāti. Kā Latvijai sokas ar šīs direktīvas ieviešanu, skaidrojam raidījumā.

Laiki mainās, mainās arī paradumi, kā uzvesties publiskajā telpā. Taču šķiet, ka tādu precendetu, kādu radījuši sociālie tīkli, ir grūti atrast vēsturē - sociālie līgumi, kas reiz vadīja mūsu dzīvi, vairs nav aktuāli. Vai sabiedriskās normas piedzīvo norietu? Vai vietā nāks haoss?

Tulkotāja Maima Grīnberga saņēmusi Somijas Valsts balvu kā somu literatūras ārvalstu tulkotāja. Viņas kontā ir gandrīz simts grāmatu, no tām 40 ir somu autoru darbi – gan klasika, gan mūsdienu autoru darbi. Maima pašreiz dzīvo Somijā.

Piekrastes zvejnieku šībrīža izaicinājumus un pieejamo atbalstu, roņu nodarīto postījumu lomiem un tīkliem, kā arī par zušu zvejas liegumu plašāk Kurzemē pētījusi Inga Ozola.

Lielie valsts būvniecības projekti nereti ieilgst un to izmaksas pieaug. Vai Stradiņu slimnīcas gadījums neliecina, ka ir laiks pārskatīt to, kā notiek šādu objektu būvnieku izvēle un uzraudzība un cik daudz pasūtītājs var piekāpties būvnieka prasībām?

Kas mūsdienās, kad pusaudži un jaunieši lielāko daļu dzīves ikdienas pavada tīmeklī, veido viņu priekšstatu par attiecībām. Kā izpratni par tām ietekmē sociālo tīklu saturs, populārā kultūra un viss cits, kas pieejams internetā? Kā mācīt laikus pamanīt brīdinājuma zīmes par neveselīgām attiecībām?

Eiropa spriež par atbalstu Ukrainai. Polijas zemnieku protesti. Zviedrija būs NATO.

Naktī Latvijas okupācijas muzeja telpā iemests degmaisījums.

Eiropas Parlamenta deputātus šodien uzrunāja nonāvētā opozicionāra Alekseja Navaļnija sieva Jūlija.

Šķīdoņa dēļ grants ceļi grūti izbraucami.

Sāk iztiesāt lietu pret "Gribu palīdzēt bēgļiem" darbinieci Ievu Raubiško.

Talsu novada pašvaldībai izsniegs aizdevumu, prasot sabalansētu budžetu nākamajos gados.

Piekrastes zvejnieku šībrīža izaicinājumus un pieejamo atbalstu, roņu nodarīto postījumu lomiem un tīkliem, kā arī par zušu zvejas liegumu plašāk Kurzemē pētījusi Inga Ozola.

28. februārī darbu sāk bezmaksas tiešsaistes platforma "Darba Tinderis", kurā katram kandidātam iespējams atrast savu profesionālo saderību modernā un saistošā veidā. Par platformu un iespējām to izmantot stāsta sociālais uzņēmējs Gustavs Mārtiņš Upmanis. "Darba Tindera" veidotājs.

Saruna ar vēsturnieku, politologu un Krievijas politikas ekspertu Kārli Daukštu par Krievijas prognozējamību, par globālo karu un Ukrainas kara ilgstamību un Latvijas iespējām iemantot vēstures subjekta lomu.

Šajās dienās klajā nāk Elitas Mīlgrāves grāmata „Mikrofons”. Tās anotācijā lasām: „Šī grāmata atklāj Elitas Mīlgrāves, Latvijas mūzikas industrijas nepagurstošas veidotājas, vilcējas un stūmējas, ceļu līdz sasniegtajām virsotnēm, kas prasījis neizmērojamu neatlaidību un licis piedzīvot zaudējumus un kļūdas gan biznesā, gan personīgajā dzīvē."

2025. gada 28. jūnijā stāsies spēkā Eiropas Savienības „Piekļūstamības direktīva”, kas paredz dažādu elektronisko preču un tiešsaistes pakalpojumu pielāgošanu cilvēkiem ar invaliditāti. Kā Latvijai sokas ar šīs direktīvas ieviešanu, skaidrojam raidījumā.

KĀ ZAĶIS PIEMĀNĪJA AUKSTUMU. Igauņu tautas pasaku stāsta Uldis Vazdiks

Lielie valsts būvniecības projekti nereti ieilgst un to izmaksas pieaug. Vai Stradiņu slimnīcas gadījums neliecina, ka ir laiks pārskatīt to, kā notiek šādu objektu būvnieku izvēle un uzraudzība un cik daudz pasūtītājs var piekāpties būvnieka prasībām?

Rakstnieces Dagnijas Zigmontes dienasgrāmatas, kas savulaik apkopotas grāmatā "Dagnija". 1. daļa. Radiolasījuma autore Liega Piešiņa. Režisore Antonija Apele. Lasa Diāna Zande. 1999.gada ieraksts.

Piekrastes zvejnieku šībrīža izaicinājumus un pieejamo atbalstu, roņu nodarīto postījumu lomiem un tīkliem, kā arī par zušu zvejas liegumu plašāk Kurzemē pētījusi Inga Ozola.

Tulkotāja Maima Grīnberga saņēmusi Somijas Valsts balvu kā somu literatūras ārvalstu tulkotāja. Viņas kontā ir gandrīz simts grāmatu, no tām 40 ir somu autoru darbi – gan klasika, gan mūsdienu autoru darbi. Maima pašreiz dzīvo Somijā.

Šajās dienās klajā nāk Elitas Mīlgrāves grāmata „Mikrofons”. Tās anotācijā lasām: „Šī grāmata atklāj Elitas Mīlgrāves, Latvijas mūzikas industrijas nepagurstošas veidotājas, vilcējas un stūmējas, ceļu līdz sasniegtajām virsotnēm, kas prasījis neizmērojamu neatlaidību un licis piedzīvot zaudējumus un kļūdas gan biznesā, gan personīgajā dzīvē."

Eiropa spriež par atbalstu Ukrainai. Polijas zemnieku protesti. Zviedrija būs NATO.

Kas mūsdienās, kad pusaudži un jaunieši lielāko daļu dzīves ikdienas pavada tīmeklī, veido viņu priekšstatu par attiecībām. Kā izpratni par tām ietekmē sociālo tīklu saturs, populārā kultūra un viss cits, kas pieejams internetā? Kā mācīt laikus pamanīt brīdinājuma zīmes par neveselīgām attiecībām?

Laiki mainās, mainās arī paradumi, kā uzvesties publiskajā telpā. Taču šķiet, ka tādu precendetu, kādu radījuši sociālie tīkli, ir grūti atrast vēsturē - sociālie līgumi, kas reiz vadīja mūsu dzīvi, vairs nav aktuāli. Vai sabiedriskās normas piedzīvo norietu? Vai vietā nāks haoss?