Cilvēks apaug ar lietām – tā nu ir patiesība. Pat visaskētiskākā dvēsele ir ieglabāta cilvēka čaulā, un tā nu grāmatas, fotoalbumi, makšķeru spoles un adāmadatu komplekts varavīksnes toņos kļūst par mūsu testamentu, kuru nemaz neesam sastādījuši. Lietas stāsta par mums vairāk, nekā varam iedomāties, taču to stāstus būs lemts uzzināt citiem, nevis mums.

Poļu dizainera, esejista un bērnu grāmatu autora Marcina Vihas grāmata "Lietas, kuras es neizsviedu" stāsta par atgriešanos pagātnē ar priekšmetu palīdzību. Tā ir autora atkalsatikšanās gan ar saviem vecākiem, gan ar savas valsts politiskajām un sociālajām pārmaiņām 20. gadsimta nogalē. Šī ir pirmā no tulkotājas Ingmāras Balodes ieteiktajām lasāmgrāmatām aprīļa raidījumu sērijai.