LSM ziņās: Aktivitāte Baltijas nekustamo īpašumu tirgū aug; latvieši – pasīvākie

Aktivitāte nekustamo īpašumu tirgū visās trīs Baltijas valstīs ir augoša, norāda Latvijas Radio uzrunātie ekonomisti. Tomēr tā ir atšķirīga. Lielākā aktivitāte vērojama kaimiņvalstī Lietuvā, kur cenu pieaugums drīz vien varētu sasniegt divpiparu skaitli. Savukārt Igaunijā aktivitāte ir zemāka nekā Lietuvā, tomēr ziemeļu kaimiņi apsteidz mūs – latviešus. Latvijā aktivitāte šajā tirgū ir zemākā trīs Baltijas valstīs. Iemeslu vidū ir valstu ekonomiskā situācija un cilvēku noskaņojums. Apkopojam ekonomistu viedokļus par situāciju Baltijas valstu nekustamo īpašumu tirgū.

Igaunijā dzīvokļu cenas jaunajos projektos sākušas kāpt jau pērnā gada vidū. Liela aktivitāte bijusi vērojama pērn pēdējā ceturksnī un tā turpinoties arī tagad. Kā norāda “Luminor” bankas ekonomists Tonu Palms, piemēram, Tallinā dzīvokļu cenas martā pieaugušas par 8,6%, salīdzinot ar šo periodu pērn. Vidējā cena par jaunu dzīvokli Tallinā sasniedzot 3000 eiro kvadrātmetrā. Palms gan pieļauj, ka iespējas iegādāties īpašumu varētu kristies, jo cenas pieaug straujāk par ienākumiem. Iespējas atrast variantus varētu pasliktināt arī piedāvājums, kas samazinoties. Lai gan nekustamā īpašuma tirgus Igaunijā, viņaprāt, raksturojams kā “karsts”, to tomēr nevarot saukt par nekustamā īpašuma tirgus bumu.

Kā iemeslu salīdzinoši lielai aktivitātei Igaunijas nekustamo īpašumu tirgū Palms min lielos iekrājumus un nelielo IKP kritumu pandēmijas laikā pērn.

Bet vislielākā aktivitāte Baltijā vērojama Lietuvā. Tas bijis negaidīti, atzīst Tads Poviļausks, “SEB bankas” Lietuvas ekonomists. Viņš skaidro, ka cilvēki ir diezgan pārliecināti par tuvāku un tālāku nākotni, neatliekot īpašumu iegādi, tādēļ pieprasījums ir ļoti augsts. Piedāvājums nespēj tikt līdzi. Lai gan pieaudzis to personu skaits, kas iegādājas jau otro īpašumu, šādi cilvēki nebūt neesot vairākums.

Kā iemeslu milzīgajai aktivitātei Poviļausks min ne tikai iekrājumus. Piemēram, pērn vidējā alga valstī pieaugusi ātrāk nekā pieauga īpašuma cenas. Šis temps, lai gan samazinājies, tomēr īpašumu iegādi nemazina. Citādāk gan varētu būt tad, kad īpašumu cenu pieaugums sasniegs divciparu skaitli. Tomēr runa nav tikai par algām. Poviļausks arī piebilst, ka, piemēram, Viļņā, iedzīvotāju skaits pēdējo pāris gadu laikā ir pieaudzis – pērn par 10 000.

“SEB bankas” Latvijā ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata - ja arī Latvijā redzēsim ļoti pārliecinoši pozitīvu imigrācijas saldo, tas ļoti labi atsauksies arī Latvijas nekustamo īpašumu tirgū. Šobrīd aktivitāte Latvijā ir augoša un tai ir potenciāls augt vēl vairāk, tomēr pašlaik tā ir relatīvi zema un krietni zemāka nekā kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem. Viens no iemesliem, kādēļ cilvēki tomēr var un ir gatavi tērēt līdzekļus nekustamā īpašuma iegādei, ir iekrājumi, kas pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu laikā pieauguši. Tā gan esot salīdzinoši šaura sabiedrības grupa un piesardzība pastāv joprojām.

Gašpuitis min, ka primāri aktivitāti tirgū nosaka tas, cik labi veicas ekonomikā un tas, cik droši jūtas iedzīvotāji. Kas attiecas uz neksutamo īpašumu cenām, tad tās pašlaik Latvijā aug un “SEB bankas” ekonomists atzīst – lai vai kā cilvēki vēlētos sagaidīt cenu kritumu, tās tomēr tā vai citādi saglabās pieaugumu.