Pagājušajā nedēļā noslēdzās pieteikumu iesniegšana Baltijas pētniecības programmas 3. kārtai, kurā piedalās ne tikai Baltijas valstu, bet arī Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas pārstāvji. Latvija iesniedza 81 pieteikumu no 23 pētniecības organizācijām. Kā šobrīd klājas Latvijas zinātniekiem un pētniekiem, kas jau gadiem runā par finansējuma nepietiekamību?
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Stepanovs stāsta, ka šogad no valsts budžeta zinātnei un pētniecībai piešķirti nedaudz vairāk par 50 miljoniem eiro, nākamgad finansējums palielināsies līdz 58 miljoniem eiro. Līdz ar to, kopā ar ES programmām un struktūrfondu atbalstu kopējais finansējums zinātnei šogad sasniedz ap 200 miljonus eiro.
Covid pandēmijas dēļ zinātnieki papildus šogad saņēma 30 miljonus eiro.
Latvijas zinātnes padomes Ekspertīzes nodaļas vadītājs Ingmārs Kreišmanis vērtē, ka šobrīd finansējums zinātnei ir palielinājies, bet joprojām konkurence uz projektiem ir tik liela, ka naudas nepietiek arī starptautiski augstu nevērtētām idejām.
Latvijas Universitātes vadošais pētnieks un jauno zinātnieku apvienības pārstāvis Guntars Kitenbergs stāsta, ka šobrīd finansējums zinātnei palielinās, bet valstij jādomā par bāzes finansējuma palielināšanu. Viņš atzinīgi vērtē arī atbalstu jaunajiem zinātniekiem.
Šobrīd zinātnes atbalstam gadā tiek piešķirti 0,7% no IKP. Izglītības un zinātnes ministrija plāno, ka pēc septiņiem gadiem – 2027. gadā – valsts atbalsts varētu sasniegt 1,5% no IKP.
Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X