Rīt, 15. aprīlī, neskatoties uz Covid-19 izraisīto sarežģīto situāciju, Dienvidkorejā notiks Nacionālās Asamblejas jeb parlamenta vēlēšanas. Tāpēc arī raidījums Diplomātiskās pusdienas veltīts Dienvidkorejas Republikai.

Dienvidkoreja ir viena no Austrumāzijas valstīm, par kuru runā ļoti bieži. Vai tas ir Ziemeļkorejas - Dienvidkorejas attiecību dēļ, vai tas ir "Psy" dziesmas "Gangham Style" dēļ, kas nu jau gandrīz pirms desmit gadiem kļuva hiperpopulāra pasaulē, vai tas ir multinacionālā konglomerāta ""Samsung dēļ, kurš mums pat ikdienā ir visapkārt? Protams, pēdējos gados Dienvidkoreja ir bijusi arī pasaules ziņu virsrakstos tās demokrātiskās politiskās sistēmas satricinājumu dēļ.

Dienvidkoreja varētu būt viena no zināmākajām valstīm, kura atrodas ģeogrāfiski tālu no Latvijas. Un droši vien pamatoti, jo Dienvidkoreja ir viens no tā dēvētajiem Āzijas ekonomiskajiem tīģeriem līdzās Honkongai, Singapūrai un Taivānai, kas jau kopš 1960. gadiem ir saglabājušas augstu izaugsmi. Koncentrējas uz eksportu, izglītotiem iedzīvotājiem un augstiem uzkrājumiem. Starp lielajiem uzņēmumiem ir ne tikai “Samsung”, bet arī tādi zīmoli kā “Hyundai”, “LG” un “Kia”.

Un šīs ir tikai tās, kuras zinām no mūsu ikdienas. Bet patiesībā Dienvidkorejas ekonomikā un vadošajās kompānijās var ļoti labi saskatīt daudzas likumsakarības starp valsts vēsturiski politisko situāciju kopš 1953. gada. Redzam, kā vienas mazas valsts aizsardzība, ģeopolitiskā situācija, partnerība ar ASV un atrašanās politiski sarežģītā reģionā, ietekmē valsts izvēles un iespējas. Un cik tas tieši atsaucas arī valsts ekonomikas struktūrā.

Dienvidkoreja ir 12. lielākā ekonomika pasaulē. Iekšzemes kopprodukts ir ap diviem triljoniem eiro, gandrīz 40 tūkstoši uz vienu iedzīvotāju. Un tas ir situācijā, kad valstij ir nepilni 52 miljoni iedzīvotāju.

Vienlaicīgi – lai arī Dienvidkoreja ir spēcīga tehnoloģiju jomā, tai draud krīze tieši šajā jomā. Tas tāpēc, ka lielās ekonomikas – Ķīna un Indija – strauji paplašinās un tām ir nepieciešama enerģija un izejmateriāli, kuru iegūšana kļūst arvien dārgāka globālajā tirgū. Tas rada nopietnus izaicinājumus resursu ziņā visai nabadzīgajai Dienvidkorejai. Dienvidkorejā arī aizvien vairāk ir jūtama plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem, kā arī apkārtējās vides degradācija.

Par Dienvidkorejas ekonomiskajiem un politiskajiem izaicinājumiem ar mums no Dienvidkorejas dalījās arī Pusanas Nacionālās universitātes viesprofesors Kaspars Kļaviņš.

Sena politiskā tradīcija Korejā ir nerunāt negatīvas un kritiskas lietas par politiku. Un tas ir interesanti, jo “Freedom House” pasaules valstu brīvības indeksā Dienvidkoreju ierindo pie brīvām valstīm pēc visiem kritērijiem. Vienlaicīgi gan tiek atzīmēts, ka valsts tomēr nav perfekta.

Bet pievēršoties tieši parlamenta vēlēšanām, vispirms jau jāsāk ar to, ka vēlēšanas notiek Covid-19 uzlikto ierobežojumu kontekstā. Proti, vēlēšanas notiek jau dažas dienas. Daudzi brīvprātīgie palīdz vēlētājiem ievērot distanci. Mēra temperatūru – ja pāri 37,5, tiek aizvests uz atsevišķu kabīni vēlēt, pēc tam kabīne tiek dezinficēta un pats cilvēks nosūtīts uz pārbaudēm. Faktiski pašreizējā vēlēšanu sistēma tika izstrādāta jau 2013. gadā tieši ārkārtas situācijām epidēmiju laikā.

Trīssimt ievēlamo deputātu un partiju izredzes lūdzām komentēt arī Dienvidkorejas pamatiedzīvotājam Džunvi Seo jeb Lūkam, kā tas ir bieži sastopams, ka dienvidkorejieši saziņas vienkāršībai ārvalstīs, izvēlas sev rietumu vārdus.

Un šīs vēlēšanas tiek uzskatītas par pašreizējā prezidenta Mūna Dže-ina darbības novērtējuma prezidenta pilnvaru termiņa vidū. Vēl pirms daziem mēnešiem izskanēja aicinājumi prezidentam atkāpties no amata, jo viņš nebija ieviesis pilnīgu aizliegumu ieceļot valstī personām no Ķīnas. Vienu brīdi Dienvidkoreja bija sliktākajā situācijā Āzijā aiz Ķīnas, bet tad valdība spēra izlēmīgus soļus.

Trīssimt ievēlamo deputātu un partiju izredzes lūdzām komentēt arī Dienvidkorejas pamatiedzīvotājam Džunvi Seo jeb Lūkam, kā tas ir bieži sastopams, ka dienvidkorejieši saziņas vienkāršībai ārvalstīs izvēlas sev rietumu vārdus.

Rezumējums stāstam – Dienvidkoreja ir kā parasta, ikdienišķa valsts, bet katrā lietā tai ir izņēmumi. Un tie izņēmumi ir visnotaļ manāmi un pat ekstrēmi.