Baltijas valstu galvaspilsētās sāksies vērienīgi “Rail Baltica” būvdarbi

Vērienīgi ar “Rail Baltica” dzelzceļa līniju saistīti būvdarbi Baltijas valstu galvaspilsētās vēl nav sākušies, tomēr gan Latvija, gan Lietuva, gan Igaunija straujiem soļiem tam tuvojas. Kā pirmā darbus galvaspilsētas dzelzceļa stacijas apkārtnē jau novembrī uzsāks Latvija. Nākamajā gadā darbi tiks uzsākti stacijā Tallinā, bet Viļņā tie varētu sākties pēc 2022.gada.

Vērienīgi, ar Rail Baltica” dzelzceļa līniju saistīti būvdarbi Baltijas valstu galvaspilsētās vēl nav sākušies, tomēr gan Latvija, gan Lietuva, gan Igaunija straujiem soļiem tam tuvojas. Kā sarunā ar Latvijas Radio skaidroja “Rail Baltica” īstenotājs Latvijā – uzņēmuma “Eiropas dzelzceļa līnijas” valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, vērienīgie būvdarbi, kas sadalāmi divos posmos, sāksies novembrī. Tie notiks “Rail Baltica” Rīgas centrālajā mezglā.

Galvenie darbi pirmajā būvniecības posmā līdz 2020.gada beigām paredz arī jaunās transformatoru apakšstacijas izbūvi, bumbu patvertnes daļēju nojaukšanu, kā arī darbus uz sliežu ceļiem. Nākamā būvdarbu paplašināšanās paredzēta nākamā gada pavasarī un vasarā. Kā uzsvēra Vingris, dzelzceļa stacijas darbība netiks pārtraukta un pasažieri nejutīs nekādas būtiskas neērtībās, Tāpat apkārtnē tiks nodrošināta autovadītāju un gājēju satiksmes plūsma un nevienā brīdī būvdarbu laikā netiks slēgta vairāk kā viena iela.

Un kā ar mūsu ziemeļu kaimiņiem? Kā skaidro uzņēmuma “Rail Baltic Estonia” valdes priekšsēdētājs Tonu Grīnbergs, darbi viņa valstī esot sadalāmi trīs posmos un pirmais no tiem ir viaduktu izbūve, kuru skaits kopumā esot 33. Masveidīga to celtniecība paredzēta nākamgad.

Otrs posms, kā skaidro Grīnbergs, ir stacijas. Arī Tallinā plānota dzelzceļa stacijas pārbūve. Tur būvdarbi vēl nav uzsākti, taču process uz priekšu virzoties labi un stacijas projekts būs gatavs nākamā gada vidū. Tādēļ pirmā posma būvniecības darbus varētu sākt nākamā gada trešajā ceturksnī. Tie būšot vērienīgi un sadalīti vairākos posmos, lai gan darbu apmēr nebūšot tik liels, kā dzelzceļa stacijā Latvijā. Tāpat paredzēta arī Pērnavas stacijas pārbūve, un tās projekts būšot gatavs nākamā gada pavasarī un būvniecību paredzēts sākt nākamā gada vidū. Vērienīgas pārmaiņas gaidāmas arī Mūgas ostas kravas terminālī.

Pēdējais no posmiem ir pašu sliežu ceļu izbūve, kas sadalīta trīs posmos. Šiem projektiem vajadzētu būt gataviem ap 2022.gadu, piebilda Grīnbergs.

Tikmēr mūsu dienvidu kaimiņi atsevišķu objektu izbūvi sākuši jau pērn pavasarī, un tagad jau gandrīz ticis pabeigts Kauņas-Palemoņas posms, izbūvējot vairākus tuneļus, viaduktus un sliežu ceļus, tādējādi savienojot Kauņas Intermodālo termināli ar Eiropas dzelzceļa tīklu. Kā sarunā ar Latvijas Radio norādīja „Rail Baltica” īstenotājs Lietuvā, uzņēmuma „Lietuvas dzelzceļi” ģenerāldirektors Karolis Sankovskis, darbi uzņems apgriezienus nākamgad saistībā ar posma Kauņa-Latvijas robeža izbūvi.

Jāpiebilst, ka visu Baltijas valstu “Rail Baltica” pārstāvji Latvijas Radio atzina, ka Covid-19 pandēmija ietekmējusi vērienīgā projekta virzību, tomēr šī ietekme neesot tik liela, lai laika ziņā būtu vērojamas vai gaidāmas kādas būtiskas novirzes.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.