Atkārtojums. Raimonds Trūps jau 8 gadus saimnieko Grēperu purvā Ogres novada Lēdmanes pagastā. Purvs nav liels, tikai 12 ha, bet, kā stāsta Raimonds, par kūdru interese ir ļoti liela, jo no tās gatavo kūdras substrātu dēstu audzēšanai. Raimonds kūdru eksportē uz Itāliju, kur pats dzīvoja 11 gadus. Raimonds bija katoļu priesteris, studēja Vatikānā, bet jutās vientuļš. Atgriežoties Latvijā, viņš kļuva par pašnodarbināto, vēlāk par uzņēmēju, izveidoja ģimeni un savam dēlam uzrakstīja grāmatu par pirātiem. Raimonds arī piedalījies vairāku itāļu vārdnīcu izdošanā.

Vakardienas svarīgākie notikumi.
*
Šī diena vēsturē.

Šovakar netālu no Liepājas, jaunajā kultūrvietā Bernātos, ko paši saimnieki nosaukuši par kultūršķūni „Pērles, skatītāji sanāks uz aktiera Ģirta Krūmiņa mono izrādi „Vientuļās planētas sala, savukārt, pirms un pēc izrādes būs iespējams tuvāk iepazīt jaunās mākslinieces, Latvijas Mākslas akadēmijas 2. kursa studentes Patrīcijas Krūmiņas personālizstādi „ĶĒMS.
Vietu kultūras notikumiem ārpus pilsētas burzmas izveidojuši Patrīcijas Krūmiņas vecāki, atjaunojot un iedvešot mūsdienīgāku elpu vēsturiskajā lauku viensētā, vienlaikus ar pietāti izturoties pret senām būvniecības un interjera detaļām.
Vislielāko darbu tur paveicis dizainers Ingus Krūmiņš, kas rūpīgi pievērsis uzmanību katrai detaļai un tam, kā lauku viensēta var mainīties un kalpot mūsdienās.
*
Rēzeknē, kurā ir 12 vēlēšanu iecirkņi krietni mazāk balsotāju bija tieši pirmdien – pirmajā iepriekšējās balsošanas dienā, ceturtdien un piektdien balsotāju skaits krasi palielinājās, taču, vēlēšanas komisiju locekļi vērtē, ka vēlētāju aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanu iepriekšējā balsošanā ir krietni zemāka nekā Pašvaldību vai Saeimas vēlēšanās.

Pie vēlēšanu iecirkņa, kas atrodas Rēzeknes Nacionālo biedrību kultūras namā, uzrunātie rēzeknieši atzīst, ka iespēja nobalsot iepriekš viņiem atvieglo dzīvi, jo šodien – vēlēšanu dienā – viņiem ir citi plāni.

Silvija Smagare no Daugavpils par Eiropas Parlamenta vēlēšanu gaitu.
*
Inga Ozola no Liepājas par Eiropas Parlamenta vēlēšanu gaitu.
*
Gunta Matisone no Valmieras par Eiropas Parlamenta vēlēšanu gaitu.

Līdz ar Latvijas iedzīvotājiem uz vēlēšanu iecirkņiem šodien dodas arī Maltas, Slovākijas, Čehijas un Itālijas pilsoņi. Čehijā un Itālijā balsošana notiek divas dienas. Tikai čehi savas balsis var atdot piektdien un sestdien, savukārt itāļi šodien un rīt. Balsošana ir jau noslēgusies Nīderlandē un Īrijā. Savukārt visas pārējās valstis balsos svētdien, kā tas tur ir ierasts.
Atšķiras arī daudzas citas ar vēlēšanu norisi saistītās nianses.
*
Sazināšanās ar Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju Kristīni Saulīti par Eiropas Parlamenta vēlēšanu gaitu.

Kā rāda Ukrainas pieredze, kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Krievijas bruņotie spēki ir veikuši arī daudzus noziegumus pret Ukrainas kultūras mantojumu – iznīcinot muzejus, bibliotēkas, baznīcas un mošejas, kas ir Ukrainas vēstures un kultūras simboli. Militāru uzbrukumu laikā Ukrainā ir ne tikai iznīcināti vērtīgi vēsturiski artefakti, bet Krievijas militārie spēki tos arī ir nolaupījuši un izveduši no Ukrainas okupētajām teritorijām, tādējādi ne tikai iznīcinot Ukrainas kultūras mantojumu, bet arī pārkāpjot starptautiskos līgumus par kultūras vērtību aizsardzību.

