Ar 2021. gada 1. janvārī valstī vairs nedarbosies patentmaksāšanas nodokļu režīms. Tas ir valsts noteikts vienots fiksēts maksājums, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par fiziskās personas saimniecisko darbību. Lai arī patentmaksātāju skaits nav liels – pērn to bija nedaudz virs sešiem tūkstošiem, vairāku profesiju pārstāvji šo nodokļu samaksas veidu uzskatīja par ērtu un izdevīgu. Galvenokārt, tie bija fotogrāfi, arī frizieri, masieri, pulksteņmeistari un rotkaļi.

Jau  gandrīz pilnus 11 gadus – no 2010. gada 1. janvāra  vairāku, valstī noteiktu konkrētu jomu saimnieciskās darbības veicēji iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu vietā varēja  izvēlēties maksāt patentmaksu. Galvaspilsētā Rīgā - 100, bet reģionos - 50 eiro mēnesī, lai legāli un droši darbotos savā nozarē.

Rotkalis Valērijs Daugavpilī ir tieši šo patentmaksātāju vidū:

„Es agrāk biju pašnodarbinātais, un tad pārgāju uz patentmaksājumiem. Maksāju 50 eiro mēnesī, maksājumu  veicu uzreiz uz pusgadu. Neteikšu, kas tas bija stipri izdevīgāk, bet ērtāk gan. Nevajadzēja tik lielu uzmanību pievērst tām grāmatvedības - papīru lietām. Bet tagad, acīmredzot, atkal būs jākļūst par pašnodarbināto personu vai vispār vērt vaļā kādu SIA. Pagaidām vēl nezinu, kā rīkoties tālāk. Tās izmaiņas vērtēju negatīvi, bet kaut kā jau būs jāpāriet uz citu darbības formu.”

Likt pārskatīt savu darbības formu šīm personām liek  šoruden Ministru kabineta ārkārtas sēdē akceptētā  Finanšu ministrijas iecere atcelt patentmaksu nodokļa režīmu. Iemeslus skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins.

„Ar 1. janvāri vairs nevarēs iegūt šo jauno patentmaksātāja statusu un attiecīgi šos patentus arī iegādāties. Tas ir viens no soļiem, kas saistīts ar nodokļu izmaiņām. Pamatmērķis ir saistīts ar sociālās aizsardzības paaugstināšanu.”

To, ka nodokļu maiņa ir nelaikā, analizējot situāciju savā novadā, uzsver Preiļu novada Uzņēmējdarbības centra konsultante Ineta Liepniece.

„Valstī neiet labi un šobrīd nevajadzēja šo nodokļu sistēmā mainīt, jau daudzām ģimenēm tas atņems maizīti. Šie mazie biznesi ir labi, ja viņi ir. Un labi, ka viņi darbojas un spēj sevi nodrošināt un atslogo šo sociālo budžetu. Labi, ja cilvēks ir iniciatīvas bagāts  un darbojas. Ja cilvēks nonāk šajā sociālajā slogā un vairs nedomā, tas ir degradējoši. No otras puses, protams, sociālās iemaksas ir svarīgas, jo tad nav kas viņu pasargā.”

Jāsaka, ka Latgali šī nodokļu korekcija skars vismazāk, jo pēc statistikas  te  kopumā ir bijis viszemākais  patentmaksātāju īpatsvars, apliecina Finanšu ministrijā.

„Valstī kopumā patentmaksājumus veic pāri par 6000 tūkstošiem iedzīvotāju, Latgalē to ir vismazāk- 340 personas, jeb 5 procenti.”

Latgales podniece, keramiķe  Lilija Zeiļa bija patentmaksātāja.  Iesaiste kādā projektā likusi pārskatīt darbības reģistrācijas veidu.

„Es divus gadus biju patentmaksātāja, no augusta esmu pašnodarbinātā. Tad es maksāju 50 eiro mēnesī, toties bija vienkārša atskaite. 12 tūkstošu gadā es nenopelnīju, taču maksāt šos 50 eiro man bija neizdevīgi, jo tā summa bija jāmaksā neatkarīgi no tā, nopelnīji kaut ko vai nē.”

Tagad nodokļu reformas ietvaros pašnodarbinātajiem, lai būtu sociāli nodrošināti,  būs jāmaksā nodoklis. Diezin vai to amatnieki spēs, ar skumjām saka Lilija Zeiļa.

„Pašnodarbinātajiem ir vēl trakāk, kad tev jānopelna vismaz 500 eiro mēnesī un jāsamaksā nodokļos 170 eiro. Varbūt frizieri vai nagu taisītāji to varēs, bet audējiem un tautas mākslai tā nebūs.”

Vai attaisnosies patentu nodokļu režīma atcelšana un vai tas neveicinās ēnu ekonomiku, rādīs laiks. Patlaban tas valstī skar ap 6000 iedzīvotāju, protams, klāt vēl ģimenes locekļi. Un jāuzsver, ka ceturtā daļa no šiem patentmaksātājiem ir pensionāri vai personas ar invaliditāti, kas maksā  samazināto patentmaksu.

Šīm personām samazinātā patentmaksa tiks saglabāta arī turpmāk, sola FM. Bet pārējiem patentmaksātājiem būs jāmeklē citas alternatīvas formas, kā darboties turpmāk, pēc nākamā gada 1. janvāra.