Diskusijas par kodolenerģijas izmantošanu elektroenerģijas ražošanā, tostarp Latvijā, kļūst arvien plašākas. Kā skaidro enerģētikas eksperts Gunārs Valdmanis, lēto ražošanas avotu pieejamība kaimiņvalstīs sāk samazināties, un kodolenerģētika ir kļuvusi salīdzinoši ekonomiski pievilcīga.

Tikmēr ziemeļos plānus kaļ kaimiņi igauņi. Uzņēmums „Fermi Energia” līdz 2031.gada beigām plāno iedarbināt pirmo mazo modulāro reaktoru. Sadarbības iespējas meklē arī Latvija, bet pašiem uz savu reaktoru gan, visticamāk, nāktos gaidīt daudz gadu.

Kā norāda Starptautiskā Atomenerģija aģentūra, gan valsts, gan privātās institūcijas aktīvi piedalās centienos, lai šīs desmitgades laikā dzīvē plaši ieviestu mazo modulāro reaktoru tehnoloģiju. Vairāki šādi reaktori šobrīd tiek izstrādāti vai licencēšanas stadijā Argentīnā, Kanādā, Ķīnā, Krievijā, Dienvidkorejā un ASV. Plāni par šādu reaktoru attīstību ir arī tepat mums blakus, ziemeļos, igauņu kodolenerģijas uzņēmumam „Fermi Energia”, kas koncentrējas tieši uz mazo modulāro reaktoru izstrādi un ieviešanu. Kā sarunā ar Latvijas Radio skaidroja „Fermi Energia” valdes loceklis Henrijs Ormuss, pieprasījums pēc šādas enerģijas ir liels, gan Igaunijā, Latvijā, gan Lietuvā, gan arī Somijā un tirgum ir nepieciešama tīra enerģija.

Viena reaktora izmaksas ir aptuveni 1 miljards eiro. Pirmais 300 megavatu reaktors tiks salikts Kanādā, stāsta Ormuss, norādot, ka pirmais reaktors varētu būt gatavs un sākt darbu 2031.gada beigās. Nākamais reaktors varētu būt darboties spējīgs vēl vienu vai divus gadus vēlāk. Ormuss uzsver, ka reaktoru būvniecību saredz kā reģionālu projektu. Akciju turētāji ir gan no Zviedrijas, gan Beļģijas. Uzņēmumam ir sadarbība arī ar Somiju un meklēti tiek arī citi partneri.

Ormuss piebilst, ka uzņēmumam bijušas diskusijas arī ar dažiem ministriem Latvijā un esot dzirdēta pozitīva atsauksme un atbalsts. Pēc „Fermi Energia” valdes locekļa domām, būtu gudri, ja Latvija iesaistītos šajā projektā, un tad nākotnē, iespējams, izstrādātu pašiem savus mazos modulāros reaktorus. Arī divas trešdaļas jeb 67% Latvijas iedzīvotāju arī uzskata, ka Latvijai kodolenerģijas ražošanā vajadzētu sadarboties ar kaimiņvalstīm Baltijā vai Ziemeļvalstīs. To secinājis socioloģisko pētījumu uzņēmums „Kantar”, kas veicis aptauju pēc „Fermi Energia” pasūtījuma. Tajā arī secināts, ka 51% Latvijas iedzīvotāju atbalsta vai drīzāk atbalsta apsvērumu, ka Latvijai vajadzētu izmantot no kodolenerģijas saražoto elektroenerģiju.

Tas, kādēļ arī Latvijā tiek runāts par kodolenerģiju, ir saistāms ar attīstības tendencēm kaimiņreģionos, sarunā ar Latvijas Radio skaidro enerģētikas eksperts Gunārs Valdmanis. Valdmanis skaidro, ka galvenais iemesls, kādēļ Baltijas reģions tikai tagad plašāk sāk runāt par kodolenerģijas izmantošanu ir tas, ka kodolenerģētika ir relatīvi dārgs elektroenerģijas ražošanas veids un līdz 2021.gada sākumam šādas elektrostacijas attīstība Skandināvijā un Baltijas valstīs vienkārši nebija rentabla. Tas arī bijis šķērslis šādu staciju attīstībai Eiropā kopumā.

Latvijas iesaiste Igaunijas uzņēmuma „Fermi Energia” projektā noteikti būtu vēlama, lai gūtu zināšanas un pieredzi. Tajā pašā laikā tomēr būtu vēlams, ka valstis pašas nodrošinātu nepieciešamās jaudas un būtu neatkarīgas, pārliecību pauž Valdmanis.

Raugoties uz reālo situāciju gan jāmin, ka vēl maija vidū Latvijā norisinājās konference „Nukleārā enerģija Latvijā”, kurā eksperts norādīja, ka atomelektrostacijas izveidei Latvijā būtu nepieciešami vismaz 15 gadi.