Kas ir labsajūtas ventilators? Šo Jāņa Vaivoda un citas šī pusgada skanīgākās mīklas min "Dārdaru muzikanti": Loreta Gadžiramazanova, Dzintars Lipors un Miks Vilnis.

Dizaina dienas ir atklātas. Par izcēlumiem dizaina jomā - eko-centrētu dizaina pieeju un atkārtotu materiālu izmantošanu, kā arī sadarbību ar uzņēmējiem un gaidāmajiem notikumiem Dizaina dienās pārrunāsim Kultūras rondo studijā.

Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā, sestdien, 8. jūnijā, līdz pulksten 12.00 Latvijā nobalsojuši 130 582 vēlētāji, bet kopā ar iepriekšējo balsošanu vēlēšanās piedalījušies jau 258 032 cilvēki jeb 17,3% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati.

Visvairāk balsstiesīgo līdz šim nobalsojusi Vidzemes vēlēšanu apgabalā – 22,79%, tam seko Kurzemes vēlēšanu apgabals, kur savu izvēli izdarījuši 19,8%. Zemgalē nobalsojuši 19,37%, Latgalē – 13,56%, bet Rīgas apgabalā – 13,7%.

Kopš pagājušā gadsimta vidus publika vienmēr sajūsminājās, kā uz skatuves ne tikai aizrautīgi dziedāja, bet kustējās Elviss Preslijs, tad Džeimss Brauns vai Maikls Džeksons. Bet viņi jau neko jaunu neizgudroja. Arī paši atzina, ka viņu skolotājs ir vīrs vārdā Džekijs Vilsons. Pie tam Vilsons bija slavens ne tikai ar skatuves kustībām, viņš skaitās arī viens no ietekmīgākajiem un enerģiskākajiem dziedātājiem laikā, kad notika pāreja no Rhythm & Blues stila uz soulmūziku.

Mēs varam nonākt pilnīgi sintētiskā murgu pasaulē, ja nepieskatīsim, kā mākslīgais intelekts tiek kontrolēts – domā žurnālists Juris Kaža, un cer, ka žurnālistus tas tomēr neaizstās. Par studentu nemieriem Amerikā sešdesmitajos gados, par vēsturisko lidojumu virs Baltijas ceļa un to, kādu redz Latviju pēc 10 gadiem saruna ar Juri Kažu.

 

Pasaules praksē ir piemēri, ka cilvēks ar Dauna sindromu iegūst  pat augstāko izglītību, tomēr kopumā sabiedrība nepietiekami novērtē intelektuālo potenciālu bērniem, kas nāk pasaulē ar vienu papildu hromosomu. Kādas ir viņu izredzes pilnvērtīgai dzīvei Latvijā?

Kā atbalstīt cilvēku, kuru pārsteigusi slimība, un kā tuviniekiem rūpēties par sevi, lai saglabātu spēju būt kopā ar slimnieku? Vai hroniska slimība var ietekmēt arī apkārtējos - tos, kuri ir līdzās?

Šoreiz ciemojamies Tukumā pie mammas un meitas - Daces un Alises Zvaigznēm. Abas pirms pieciem gadiem mācījās keramiku Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā un jau trīs gadus abas gatavo porcelāna traukus savā darbnīcā Tukumā.

Latvijas Teātra darbinieku savienības cikls "Teātra Atlanti cauri laikiem. Teātra garša". Latvijas teātra vecmeistaru un jauno skatuves mākslinieku sarunas par svarīgo teātrī un ārpus tā. 2024.gada sezonas 9. raidījums. Tiekas aktieri Jānis Paukštello un Aksels Aizkalns no Valmieras Drāmas teātra.

 

 

Šudiņ pi myusu gostūs ir jauns muzikis. Latgolys viestnīceibys GORS profesionaluo pyušamūs instrumentu orkestra “Rēzekne” dalinīks, Latgolys Muzykys i muokslys vydsškolys i Viļānu Muzykys vydsškolys pedagogs Mārteņš Dzindzuks. Ar Mārteņu runuosim par dorbu školā i tuo izaicynuojumim, kai ari par pyušamūs instrumentu orkestru darbeibu.

