Covid pandēmija ilgst jau vairāk nekā gadu. Kā tā ietekmē cilvēku emocionālo labsajūtu? Izrādās - liela nozīme ir tam, kā cilvēks jūtas, strādājot attālināti. Daudziem tas rada papildus stresu un negatīvas emocijas. Šajā jomā veikti vairāki pētījumi.

Aptauju par darbinieku emocionālo labsajūtu veikusi pētījumu kompānija "Kantar". Uzņēmuma klientu vadītāja Santa Lazdiņa stāsta, ka, vērtējot 10 punktu skalā, vidējais vērtējums ir 6,6 punkti, tātad – gandrīz labi. 79% strādājošo savu emocionālo labsajūtu kopumā novērtējuši kā vidēju vai augstu un tikai 12% to vērtē kā sliktu. Liela nozīme emocionālajā labsajūtā ir darbam.

Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa stāsta, ka darba ņēmēji inspekcijā ar sūdzībām visbiežāk vēršas tad, ja izveidojušies konflikti, kurus paši atrisināt nevar.

2019. gadā pēc darba inspekcijas pasūtījuma veica aptauju par psihoemocionālā riska faktoriem valsts pārvaldes un pašvaldību organizācijās. Vēl pēc gada veiktā aptauja liecina, ka uzlabošanās nav, situāciju negatīvi ietekmējusi arī pandēmija.

Rīgas Stradiņa Universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš stāsta, ka pētījums par attālināto darbu veikts oktobrī. Tā kā pāreja uz attālināto darbu notika ļoti strauji, tad gandrīz pusei aptaujāto - 44,3% tas radījis lielu stresu un negatīvas emocijas.

Kā mazināt darbiniekos trauksmi? Lielāki uzņēmumi var atļauties algot labus speciālistus vai nodrošināt konsultācijas, bet ikdienā darba devēji var izmantot arī vienkāršākus risinājumus.

Darba drošības un vides veselības institūts aptaujas par attālināto darbu veiks arī turpmāk.