Pēc pēdējā laika naudas atmazgāšanas skandāliem, naudassodiem un aptraipītas reputācijas bankas tagad saprot, ka jāpievērš lielāka cīņai pret naudas atmazgāšanu. Tā uzskata Zviedrijas finanšu žurnāliste Birgita Forsberga, norādot, ka Ziemeļvalstīm vēl ir daudz darāmā. Zviedrijas bankai „Swedbank” pēdējos mēnešos pievērsta īpaša uzmanība kopš izskanēja ziņas, ka caur to plūdušas lielas summas, kam varētu būt saistība ar naudas atmazgāšanu. Savulaik aizdomīgi pārskatījumi notikuši starp Dānijas bankas "Danske Bank" un "Swedbank" Baltijas struktūrvienībām laikā no 2007. līdz 2015.gadā.

Birgita Forsberga ir Zviedrijas laikraksta „Svenska Dagbladet” žurnāliste, specializējas finanšu jautājumos. Pēc 2008.gada finanšu krīzes viņa publicēja grāmatu par “Swedbank” kļūdām Latvijā ar nosaukumu – „Latvija – Swedbank Klondaika, kas gandrīz izputēja”.

Pēdējos mēnešos piedzīvotos skandālus ar tādām bankām kā dāņu “Danske Bank” un zviedru “Swedbank” viņa raksturo kā „neticamus”.

Zviedrijas Finanšu uzraudzības pārvalde bankām "Nordea" un "Handelsbanken" naudassodu uzlika 2015.gadā par nevērību to darbībā, novēršot naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu.

Forsberga arī norāda, ka, ņemot vērā pēdējo nedēļu notikumus, uzticību neveicina arī Zviedrijas “Swedbank” paziņojumi oktobrī pēc tam, kad dāņu “Danske” atzina, ka izmeklēšanu saistībā ar iespējamu naudas atmazgāšanu tās Igaunijas filiālē veic arī ASV Tieslietu ministrija.

Žurnāliste Forsberga vienlaikus pauž, ka tās nav Zviedrijas uzraugošās institūcijas, kas ir lielākais drauds “Swedbank”, bet gan Savienotās Valstis, kurām ir ļoti stingri noteikumi, un ļoti augstas soda naudas.

Bankām reputācija var dārgi maksāt. Dānijas “Danske Bank” pirms nedēļas atzina, ka šogad pirmajā ceturksnī tās peļņa samazinājusies par 36%, neskatoties uz pūliņiem atjaunot savu reputāciju pēc naudas atmazgāšanas skandāla.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.