Covid krīzē smagi cietusi tūrisma nozare. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pērn Latvijā atpūtās 1,46 miljoni ārvalstu un vietējo tūristu, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā 2019. gadā, un tas ir zemākais rādītājs pēdējo 10 gadu laikā. Tomēr daļai lauku tūrisma saimniecību pērnā vasara, kad Latvijas laukos atpūtās vietējie iedzīvotāji, bijusi ļoti veiksmīga, smagākā situācijā ir viesnīcas un restorāni galvaspilsētā.

Latvijas lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele vērtē, ka gads kopumā bijis kā pa viļņiem – te augšā, te lejā. Lai gan pērn lauku tūristu mītnēs apkalpoti par 17,6 % mazāk tūristi nekā gadu iepriekš, pērnā vasara daudziem tūrismā strādājošiem uzņēmējiem laukos bijusi veiksmīga.

Pērn ārvalstu viesu skaits Latvijā, salīdzinot ar 2019. gadu, samazinājās par 63,3%. Tas, protams, visvairāk ietekmēja viesnīcas un restorānus Rīgā. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste stāsta, ka iedzīvotāji maz izmantojuši viesnīcas, kas bija pieteikušās pašizolācijai pēc atgriešanās no ārvalstīm vai kontakta ar Covid slimnieku. Šobrīd slēgtas 30 viesnīcas, bet, kamēr valstī nevarēs ieceļot ārvalstu tūristu un neatjaunosies restorānu un SPA darbība, lielas izmaiņas nav gaidāmas.

Asnāte Ziemele stāsta, ka Covid pandēmija rosinājusi interesi par vietējiem lauku labumiem.

Visvairāk ārvalstu viesu Latvijā pērn ieradās no Lietuvas un Igaunijas. Tas notika, pateicoties tam, ka vasarā Baltijas valstu pilsoņi varēja brīvi pārvietoties Baltijas teritorijā.

Asnāte Ziemele arī uzsver, ka uzņēmēji laukos novērtē valsts atbalstu.

Lielākā daļa ārvalstu viesu – 66,7% apmeklēja Rīgu, galvaspilsēta bija populārākais tūrisma galamērķis arī Latvijas iedzīvotāju vidū. Tūristu iecienītas vietas bija arī Jūrmala, Liepāja, Ventspils, Daugavpils, Siguldas un Salacgrīvas novadi.