Apmēram 60% no Latvijā saražotā piena nozare eksportē

11 812 zemnieku saimniecībās Latvijā gadā izslauc 980 000 tonnu piena. Tā liecina Zemkopības ministrijas (ZM) dati. Lai gan piecu gadu laikā piensaimniecību skaits ir samazinājies par 27%, iepirktais piena apjoms samazinājies tikai par 2,1% un saimniecībās palielinās gan govju skaits, gan vidējais izslaukums. Latvijā saražojam par 40% vairāk piena nekā nepieciešams vietējam patēriņam un apmēram 60% no nozarē saražotā tiek eksportēts.

2019. gadā piena un piena produktu eksporta vērtība sasniedza 252 miljonus eiro, pērn eksports Covid dēļ līdz novembrim samazinājās par 4%, sasniedzot 223 miljonus eiro. Kā skaidro Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe – Covid pandēmija piensaimniecību ir ietekmējusi, tomēr nozare joprojām ir stabila.

ZM aprēķini liecina, ka pirmā Covid viļņa laikā ražotāju ieņēmumi piena nozarē samazinājās par 9%, no pērnā gada vasaras līdz septembrim – par 7,7%. Tie, kuru ienākumi samazinājās vismaz par 5 un vairāk procentiem, saņēma subsīdijas, kuru kopējais apjoms bija 20,6 miljonu eiro. Aldis Kļaviņš ir Rūjienas novada z/s "Ceriņi" īpašnieks un viņa ganāmpulkā ir 370 slaucamas govis. Piena cena samazinājusies vidēji par 10%, tomēr saimnieks atzīst, ka nozare ir perspektīva.

Pirms gada, apvienojoties Igaunijas koopertīvam “E-Piim” un Latvijas piena kooperatīvam “Piena ceļš”, izveidojās Baltijas starpvalstu piena kooperatīvs, kurā darbojas 100 Igaunijas un 60 Latvijas zemnieki. “E-Piim” pieder vairākas rūpnīcas Igaunijā un Jaunpils pienotava Latvijā. Kooperatīva valdes loceklis Jānis Bērtulsons stāsta, ka šobrīd Jaunpilī top jauni, inovatīvi piena produkti bez laktozes.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe vērtē, ka piena nozare Latvijā ir perspektīva, jo pasaulē piena produktu patēriņš palielinās un piensaimniecībā savu nišu var atrast gan lielie industriālie, gan mazie bioloģiskie saimnieki un mājražotāji, kas var veiksmīgi konkurēt pasaules tirgū gan ar apjomiem, gan kvalitāti.