Kolnasātas muzikālais pielikums

Sandra Stabinge ir bioloģe, Latvijas sēklu bibliotēkas aizsācēja, mantoto kultūraugu zīmola veidotāja. Daudzas senās, vecmāmiņu lolotās šķirnes ir uz izzušanas robežas. Taču permakultūras dārzniecības entuziaste Sandra apņēmusies glābt, kas vēl glābjams. Viņa radījusi kustību, kas apzina mantotos kultūraugus, ievāc sēklas, lolo tās savos dārzos un mainās ar tām.

Latvijā noslēgusies balsošana Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Sākusies balsu skaitīšana. Centrālā vēlēšanu komisija informēja, ka tās noritējušas bez starpgadījumiem. Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus Latvijā oficiāli paziņos pēc visu vēlēšanu iecirkņu slēgšanas visās ES dalībvalstīs – pusnaktī, naktī uz pirmdienu, 10. jūniju.

Mēs varam nonākt pilnīgi sintētiskā murgu pasaulē, ja nepieskatīsim, kā mākslīgais intelekts tiek kontrolēts – domā žurnālists Juris Kaža, un cer, ka žurnālistus tas tomēr neaizstās. Par studentu nemieriem Amerikā sešdesmitajos gados, par vēsturisko lidojumu virs Baltijas ceļa un to, kādu redz Latviju pēc 10 gadiem saruna ar Juri Kažu.

 

Kanādiešu rakstnieces Mārgaretas Etvudas romāna "Līgava laupītāja" fragmenti. 2. daļa. Tulkojusi Ingūna Beķere. Režisore Antonija Apele. Skaņu režisors Andis Ploks. Piedalās Dina Kvelde, Anita Grūbe, Iveta Brauna un Sarma Riekstiņa. 1996.gada ieraksts.

Kopš pagājušā gadsimta vidus publika vienmēr sajūsminājās, kā uz skatuves ne tikai aizrautīgi dziedāja, bet kustējās Elviss Preslijs, tad Džeimss Brauns vai Maikls Džeksons. Bet viņi jau neko jaunu neizgudroja. Arī paši atzina, ka viņu skolotājs ir vīrs vārdā Džekijs Vilsons. Pie tam Vilsons bija slavens ne tikai ar skatuves kustībām, viņš skaitās arī viens no ietekmīgākajiem un enerģiskākajiem dziedātājiem laikā, kad notika pāreja no Rhythm & Blues stila uz soulmūziku.

Dizaina dienas ir atklātas. Par izcēlumiem dizaina jomā - eko-centrētu dizaina pieeju un atkārtotu materiālu izmantošanu, kā arī sadarbību ar uzņēmējiem un gaidāmajiem notikumiem Dizaina dienās pārrunāsim Kultūras rondo studijā.

Mēs varam nonākt pilnīgi sintētiskā murgu pasaulē, ja nepieskatīsim, kā mākslīgais intelekts tiek kontrolēts – domā žurnālists Juris Kaža, un cer, ka žurnālistus tas tomēr neaizstās. Par studentu nemieriem Amerikā sešdesmitajos gados, par vēsturisko lidojumu virs Baltijas ceļa un to, kādu redz Latviju pēc 10 gadiem saruna ar Juri Kažu.

 

Sandra Stabinge ir bioloģe, Latvijas sēklu bibliotēkas aizsācēja, mantoto kultūraugu zīmola veidotāja. Daudzas senās, vecmāmiņu lolotās šķirnes ir uz izzušanas robežas. Taču permakultūras dārzniecības entuziaste Sandra apņēmusies glābt, kas vēl glābjams. Viņa radījusi kustību, kas apzina mantotos kultūraugus, ievāc sēklas, lolo tās savos dārzos un mainās ar tām.

Šudiņ pi myusu gostūs ir jauns muzikis. Latgolys viestnīceibys GORS profesionaluo pyušamūs instrumentu orkestra “Rēzekne” dalinīks, Latgolys Muzykys i muokslys vydsškolys i Viļānu Muzykys vydsškolys pedagogs Mārteņš Dzindzuks. Ar Mārteņu runuosim par dorbu školā i tuo izaicynuojumim, kai ari par pyušamūs instrumentu orkestru darbeibu.