Jau drīz pēc Padomju Savienības sabrukuma Baltkrievijas skats tika vērsts Krievijas virzienā un savstarpējo attiecību nostiprināšanā dažādos sektoros. Izņēmums nav bijusi arī ekonomika. Taču politiskās situācijas Baltkrievijā dēļ un pret Minsku vērsto sankciju dēļ abu valstu ciešās ekonomiskās un politiskās attiecības kļūst vēl spēcīgākas.

Kā norāda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis, šis ir brīdis, kad Baltkrievijas un Krievijas ciešo politisko, ekonomisko saikni būtībā var nosaukt arī par atkarību, proti, Baltkrievijas iespējas eksistēt bez tiešas Krievijas iesaistes un atbalsta ir ārkārtīgi sarežģītas vai teju neiespējamas.

Sākumā nedaudz aplūkosim Krievijas ekonomiku. Kā jebkurā ekonomikā šobrīd, arī Krievijā sekas atstājusi Covid-19 pandēmija. Būtiskākās problēmas – ekonomikas atkopšanos un inflāciju vienlaicīgi – ieskicē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.

Tā rezultātā strauji samazinājies pieprasījums pēc precēm, tādēļ netiek izslēgts, ka būs nepieciešamas papildus valsts subsīdijas. Vienlaikus pastāv diezgan augsti rādītāji saistībā ar fizisko presonu kreditēšanu un tiek ierosinātas lietas par kredītu piedziņu. Balodis norāda, ka tas rada bažas, ka iedzīvotāji ņem kredītus, lai segtu savus ikdienas tēriņus. Pētnieks atgādina, ka šim lietām jāpieskaita vēl jau pastāvošās sistēmiskās problēmas.

Tagad pievērsīsimies Baltkrievijas ekonomikai. Šī gada pirmajā ceturksnī Baltkrievijas IKP salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn pieauga par 0,9%. Bezdarba līmenis svārtās ap 4%. Neatkarīgi no attiecību pasliktināšanās ar Rietumiem, ārējā ekonomiskā vide pirmajos mēnešos bija labvēlīga, un naftas un izejvielu cenu pieaugums deva ekonomikai grūdienu. Tomēr tiek prognozēts, ka gada otrajā pusē ekonomikas izaugsme palēnināsies, jo “Ryanair” lidmašīnas incidenta dēļ Eiropas Savienība un arī citi starptautiskie spēlētāji noteica sankcijas pret Baltkrieviju, ietekmējot tādus būtiskus sektorus kā naftas produkti, potaša mēslošanas līdzekļi un ar tabaku saistīti produkti. Jāpiebilst, ka spēcīgas sankcijas gan netika noteiktas pret valstij vitāli būtisko kālija sāļu sektoru. Nevar aizmirst arī ekspertu bieži piesaukto problēmu – nespēju gadiem ilgi veikt būtiskas strukturālas reformas un modernizēt ekonomiku. Kopumā rekordlielais valsts parāds, zelta un valūtas rezervju strauja samazināšanās un budžeta deficīta pieaugums – šie Baltkrievijas ekonomiskie rādītāji pēdējos gados nedod pamatu optimismam.

Arvien izolētākā Baltkrievijas vadība ir centusies panākt lielāku Krievijas ekonomisko atbalstu. Abu valstu ciešā saikne, tostarp ekonomikā, nebūt nav bijis noslēpums ne pēc Padomju Savienības sabrukuma, un noslēpums tas nav arī šobrīd. Abu valstu attiecības raksturo pētnieks Balodis.

2019.gada dati liecina, ka no visa Baltkrievijas eksporta 44% nonāk Krievijā, bet no visa importētā 55% ieplūst no Krievijas. Tikmēr Krievijai gan importā, gan eksportā Baltkrievija aizņem aptuveni 5%.

Jautājums par to, vai Lukašenko kārtējo reizi lūgs Krievijas prezidentam naudu, izskan teju katru reizi, kad abi tiekas. Un nauda patiesi ir nepieciešama, kaut vai tādēļ, lai Lukašenko spētu samaksāt saviem drošības spēkiem, kas tik naski viņu aizstāv un īsteno melno darbu pret aktīvistiem un kritiķiem. Tikmēr kā skaidro analītiskā centra “Actual Concept” direktors Aleksandrs Špakovskis, abas valstis saskaras ar aptuveni vienādu ārējo izaicinājumu paleti, un abu interese ir integrācijas procesu pastiprināšana, lai izveidotu kopēju ekonomisko telpu. Ekonomiskā integrācija Krievijai nebūt gan neesot tik viegli īstenojama. Tomēr abu valstu saikne kļūst spēcīgāka un tieši pret Baltkrieviju noteikto sankciju dēļ. Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau publiski solīja palīdzēt savai kaimiņvalstij pretoties šīm sankcijām, savukārt Krievijas augstas amatpersonas sacījušas, ka ar Krievijas investīcijām dosies atsvērt sankciju ietekmi.

Arī pētnieks Balodis uzskata, ka Baltkrievijas atkarība un Krievijas centieni gan politiski, gan ekonomiski to veicināt, tikai pastiprināsies, ņemot vērā gan politisko situāciju Baltkrievijā, gan sankcijas. Par Kremļa centieniem palielināt Krievijas ekonomikas un politikas īpatsvaru Baltkrievijā liecinot kaut vai tas, ka par Krievijas vēstnieku Baltkrievijā tika nozīmēts Jevgeņijs Lukjanovs, bijušais vēstnieks Latvijā ar pieredzi tieši finansu un banku sektorā.