5 miljonu eiro dotāciju Covid krīzes pārvarēšanai saņems visnabadzīgākās 33 Latvijas pašvaldības. To kā vienreizēju atbalstu no valsts budžeta līdzekļiem akceptēja  Ministru kabinets un Saeimas deputāti. Gandrīz 90 procenti līdzekļu nonāks Latgales reģiona pašvaldībās, kurās izlīdzinātie ieņēmumi ir vismaz par 10 procentiem zemāki kā vidējie  ieņēmumiem valstī un ir augstākais bezdarba līmenis. Finanšu apmērs katrai pašvaldībai ir atšķirīgs, sākot no dažiem desmitiem tūkstošu līdz teju miljonam eiro. Tā noteikti nebūs „apēšanas nauda”, saka pašvaldību vadītāji.

33 pašvaldības iekļautas to Latvijas nabadzīgāko valsts pašvaldību sarakstā, kurām pienākas kopsummā 5 miljoni eiro- Covid krīzes seku pārvarēšanai un seku likvidēšanai. To Latvijas radio apliecina Finanšu ministrijas pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare.

"Pamatmērķis ir tām pašvaldībām, kurām ir zemāki  ieņēmumi un augstāks bezdarba līmenis pārvarēt šīs pandēmijas krīzes sekas. Lielāko summu šajā atbalstā saņem Daugavpils."

Daugavpils pašvaldība saņēma lauvas tiesu - piekto daļu jeb gandrīz 1 miljonu eiro no kopējās 5 miljonu dotācijas summas.

"Tas ir loģiski, jo Daugavpils ir otrā lielāka pilsētā, bija mehānisms, pēc kura noteikti finansējuma apmēri, ir arī liels iedzīvotāju skaits."

Līdzekļi jau faktiski izmantoti, tā ir kā kompensācija, piemēram tie ieguldīti pedagogu un mediķu veselības apdrošināšanai, turpina domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dukšinskis no Latgales partijas.

"Šī summa mums jau budžetā bija paredzēta un daudzas programmas, ko mēs uzsākām, zinājām, ka tās tiks kompensētas. Tās skar veselības apdrošināšanas joma, skolu datorizācijai, atbalsts slimnīcai. Mēs jau tērējam savās programmās krietni lielākas summas nekā 1 miljonu,  tāpēc  ir labi, ka valsts kaut kā ar šo dotāciju  kompensē šos izdevumus šajā sarežģītajā situācijā priekš pašvaldības."

Salīdzinājumam, piemēram, Rēzeknes pilsētas pašvaldība, kā otrā lielākā Latgales reģionā pēc Daugavpils, saņēma vien nepilnus 70 tūkstošus eiro. Taču arī tie pašvaldībai būtiski, saka domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs no Saskaņas partijas.

"Summa ir maza, mēs segsim ar to citus projektus, kuriem nebija finansiālā seguma. Mēs plānojam restrukturizēt kredītportfeli, nebūs tā, ka tā būs lieka nauda, kuru mēs varam izmantot citiem projektiem. Tas, ka summa mums ir maza nozīmē, ka Rēzeknē situācija nav tik slikta kā citās pašvaldībās."

Kritēriji, pēc kādiem tika piešķirta dotācija bija vairāki, pirmkārt, pašvaldību finanšu stāvoklis un  bezdarbs, kurš pērnā  gada pēdējos piecos mēnešos bija augstāks par 6%.

Dotācijas līdzekļu izlietojums ir katras pašvaldības ziņā, stāsta Finanšu ministrijas pārstāve Inta Komisare.

"Mēs neesam norādījuši kritērijus, pašvaldībām ir brīvas iespējas pašām rīkoties ar šīs naudas izlietošanu. Atbilstoši tai situācijai, kurai ir lielāka nepieciešamība."

"Tā noteikti nebūs „apēšanas nauda” pašvaldībām, katram ir savi konkrēti projekti risināmi, ieskaitot uzņēmējdarbības attīstību, jo  to ir svarīgi šajā laikā neiznīcināt," tā uzsver Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs un Krāslavas novada  domes vadītājs no Zaļo un Zemnieku savienības  (ZZS) Gunārs Upenieks, katrai  pašvaldībai arī sava vīzija, kur šī finanšu „piešprice” būtiska, turpina Gunārs Upenieks.

"Mēs varam tagad drošāk veikt iepirkumus. Jo viss bija piebremzēts un pašvaldībām ir ļoti svarīgi, lai nenobremzējas bizness. Ja apstāsies visa celtniecība, infrastruktūras darbi, viss, kas jālabo - gan ielas, gan skolas, gan ūdensvadi, gan kanalizācijas. "

Gandrīz pa pusmiljonam eiro dotācijā saņem Daugavpils un Rēzeknes novadi. Par Rēzeknes novadu stāsta domes priekšsēdētājs no apvienotā “Latgales partija”/Nacionālā apvienība/“Vienotība” saraksta Monvīds Švarcs.

"Tā būs sociālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošana mūsu sociālās aprūpes iestādēs - Maltā, Sprūžānos, Pilcenē, ar lielāku uzsvaru uz teritorijas labiekārtošanu. Tie būs izgaismoti celiņi, atpūtas vietas, nojumes. Un daļa līdzekļu nonāks mājokļu programmai, kur jāsakārto daži pašvaldības īpašums, lai varētu piedāvāt dzīvei ģimenēm."

Arī Daugavpils novadā savi plāni, turpina domes vadītājs Arvīds Kucins no “Daugavpils novada partijas”.

"Daļu naudas ieguldīsim apgaismojuma pilnīgai sakārtošanai 2 pagastos – Biķernieku un Kalupes. Projekti tam mums jau ir gatavi. Iespējams, ieguldīsim arī Būvniecības tehnikumā, higiēnas prasību nodrošināšanā."

Tikmēr Latgales plānošanas reģiona attīstības padome jau izvērtē nākamā atbalsta jeb dotācijas nepieciešamību pašvaldībām, un tas saistīts ar sociālās paketes nodrošinājuma palielināšanos.