Tūkstošiem Ukrainas bēgļu ienākšana mūsu valstī liek arī jautāt, kas tuvākajā nākotnē notiks ar darba tirgu un spiedienu uz algu kāpumu līdzšinējā cenu kāpuma un darbaroku trūkuma apstākļos. Pašlaik brīvas ir gandrīz 24 tūkstoši darbavietu. Bet mūsu pašu bezdarbnieku ir gandrīz trīs reižu vairāk. Tomēr uzrunātie eksperti domā, ka vismaz tuvākajā nākotnē gan pietiks darba bēgļiem, gan nav gaidāma strauja algu kāpuma mazināšanās, nemaz nerunājot par algu krišanos.

Bezdarba līmenis no 6,8 procentiem marta sākumā līdz šim nokrities par 0,1 procentpunktu, ļaujot domāt, ka 62 tūkstoši bez darba esošo vietējo cilvēku uz strādāšanu nemaz tā neraujas. To rāda Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Aģentūras pārstāve Signe Bierande stāsta, ka tradicionāli augstākais bezdarba līmenis ir Latgalē, kur mājās bez darba un naudas pavasari bauda katrs sestais, septītais cilvēks. Darba iespēju gan netrūkst, atzīst Bierande.

Vislielākais darbinieku pieprasījums ir būvniecībā, ražošanā, transporta un loģistikas pakalpojumos, lauksaimniecībā un tirdzniecībā. Tāpēc varētu rasties jautājums, kurās jomās tad varētu strādāt ukraiņu bēgļi, zinot, ka pašlaik valsti pamet lielākoties sievietes un bērni.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns ir drošs, ka bēgļu ierašanās un nodarbināšana vismaz tuvākajā nākotnē nekādā gadījumā nav drauds, ka algu kāpums varētu bremzēties, pat nerunājot par samazināšanos lielas darbaspēka konkurences apstākļos.

Ukrainas kara kontekstā ir vērts vērtēt arī to, ka daļa mūsu uzņēmēju palikuši bez Krievijas tirgus un izejvielu sagādes iespējām, tāpēc dažviet pat var nākties mazināt štatus. Tā komentē Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, sakot, ka turpretī daudzi darba devēji ir gatavi vērt durvis ukraiņiem.

Piebildīšu, ka likumdevējs ir strauji pielāgojis normatīvus, ka ukraiņi var strādāt arī jomās, kurās līdz šim to liedza valsts valodas zināšanu trūkums un citas nianses.