Aviokompānijām atgūšanās pēc Covid-19 krīzes var prasīt vairākus gadus

Covid-19 krīze ļoti smagi ir skārusi arī aviācijas nozari. Aviokompānijām nācies noparkot vairāk nekā divas trešdaļas pasaulē esošo lidmašīnu, atlaist tūkstošiem darbinieku un meklēt dažādus variantus, lai izdzīvotu. Analītiķu prognozes liecina, ka ceļojumu atsākšanās un aviokompāniju atkopšanās var prasīt daudzus mēnešus, drīzāk, pat vairākus gadus.

Starptautiskās gaisa transporta asociācijas dati liecina, ka pasaules gaisa satiksme ir samazinājusies par 90%, bet Starptautiskā civilās aviācijas organizācija aplēsusi, ka Covid-19 krīzes dēļ šogad pasaulē būs par 1,5 miljardu mazāk ceļotāju. Un šāds scenārijs aviokompānijām nozīmētu zaudējumus 273 miljardu dolāru apmērā. Latvijas Radio uzrunātais aviācijas nozares eksperts Džons Striklands pauž pārliecību, ka šī ir lielākā krīze, ko viņam, teju 40 gadus esot nozarē, nācies novērot un lielākā, ko aviokompānijas jebkad pieredzējušas.

Jau tagad Francijas un Nīderlandes aviokompānijas „Air France-KLM” tīrie zaudējumi pirmajā ceturksnī vairāk nekā pieckāršojušies. Savukārt Lielbritānijas nacionālās aviokompānijas „British Airways” un Spānijas nacionālās lidsabiedrības „Iberia” holdingkompānija pirmajā ceturksnī strādājusi ar 1,7 miljardu eiro tīrajiem zaudējumiem.

Striklands skaidro, ka aviokompāniju izdzīvošana šīs krīzes laikā ir milzīgs izaicinājums. Pat tad, ja lidmašīnas nelido, ir nepieciešams ieguldīt miljoniem eiro to uzturēšanā un atsevišķu darbinieku algošanā, lai aviokompānija spētu eksistēt. Daudzas aviosabiedrības savai glābšanai ir meklējušas atbalstu pie valstu valdībām. Piemēram, Vācijas nacionālā lidsabiedrība „Lufthansa”, kas krīzes dēļ zaudē vismaz vienu miljonu eiro stundā, risina sarunas ar Vācijas valdību par iespējām sniegt lidsabiedrībai deviņu miljardu eiro atbalstu apmaiņā pret 25% akciju. Savukārt Skandināvijas valstu aviokompānija SAS nodrošinājusi Zviedrijas un Dānijas valdību garantētu kredītlīniju.

Britu aviācijas eksperts atzīst, ka valsts atbalsts dažos gadījumos varētu būt vienīgā izeja. Mērķim būtu jābūt palīdzēt aviokompānijām pārdzīvot krīzes laiku, tādēļ politiķiem to nevajadzētu izmantot kā iespēju, lai sāktu uzņēmumā diktēt savu dienaskārtību. Šāda situācija esot novērojama vairākās aviokompānijās un tas ir visnotaļ negatīvi, pauž eksperts.

Daudzām aviokompānijām krīzes dēļ nācies atlaist darbiniekus. Kā piemērus var minēt „United Airlines”, “Lufthansa”, „British Airways”, kā arī„SAS”, kas martā uz laiku jau atlaida 10 000 darbinieku jeb 90% tās darbaspēka. Tomēr ar darbinieku atlaišanu ne vienmēr ir pietiekami. Maksātnespējas pieteikumu tiesā aprīlī iesniedza Austrālijas aviokompānija „Virgin Australia”. Nesen šādu soli spēra arī otra vecākā aviokompānija pasaulē, Kolumbijā bāzētā „Avianca”. Koronavīrusa radītā krīze daļēji vainojama arī Lielbritānijas zemo cenu aviokompānijas „flybe” maksātnespējas pieteikumā un darbības pārtraukšanā. Nozares eksperts Striklands pauž viedokli, ka visas aviokompānijas šo krīzi nepārdzīvos.

Piesardzīgā ierobežojumu atcelšana aiviokompānijām ļauj cerīgāk raudzīties nākotnē. Vairākas aviokompānijas pamazām atsāk un plāno atsākt reisus uz vairākiem galamērķiem. Lai gan precīzu laiku ir grūti noteikt, tomēr ir skaidrs, ka atkopšanās un atgriešanās pie pirmskrīzes situācijas nebūt nesolās būt ātra. Arī britu eksperts Striklands uzskata, ka būs nepieciešams ilgs laiks.

“Cilvēku atgriešanos ierastā ceļošanas ritmā noteiks ļoti sarežģīta apstākļu recepte,” vērtē Striklands.

Šajā receptē ir daudz sastāvdaļu, sākot ar daudz pieminētajām klimata pārmaiņām un nepeciešamību pēc robežu atvēršanas. Atkopšanos ietekmēs arī cilvēku psiholoģiskais stāvoklis un drošības sajūta, kā arī ekonomikas stāvoklis pasaulē, kas ietekmēs cilvēku ienākumus. Tāpat nepieciešamību ceļot var mazināt arī masveidīgāka pāreja uz attālinātu darbu.