Vasaras beigās 24 Eiropas valstīs tika aptaujāti vairāk nekā 24 000 iedzīvotāji, lai noskaidrotu, kāda ir mājsaimniecību finansiālā situācija un cik viegli vai grūti viņiem ir samaksāt rēķinus. 63% Latvijas iedzīvotāji atzina, ka šogad viņu finansiālā situācija ir sliktāka nekā pirms gada. Eiropā šis rādītājs ir nedaudz zemāks - vidēji 59% iedzīvotāju vērtē, ka viņu finansiālā labklājība pasliktinās. Eksperti aicina neizmantot patēriņa vai ātros kredītus, ja rodas problēmas ar rēķinu apmaksu, bet doties pēc palīdzības uz pašvaldību.

Ikgadēju pētījumu par iedzīvotāju finansiālo labklājību veic Eiropas kredītu pārvaldības uzņēmums „Intrum”. Uzņēmuma ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika stāsta, ka bažas par rēķinu apmaksu ir ne tikai maznodrošinātiem Latvijas iedzīvotājiem, straujais cenu kāpums rada bažas arī vidusslānim, kam biežāk ir arī hipotekārie kredīti.

Sociālantropologs Andris Saulītis vērtē, ka ekonomikai ir 2 puses – ne tikai tas, cik naudas ir katra makā vai kontā, bet arī tas, kādas ir mājsaimniecību sajūtas.

Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle akcentē, ka Latvijā joprojām saglabājas liela sociālā nevienlīdzība un pat 70-80% iedzīvotāju dzīvo no algas līdz algai.

Dace Zīle no Ekonomikas ministrijas arī stāsta, ka valdība energoresursu cenu kompensācijai piešķīrusi 1 miljardu eiro.

Sociālantropologs Andris Saulītis aicina iedzīvotājus lielāku rēķinu apmaksai nevis ņemt patēriņa kredītus, bet nekaunēties lūgt palīdzību pašvaldībai, kam atbalsts jāsniedz ātri un bez birokrātiskiem šķēršļiem.

Labklājības ministrijas apkopotie operatīvie dati liecina, ka jau oktobrī palielinājās pieprasījums pēc mājokļa pabalstiem un šogad vairāk iedzīvotājiem nekā pērn piešķirts trūcīgas personas statuss.