Pašreiz ieviestāsstarptautiskāssankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ietekmēskā Latvijas kopumā, tā arī Latgales reģiona ekonomiku. Tiesa pagaidām liela daļa uzņēmēju vēl tikai apzina iespējamās izmaiņas eksporta un importa jomā uz šīm valstīm. Taču ir arī uzņēmumi, piemēram, lielākais rūpniecības uzņēmums Rēzeknes novadā “Verems”, kas jau ir pārtraukuši sadarbību ar Krieviju. 

Latgales Speciālās ekonomiskās zonas Uzraudzības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis uzsvēra, ka pašlaik uzņēmumi Latgalē, kuriem ir bijuši noslēgti līgumi par eksportu vai importu uz Krieviju un Baltkrieviju, izvērtē izveidojušos situāciju un meklē iespējamos darbības virzienus.

“Uz šo brīdi neviens nav paziņojis par kādiem ārkārtas lēmumiem, par darbības pārtraukšanu.

Daudziem pārtikas ražotājiem jau tāpat bija daudz ierobežojumu un eksporta aizliegums uz Krieviju. Latgalē tādu izteiktu alkohola ražotāju, kas bija galvenais eksporta produkts uz Krieviju, es nezinu, un arī pārtikas ražotājiem tur lieli noieta tirgi nav bijuši,” skaidroja Lāčplēsis.

Jānis Lāčplēsis pastāstīja, ka sarežģīta situācija ir tiem, kas eksportē uz Ukrainu, jo tur galvenie riski ir, vai produkcijas saņēmēji, arī valsts uzņēmumi, tādi kā Ukrainas dzelzceļš, pēc kāda laika būs spējīgi un vai gribēs maksāt, ja tur kas būtiski mainīsies.

“Šis ir tāds liels riska faktors biznesam,” uzskata Lāčplēsis.

Vienā no vecākajām rūpnīcām Latvijā ar 155 gadu pieredzi – Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcā (DLRR)  tiek remontēts vilcienu ritošais sastāvs arī no Krievijas un Ukrainas. Pagājušajā gadā vairāk nekā puse pasūtījumu bijuši no NVS valstīm. Šogad lielāks īpatsvars ir Eiropas valstis – Ungārija, Polija, Vācija.

“AS “Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca” ir lielākais dzelzceļa ritošā sastāva modernizācijas, aprīkojuma remonta un rezerves daļu ražošanas uzņēmums Baltijas valstīs. Mēs nodarbojamies ar ritošā sastāva remontu, ražošanas daļu ražošanu visādiem metālapstrādes pakalpojumiem,” pastāstīja rūpnīcas valdes locekle Natālija Petrova.

Daugavpilī nonāk lokomotīves no Ukrainas, Krievijas, Kazahstānas un Vācijas. Pērn Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcā izremontētas 45 lokomotīves. Uzņēmumam izdevās pērno gadu pabeigt ar labu plus zīmi gandrīz visās jomās.

“Apgrozījuma pieaugums sasniedza gandrīz 20 miljonus eiro. 2021. gadā Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca saglabāja viena no lielākajiem darba devējiem statusu Latgales reģionā, piepulcinot komandai 54 jaunus darbiniekus un nodarbinot kopumā 655 cilvēkus,” uzsvēra Petrova.

Rūpnīcas pārstāve pagaidām nekomentē turpmākās sadarbības iespējas ar Krieviju, jo seko notikumu attīstībai un novērtē potenciālos riskus.

Protams, militārais konflikts iespaidos uzņēmumu, tomēr izdarīt secinājumus esot pāragri, norādīja uzņēmumā.

Arī Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldniece Krista Freiberga atklāja, ka pagaidām situācija ar sankciju piemērošanas mehānismu vēl tiek skaidrota, taču tuvākajā laikā notiks ekonomiskajā zonā reģistrēto 19 komercsabiedrību vadītāju tikšanās, kur arī tiks apzināta turpmākā darbība, kas attiecas uz importu un eksportu uz Baltkrievu, Krieviju un Ukrainu.

“Protams, kaimiņvalstu iesaiste karadarbībā ir liels ietekmējošs faktors uz uzņēmējdarbību gan Latvijā, gan mūsu reģionā. Ir fundamentāli mainījusies pasaules kārtība attiecībā uz sankcijām, tāpat ir fundamentāli mainījies risku līmenis, kas noteikti ietekmēs gan jau esošos uzņēmējus šeit, Rēzeknes Speciālajā ekonomiskajā zonā, gan arī potenciālās investīcijas, jo šeit,

Rēzeknē, mēs esam sevi pozicionējuši kā ļoti labu transporta koridoru ar kaimiņvalstīm, un tas šobrīd rada risku,”

pastāstīja Krista Freiberga. Viņa arī norādīja, ka paredz investīciju piesaistes pieplūduma samazināšanos.  

Tajā pašā laikā ir uzņēmumi, kas pārtrauc sadarbību ar Krieviju.

Starp tiem arī AS “Latvijas finiera” meitas uzņēmums “Verems”, kas darbojas Rēzeknes novadā un ir viens no lielākajiem darba devējiem. Kā pastāstīja AS “Latvijas finieris” padomes loceklis Jānis Staris, sadarbība ar Krievijas vai Baltkrievijas valdībai piederošiem uzņēmumiem pēdējo desmit gadu laikā vienmēr ir bijusi saistīta ar zināmu risku.

““Verems” pievienojas uzņēmuma “Latvijas finieris” paziņojumam par mūsu saimnieciskās darbības pārstrukturizēšanu, lai pārtrauktu sadarbību ar pircējiem un piegādātājiem no Krievijas. Mūsu darba režīmu tas nemainīs,” teica Staris.

Viņš norādīja, ka lielākās piegādes no Krievijas līdz šim ir bijušas sveķu izejvielu ražošanai, taču ir atrasti alternatīvi piegādes avoti, tāpēc uzņēmumā uzskata – saimniecisko darbību tas būtiski neietekmēs.

Latvijas eksports uz Krieviju un Baltkrieviju pērn veidoja 10% no kopējā mūsu valsts eksporta apjoma, bet imports no šīm abām valstīm veidoja nedaudz vairāk par 11%.