Covid-19 pandēmijas dēļ bezdarbs Latvijā palielinājās no 6 līdz 8% un tas ir krietni mazāk, nekā tika prognozēts iepriekš. Salīdzinājumam – 2008. gada finanšu krīzē bez darba palika vairāk nekā 20% iedzīvotāju. Bezdarba līmeni izdevies saglabāt zemu, pateicoties valsts atbalstam – dīkstāves pabalstiem un citiem atbalsta veidiem. Ekonomisti gan norāda, ka pandēmijas laikā trūcīgie kļuvuši nabadzīgāki, bet turīgie – bagātāki.

 

Septembra sākumā reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,5%, nereģistrētā – 6,9%. Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāve Signe Bierande stāsta, ka jaunākie operatīvie dati liecina – bezdarbs Latvijā turpina samazināties.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs skaidro, ka izteikti darbaspēka trūkums šobrīd jūtams 2 nozarēs – IT jomā un būvniecībā, tāpēc svarīgi naudu no Atveseļošanās fonda ieguldīt ne tikai būvniecībā, bet arī citās nozarēs.

Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols vērtē - lai gan nenoteiktība saglabāsies līdz gada beigām, darba tirgus pielāgojies esošajai situācijai. Bezdarbs samazinās arī demogrāfiskās situācijas dēļ – Latvijā sarūk ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits.

Pandēmija atšķirīgi ietekmējusi ne tikai dažādas nozares un profesijas, bet arī iedzīvotāju vecuma grupas. Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs stāsta, ka pandēmija vairāk ietekmējusi jaunus cilvēkus vecumā līdz 29 gadiem, kas visbiežāk bija nodarbināti izmitināšanās un viesmīlības jomās.

Ekonomikas ministrijas pārstāvis prognozē, ka šogad nodarbināto skaits varētu samazināties par 2,5% un vidējais bezdarba līmenis Latvijā sasniegt 7,5%, bet situācija uzlabosies nākamgad, kad bezdarbs būs 6,6%.