Valdība bez diskusijām atbalstīja izmaiņas Ceļu satiksmes noteikumos. Ar tām beidzot ieviesta kārtība, kā lietojami elektroskrejriteņi. Noteikumi paredz, ka ar tādiem transportlīdzekļiem primāri jāpārvietojas pa velosipēdiem paredzēto infrastruktūru, vien atsevišķos gadījumus ar elektroskrejriteņiem drīkst braukt arī pa ietvēm vai ielām. Rīga, kur šis augošais bizness rada visvairāk neērtību, savu kārtību ieviest pagaidām neplāno, bet aicina gaidīt jēdzīgu veloceliņu tīklu.

Jau marta pirmajās dienās, kad Rīgas centra ietves vēl klāja šķembu un grants paliekas no pretslīdes materiāliem un priekšā vēl bija daudz sniegotu dienu, Vecrīgas ietvēs, šķībi greizi pamesti, cits pēc cita sāka parādīties elektroskrejriteņi. Šo braucamrīku nomas bizness ir strauji augošs, pārņemot Rīgu un citas pilsētas. Un ātrās un salīdzinoši lētās pārvietošanās blaknes ir draudi gājējiem – gan no pārgalvības braucot, gan pamestajiem riteņiem.

Sezonu Rīgā drīzumā sola atklāt koplietošanas serviss "Skok", stāsta tā pārstāveBaiba Upeniece. Līdz ar elektroskrejriteņiem Rīgas ielās šosezon parādīsies arī šī zīmola 380 e-motorolleru, kādu pērn galvaspilsētā bija par 130 mazāk. Elektrisko motorolleru pašapkalpošanās nomas servisa klienti gan nav tā neapdomīgākā braucēju daļa, jo pirms sēšanās uz šādiem rīkiem ir jāapgūst arī ceļu satiksmes noteikumi.

Citādi ir ar elektroskrejriteņiem, ko likumdevējs tikai pirms mēneša beidzot ierakstīja likumā un kuru izmantošanas kārtību ar noteikumiem nu apstiprinājusi valdība. Tādu stūrēšanai nekādu apliecību nevajag. Uzlabotie noteikumu paredz, ka turpmāk skrejriteņu stūrmaņiem jāievēro tas pats, kas velosipēdistiem, stāsta Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Tomēr pašu noteikumu radīšana automātiski nenozīmēs arī to ievērošanu. Vectirāns atsaucas uz dažu pilsētu praksi, ar ko ieviesti speciāli – līdz 10 vai 15 kilometru stundā – braukšanas ierobežojumi tādiem agregātiem. Vai arī vispār liegts atstāt nomas transportlīdzekļus noteiktās vietās.

Rīga par stingrākas kārtības ieviešanu sāka domāt pērnvasar, bet, kā norāda domes Satiksmes departamentā, pēc attapšanās, ka elektroskrejriteņu nemaz nav valsts normatīvos, arī galvaspilsētā no bardzības atteicās. Satiksmes komitejas vadītājs Olafs Pulks no "Jaunās Vienotības" aicina trauktiesgribētājus paciesties.

Veloinfrastruktūras attīstība ir šī Rīgas domes sasaukuma prioritāte, taču ir visai skaidrs, ka tik drīz pie jēdzīga satiksmes plāna galvaspilsēta netiks. Un veloceliņi arī neatrisinās gājēju un skrejriteņu stūrmaņu saspīlētās attiecības.