Aizvien netrūkst lētticīgo, kas krāpniekiem gatavi uzticēt pat simt tūkstošus eiro

Jūlija pirmajās astoņās dienās krāpnieki pa tālruni no Latvijas iedzīvotājiem izvilinājuši gandrīz 400 tūkstošus eiro. Visbiežāk viņi runājuši krievu valodā, bet tas nav traucējis cilvēkiem noticēt, ka viņiem zvana no Latvijas bankām. Turklāt, lai gan finanšu institūcijas jau gadiem brīdina un atgādina, ka tās saviem klientiem neprasa pieejas kodus viņu naudai, apkrāptie ļāvušies aptīšanai ap pirkstu un būtībā paši savu naudu uzdāvinājuši zagļiem.

Vai piedzīvojam kādu masveida krāpniecības vilni un kā pasargāt savus iekrājumus?

Šomēnes kāda rīdzinieku ģimene no Pārdaugavas iekrita krāpnieku piedāvājumā nopirkt kriptovalūtu, un par tukšu gaisu atvadījās no gandrīz simt tūkstošiem eiro. Kāda jūrmalniece noticēja, ka pa tālruni runā ar bankas darbinieku, un pazaudēja vairāk nekā 45 tūkstošus eiro. Jelgavas novadā kāds atvadījies no gandrīz 11 tūkstošiem eiro, bet Daugavpils iedzīvotājs šķīries no teju desmit tūkstošiem.

Par vēl kādu gadījumu stāsta Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska.

Valsts policija atgādina, ka svešiniekiem nevajag uzticēt piekļuves datus savām finansēm, un tos neprasa arī īsti banku darbinieki. Tāpat nav ieteicams savos datoros instalēt nepazīstamu personu atsūtītas programmatūras vai ievadīt bankas kontu datus jauno sarunbiedru atsūtītās interneta vietnēs. Savukārt pirms investīciju veikšanas jāpārbauda, vai izvēlētais pakalpojuma sniedzējs ir saņēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci.

Bankas "Luminor" krāpšanās novēršanas eksperts Anrijs Šmits brīdina, ka telefonkrāpnieki pēdējā laikā aktivizējušies ļoti strauji. Un visbiežāk uzrunā krievvalodīgo auditoriju. Pēdējā laikā daudziem zvanītājiem vērojams ukraiņu valodas akcents. Tomēr retums nav arī latviski runājoši krāpnieki. Šmits akcentē, ka tādas sarunas uzreiz jāpārtrauc, jo īsta banka zina sava klienta datus un tos nekad neprasa.

Krāpniecība visu laiku būs klātesoša, brīdina Finanšu nozares asociācijas Informācijas tehnoloģiju drošības darba grupas vadītājs Oskars Blumbergs.

Kā norāda informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv", pēdējā laikā aktīvi arī tiek izplatītas viltus ziņas, kurās sabiedrībā pazīstami cilvēki it kā reklamē investīcijas kriptoaktīvā "bitcoin".