Algas aug straujāk nekā pirms krīzes; daļa kāpuma – tikai skaitļi statistikā

Šā gada pirmajos trīs mēnešos, kad pandēmijas raisītās blaknes bija epicentrā, daudzi uzņēmumi aizvērti un strādājošie palikuši bez darba, izrādās, vidējā mēnešalga mūsu valstī ir augusi par gandrīz desmito daļu, ja salīdzina ar pērnā gada sākumu. Tomēr uzreiz jāteic, ka tik straujš algu lēciens rožains izskatās visai teorētiski, lai gan daļai tiešām samaksa auga, turklāt kāpumu eksperti prognozē arī turpmāk.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem gada pirmajā ceturksnī vidējā bruto samaksa jeb alga pirms nodokļiem Latvijā bija 1207 eiro. Tas izklausās salīdzinoši maz, ja šo skaitli salīdzina ar tuvākajiem kaimiņiem - Lietuvu un Igauniju -, kur darba samaksa ir ap pusotru tūkstoti eiro mēnesī. Taču Latvijas situācija var izskatīties arī neslikti, jo gada laikā par spīti pandēmijas ietekmei algas pie mums kāpušas par gandrīz desmit procentiem. Skaidro Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.

Kopējais darba algu fonds ir palielinājies tikai par nieka 0,6 procentpunktiem, bet vidējā alga teorētiski kāpusi straujāk. Daļai gan maciņš tiešām kļuva biezāks. Piemēram, augstāk kvalificētajiem, kuru darba tirgū arvien trūkst.

Vairāk kontos ieripoja arī jau pieminētajiem minimālās algas saņēmējiem, kam tā auga valsts noteikumu dēļ, kā arī veselības nozarē un sociālajā aprūpē nodarbinātajiem, kam algas gada laikā augušas par 26 procentiem, bet pēdējo sešu, septiņu gadu laikā gandrīz dubultojušās. Veselības joma arī kļuvusi par trešo labāk apmaksāto nozari, apsteidzot enerģētiku, taču bankas “Luminor” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norāda, ka “tas ir taisnīgi un likumsakarīgi, ņemot vērā kvalifikācijas prasības”. Viņš arī brīdina, ka līdz ar ekonomikas atveseļošanos tirgū ieplūdīs vairāk darbaspēka, un tad algu kāpums bremzēsies.

Ilgtermiņa prognozes rāda piecu līdz septiņu procentu algu kāpumu šajā un arī katru nākamo gadu. Turklāt darba samaksa augs straujāk par inflāciju, atzīst Latvijas Bankas ekonomists Krasnopjorovs.

Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu eksperts Jānis Hermanis uzsver, ka algu kāpums sagaidāms arī tāpēc, ka, neraugoties uz pandēmijas radītu bezdarbu, daļā nozaru darbinieku trūkst.

Piebildīšu, ka līdzīgi kā ar straujo algu kāpumu gada sākumā krietni iluzoras var šķist arī ļoti zemās algas viesmīlības, ēdināšanas un skaistumkopšanas nozarēs. Oficiālie dati tiešām strādājošajiem uzrāda mazus ienākumus, taču šajās nozarēs ir arī ļoti augsts ēnu ekonomikas jeb aplokšņu algu risks. Tādējādi patiesībā jeb «uz rokas» algas nemaz tik zemas varētu nebūt.