Neraugoties uz to, ka 2021.gadā visā pasaulē, tostarp arī Latvijā, turpinājās Covid-19 pandēmija,un uzņēmējdarbību bremzēja dažādi ierobežojošie pasākumi, jauno uzņēmumu skaits pērn ir palielinājies. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēti 9227 jauni uzņēmumi, kas ir par 288 vairāk nekā gadu iepriekš. Straujākais jauno uzņēmumu skaita kāpums bija tieši Augšdaugavas novadā. Tas ir dubultojies, salīdzinot  ar gadu iepriekš. Pērn tieši Augšdaugavas novadu par savu uzņēmējdarbības vietu izvēlējās 102 uzņēmīgi iedzīvotāji. 

Gadu iepriekš ap pussimts - 53 jauni uzņēmumi tika reģistrēti Augšdaugavas novadā, (jāatgādina, ka reformas procesā tie ir apvienotie kādreizējie Daugavpils un Ilūkstes novadi), savukārt pērn, kā stāsta Augšdaugavas novada pašvaldības centrālās administrācijas Attīstības pārvaldes vecākais komercdarbības speciālists Jāzeps Krukovskis, jaundibināto uzņēmumu skaits jaunajā novadā ir dubultojies.

“Pērnajā gadā pie mums novadā ir piereģistrējušies 102 jauni uzņēmumi, bet likvidējušies 67.

Līdz ar to dinamika ir pozitīvāka kā jebkad iepriekš. Lielākoties aktivitāte novērojuma Ilūkstes pilsētā un bijušajā Ilūkstes novada teritorijā, Daugavpils piepilsētā, kas ir Naujenes, Sventes, Līksnas pagasti.”

Jomas, kuras kā savu darbības formu pieteikuši Augšdaugavas novadā reģistrētie pērn reģistrētie uzņēmumi, ir visdažādākās.

“Mums ir gan taksometra pakalpojumi, tie ir uzņēmumi, kas pārsvarā savus pakalpojumus sniegs Daugavpilī, gan arī IT uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus tiešsaistē. Raugoties uz tiem uzņēmumiem, kas radušies novadā pērn, daudzi ir pakalpojumu un tirdzniecības nozares uzņēmumi.

Mēs pagaidām nevaram spriest,  cik daudz darba vietu radīs šie uzņēmumi, taču mēs priecājamies, ka šie uzņēmumi paši spēj uzrādīt izaugsmi, nodarbināt sevi un savas ģimenes. Un tas jau ir daudz,” tā Jāzeps Krukovskis.

Aktīva jauno uzņēmumu reģistrācijas jomā pērn bija Augšdaugavas novada Sēlijas puse. Tā tapis jauns ēdināšanas uzņēmums tūristu iecīnītajā Pilskanes Siguldiņā ar aicinošu nosaukumu “Pie Evitas”.

“Man ir mobilās ēdināšanas uzņēmums. Cilvēki bija atsaucīgi un labprāt izmantoja piedāvājumu- kafiju, cepumus, mafinus.”

Turpat Sēlijā tikai jau Bebrenes pagasta "Dzīparos" savu uzņēmējdarbības formu nomainīja saimniecība, kuru vadaIneta un Helmuts Zibārti. Saimniecība nodarbojas ar tūrismu, kamieļu un alpaku audzēšanu.

“Mēs vairākus gadus bijām kā pašnodarbinātas personas, taču pērn sapratām, ka mums ir pavisam cits līmenis, un pārveidojāmies par SIA. Mūsu uzņēmējdarbība ir attīstījusies krietni vien uz priekšu, un bija nepieciešama cita uzņēmējdarbības forma. Sadarbojamies ar daudzām valstīm Eiropā. Mums ir 29 alpaki, mēs esam laukos, bet viens no mūsu pamatdarbības virzieniem ir simtprocentīga alpaku vilnas diegu ražošana, arī adīšana un izstrādājumu veidošana un esam uzsākuši arī alpaku aprūpes aprīkojuma ražošana, ko esam uzsākuši pērnajā gadā,” stāsta saimniece Ineta.

Novads uzņēmējiem saistošs un sniedz dažādu atbalsta mehānismus, atskatoties uz iepriekšējo gadu pieredzi, saka novada domes Attīstības pārvaldes vadītāja Vita Rūtiņa.

“Mēs veidojam daudzus atbalsta mehānismus, lai šī saimnieciskā darbība novada teritorijā tiktu veicināta.

Sagaidām tādus darba rezultātus tam darbam, ko esam ieguldījuši piesaistot ES fondus, tieši attīstot teritorijas uzņēmējdarbības atbalstam un arī ieguldot investīcijas publiskajā infrastruktūrā, kas nepieciešam uzņēmējiem.”

Tiesa jaunie pērn dibinātie uzņēmumi sākotnēji tomēr paļaujas uz pašu spēkiem, ne tikai uz piedāvātajiem grantiem, apliecina kafejnīcas “Pie Evitas” saimniece:

“Esmu informēta par šīm iespējām, tagad ir tirgus izpēte un tālāk skatīsimies vai pieteikties šādiem līdzfinansējumiem, vai paši tiksim galā saviem spēkiem.”

Raugoties uz Lursoft datiem, novadā ir juridiskās adreses, kur pērn dibināti pat vairāki jauni uzņēmumi, un tas nebūt nenozīmē, ka visi veiks saimniecisko darbību. Tā nav tikai pērnā gada tendence, taču statistikas labā, novadam dod savu pozitīvo reitingu. Jo šobrīd Augšdaugavas novads ir viena no tām septiņām pašvaldībām Latvijā, kurām pērnā gada bilance noslēgusies ar pozitīvu rādītāju, jauno uzņēmumu bijis gandrīz uz pusi vairāk nekā likvidēto.