Turpinoties Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko īstenotajam hibrīduzbrukumam Eiropas Savienības robežām, ar sarežģījumiem turpina saskarties arī Baltkrievijas ekonomika. Vēl jo vairāk, pēc eskalācijas uz Polijas un Baltkrievijas robežas, Eiropas Savienība panākusi politisku vienošanos par jau piektās sankciju paketes ieviešanu un izslēgta netiek arī sestās paketes ieviešana, ja situācija pasliktinās. Tiesa, grūti spriest, vai šo sankciju dēļ Baltkrievijas ekonomika piedzīvotu kādu satricinājumu.

Baltkrievijas iekšzemes kopprodukts joprojām turpina kristies. Pērn laika posmā no janvāra līdz augustam tā izaugsme bija 3% apmērā, taču tagad nokritusies līdz 2,4%. Baltkrievijas IKP pieauguma prognozes šim gadam ir dažādas, svārstoties no 1,2% līdz 2,5%. Kā norāda eksperti IKP pieauguma palēnināšanās Baltkrievijā saistīta ar ražošanas samazināšanos lauksaimniecības sektorā par 4,7%. Problēmas skar piena ražošanu un virknei lietu bijusi slikta raža. Kā skaidro Baltkrievijas banka, ekonomikas izaugsmi joprojām turpina iegrožot nepietiekams patērētāju pieprasījums un zemā investīciju aktivitāte uz lielas nenoteiktības un paaugstinātu risku fona. Tomēr situācija šajā sektorā, pēc analītiķu domām, liecinot, ka Rietumvalstu sankcijas vēl nav būtiski ietekmējušas ražošanu. Pēc ekspertu domām, ekonomikai šobrīd palīdz informācijas un komunikāciju nozare. Palēnināties turpina arī iedzīvotāju reālo ienākumu pieaugums. To lielā mērā nosaka augstā inflācija, kas oktobrī fiksēta 10,5% apmērā.

Situāciju pasliktināt varētu piektā sankciju pakete, par kuru Eiropas Savienības Ārlietu padomē pirms nedēļas tika panākta politiska vienošanās. Vēl gan notiek izstrādes process un par to, kas tieši sankcijām tiks pakļauts, varētu būt zināms šonedēļ vai nākamnedēļ. Sankciju paketē varētu būt divas sadaļas – viena no tām vērsta pret tiem, kas ir atbildīgi par migrācijas plūsmu organizēšanu, otra – pret tiem, kas vainojami cilvēktiesību pārkāpumos Baltkrievijā. Tomēr sankcijas varētu tikt vērstas arī pret lidsabiedrībām, kas palīdz nogādāt migrantus Minskā. Tātad sankcijas varētu skart Baltkrievijas valsts lidsabiedrību „Belavia”. Lidsabiedrības gaisa flotē ir 29 lidaparāti, no kuriem līzingā caur Īrijas kompānijām ir 17. Sankcijas varētu paredzēt līzinga līgumu laušanu ar „Belavia”, tātad lidmašīnas būtu jāatdod un lidsabiedrībai varētu tikt liegts slēgt jaunus līgumus ar Eiropas kompānijām.

Katrā ziņā ar būtiskām ekonomiku ietekmējošām sankcijām neviens vēl nesteidzas un tā vien varētu šķist, ka līdz šim ieviestās sankcijas ļoti manāmu ietekmi atstājušas nav. Un finansiālu atbalstu turpina sniegt Krievija. Kā uzskata eksperti, tieši Krievijas pieredze liecina, ka pat 10 gadu ilga ekonomikas stagnācija un iedzīvotāju ienākumu samazināšanās autoritāram režīmam nav katastrofa. Pret Baltkrieviju noteikto sankciju ietekmei jābūt ļoti lielai, lai režīmu būtiski satricinātu, piemēram, pilnībā slēdzot tranzītu uz Eiropu. Polijas politiķi nesen izteica draudus, ka varētu tikt slēgta abu valstu robeža, apturot tranzītu. Lukašenko pirmdien uzsvēra, ka šādi draudi viņu nebiedējot un aicināja poļus padomāt, ko tie darīs, lai sasniegtu Krieviju, Ķīnu un Austrumus kopumā, ja robeža būs ciet.

Savukārt to, kāda ir Latvijas tirdzniecība ar Baltkrieviju, īsi ieskicēja Latvijas Bankas ekonomists Guntis Kalniņš, kurš norāda, ka Baltkrievija nav starp nozīmīgākajiem partneriem, Latvijai uz šo valsti eksportējot tikai nedaudz virs 1% preču un importējot ap 2% preču.

Tirdzniecība ar šo valsti jau tradicionāli Latvijai nav bijusi liela un daļēji tas saistāms ar augstiem riskiem, piebilst Kalniņš. Savukārt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ekonomiskās pārstāvniecības vadītājs Krievijā Georgijs Vojevoda, kurš iepriekš vadīja pārstāvniecību Baltkrievijā, skaidro, ka pērn tirdzniecības apgrozījums bijis 566 miljonus eiro liels un šobrīd esot maz ticams, ka situācija būtu krasi mainījusies.

Kopumā Baltkrievijas eksports kopš maija ir audzis. Pamatā eksportēti tiek mēslošanas līdzekļi, eļļas, pārtika, transporta līdzekļi un citas preces. Kopš maija audzis arī imports. Skaidrs, ka būtiskākais un lielākais partneris eksportā un importā turpina būt Krievija, tomēr augšgalā ir arī Ukraina un Polija, ar kurām attiecības gan nav no tām labākajām, arī tādēļ, ka jāspēlē līdzi Krievijai. Tā, piemēram, novembra sākumā kļuva zināms, ka Baltkrievija vairs neslēgs jaunus līgumus par elektronerģijas piegādi Ukrainai. Saprotot, ka ar Rietumiem un otru lielāko tirdzniecības partneri – Eiropas Savienību, attiecības kļūst arvien sarežģītākas, Baltkrievija aktīvi turpina lūkoties uz citiem tirgiem. Piemēram, Āzijā esošo Kazahstānu, Uzbekistānu un Azerbaidžānu, kuras jau iepriekš bijušas top20 sarakstā, uz kurām tiek eksportēts visvairāk. Valsts ziņu aģentūrā Belta atrodamas vairākas ziņas par sadarbības veicināšanu kaut vai ar Kazahstānu un Kirgizstānu. Piemēram, esot interese par baltkrievu autorūpniecības sortimentu. Aktīvi tiekot strādāts arī pie sadarbības paplašināšanas ar Tuvo Austrumu un Persijas līča valstīm.