Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas sabiedrības kopējā informētība par kriptovalūtām ir nedaudz uzlabojusies. Kopš 2018.gada to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri par vienu no labākajiem ieguldījumiem uzskata kriptovalūtas, ir gandrīz divkāršojies. Tomēr kriptovalūtas kā potenciālā ieguldījumu veida reputācijai sabiedrībā pēdējos gados ir tendence pasliktināties. Tas noskaidrots “Swedbank” Finanšu institūta veiktā aptaujā.

Visā pasaulē pēdējo nedēļu laikā kriptovalūta piedzīvojusi milzu svārstības un tas skaidrojams ar ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums “Tesla Motors” vadītāja Īlona Maska paziņojumiem.

Jau otro reizi “Swedbank” Finanšu institūts Latvijā veic aptauju, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par kriptovalūtu un ar to saistītiem jautājumiem. Kas ir kriptovalūta, ieskicē Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Sabiedrības zināšanas par šo ieguldījumu veidu joprojām lielākoties ir virspusējas. Savukārt vēlme ieguldīt, iegādājoties kriptovalūtas, lai gan ir zema, tomēr ir pieaugusi un gandrīz dubultojusies, ja salīdzina ar 2018.gadu. Ieguldījumi kriptovalūtās Latvijā šobrīd ir septītajā vietā aiz citiem ieguldījuma veidiem. Šobrīd kriptovalūtu popularitātes dzinējspēks ir jaunieši, kuri izteiktāk kā citi norāda, ka tā ir laba ieguldīšanas iespēja un cilvēki ar vidusmēra ienākuma līmeni. Savukārt realitātē ieguldījumu veic vecāki cilvēki ar lielākiem ienākumiem.

Un šis būtībā arī esot spekulatīvs instruments, atzīst Jansons, piebilstot, ka kriptovalūta ir spekulācija un iespēja, bet no tās ir jāuzmanās, jo to ir grūti prognozēt. Viņš arī piebilst, ka kādreiz cilvēkiem vairāk šķitis, ka kriptovalūta ir klasisks naudas aizstājējs, bet tagad šādu cilvēku skaits jau nedaudz samazinājies. Jansons pieļāva, ka Lietuvā un Igaunijā cilvēku informētība par kriptovalūtām varētu būt līdzīga un fundamentālu atšķirību to cilvēku skaitā, kas iegādājas kriptovalūtas, varētu nebūt.

“Swedbank” Finanšu institūta vadītājs uzsver – kriptovalūtu popularitāte aug, skatoties, ko dara citi cilvēki, kas arī padara šo valūtu neskaidru un sarežģītu ieguldījumu veikšanai. Tāpēc arī tām ir strauji kāpumi un kritumi. Jansons norāda uz pēdējo piemēru, kad ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums “Tesla Motors” pārtrauca pieņemt maksājumus kriptovalūtā “Bitcoin” vides aizsardzības apsvērumu dēļ. Tas izraisīja strauju vērtības kritumu, “Bitcoin” vērtībai nokrītot uz pusi, līdz pat teju 30 000 ASV dolāru.

Ievērojamo kritumu izraisīja arī Ķīnas Tautas bankas paziņojums, kas aizliedza izmantot šo kriptovalūtu norēķinos. Šim paziņojumam bija būtiska nozīmē tādēļ, ka Ķīnā tiek reģistrēti aptuveni 90% no visiem bitkoinu norēķiniem pasaulē. Jāpiebilst, ka tieši neilgi pirms straujā krituma bitkoins pagājušajā mēnesī piedzīvoja rekordaugstu vērtību. Tagad bitkoina vērtība kāpusi, bet tā gan joprojām ir svārstīga un (nedēļas sākumā) nepārsniedz 40 000 ASV dolāru. Bitkoina vājumam analītiķi kā vienu no iemesliem min investoru mēģinājumus tagad pievērsties mazāk spekulatīviem darījumiem.

Tāpat bitkoins un ar to saistītie aktīvi tiek pastiprināti kontrolēti no regulatoru puses visā pasaulē, jo tie ir kļuvuši par lielāku finanšu tirgus daļu. "Swedbank" Finanšu institūta vadītājs skaidro, kāda varētu būt kriptovalūtu nākotne un vai pasaulē tā varētu kļūt populārāka.

Pēc Jansona domām, šobrīd ir grūti prognozēt, kādu efektu šie divi faktori atstās uz kriptovalūtām un vēlmi cilvēkiem tās iegādāties.