Ja salīdzina, piemēram, ar eirozonu, ASV pēc globālā finanšu krīzes atguvās salīdzinoši ātri un ekonomika augusi stabili. Tomēr pēdējā laikā Savienotajās Valstīs arvien biežāk runā par tuvojošos recesiju. Ekonomisti saskata brīdinājuma signālus, turpinās bažas par ASV prezidenta Donalda Trampa izvērsto tirdzniecības karu ar Ķīnu, kur likmes arvien palielinās. Svarīgs ir arī politiskais faktors – jau nākamgad rudenī būs ASV prezidenta vēlēšanas, kurās Tramps cīnīsies par otro termiņu amatā. Ekonomikas palēnināšanās vai pat recesija var graut viņa izredzes.

Kopš 2010.gada Savienoto Valstu ekonomika augusi stabili, ik gadu vidēji par 2-3%. Arī šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu gadu iepriekš, iekšzemes kopprodukts pieauga par 3,1%. Tomēr augustā publicēti dati par otro ceturksni liecina, ka izaugsme jūtami samazinājās – līdz 2%, kas ir mazāk, nekā bija gaidīts.

Kaut ASV ekonomikai joprojām klājas labāk, nekā citur attīstītajās valstīs, šur tur sāk mirgot brīdinājuma signāli. Un pēdējā laikā Savienotajās Valstīs arvien vairāk sāk runāt par iespējamu recesiju. Tas īpaši aktuāli, ņemot vērā, ka nākamgad novembrī būs prezidenta vēlēšanās, kurās Donalds Tramps cīnīsies par otro termiņu amatā.

Izaugsmi turpina balstīt stabils iekšzemes patēriņš, otrajā ceturksnī auga arī uzņēmumu peļņas rādītāji, liecina ASV valdības dati. Tajā pašā laikā vārgāki kļuvuši biznesa investīciju rādītāji. Domājams, tas saistīts arī ar Trampa izvērsto tirdzniecības karu ar Ķīnu, kas rada neskaidrību par nākotni.

Tramps bažas par to, ka ASV ekonomika vājinās un stāv uz recesijas sliekšņa, gan noraida kā krietni pārspīlētas.

Pirms pāris nedēļām runas par recesiju atkal uzjundīja Trampa komentāri par to, ka būtu vajadzīgi ASV ekonomikas stimulēšanas pasākumi. Viņš teica, ka Baltais nams apsver uz laiku samazināt algas nodokli. Trampa teikto interpretēja kā Baltā nama bažas, ka ekonomikai var atgadīties, kas slikts. Tomēr dienu vēlāk Tramps noliedza, ka viņam ir šādi plāni.

Ekonomistu ieskatā, viena no pazīmēm ir apgrieztā ienesīguma līkne. Proti, parasti ilgtermiņa valsts parādzīmēm, piemēram, 10 gadu, ir lielākas procenlikmes un līdz ar to augstākās ienesīgums nekā īstermiņa parādzīmēm, piemēram, uz 2 gadiem. Taču pēdējā laikā vērojams, ka situācija apgriezusies otrādi, un ASV īstermiņa parādzīmēm ienesīgums kļuvis lielāks nekā ilgtermiņa obligācijām. Tā arī ir apgrieztā ienesīguma līkne, par ko ASV medijos patlaban runā daudz. Tā liecina par investoru bažām par ekonomikas attīstību tuvākajos pāris gados Un apgrieztā ienesīguma līkne vēsturiski bijis viens no ticamākajiem rādītājiem, ka ASV gaidāma ekonomikas lejupslīde.

Tādēļ ir gaidāma drīza recesija, “Bloomberg” teica Francijas investīciju bankas “Societe Generale” ASV ekonomikas eksperte Subadra Radžapa. Viņa uzskata, ka ASV ekonomikā iestāsies recesija nākamā gada vidū.

Nākamā gada vidus ir tikai daži mēneši pirms prezidenta vēlēšanām. Investori arī bažījas, ka ekonomiskās grūtības citur pasaulē, breksits, nemaz nerunājot par konfliktu ar Ķīnu, ietekmēs arī ASV. Bet kad un kā, to ir grūti prognozēt. Jo kopumā ekonomika patlaban ir labā stāvoklī, CNBC teica amerikāņu finansists un investors Deivids Rubenšteins.

Finanšu analītiskas firma “Oxford Economics” tikmēr norāda, ka Trampa tarifu karš ar Ķīnu ASV ekonomikai nākamgad var maksāt aptuveni 0,5 procentpunkus no izaugsmes. Par to brīdinājis arī Starptautiskais Valūtas fonds. Katrā ziņā ekonomikas attīstība nākamgad var kļūt par nozīmīgu faktoru ASV prezidenta vēlēšanās.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.