Darba tirgu Covid krīze pagājušajā gadā ietekmēja mēreni – bezdarbs auga par 2 līdz 3 procentpunktiem. Tas noticis, pateicoties valsts atbalsta pasākumiem – dīkstāves pabalstiem, nodokļu brīvdienām uzņēmējiem un citiem. Kopš decembra sākuma reģistrēto bezdarbnieku skaits palielinājies par 2039, sasniedzot gandrīz 70 000. Kādas izmaiņas darba tirgū varam sagaidīt šogad?

Ja iepriekšējās krīzes laikā, 2009. gadā, bezdarba līmenis Latvijā bija augstākais ES un pārsniedza 20%, tad šobrīd situācija ir nesalīdzināma labāka. Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols stāsta, ka par 9,3 % samazinājies vidējais nostrādāto stundu skaits.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Sabīna Dzerkale stāsta, ka pērn jūnijā reģistrētais bezdarbs palielinājās līdz 8,6%, līdz oktobrim tas samazinājās par 1,2%, bet decembra beigās bezdarba līmenis atkal palielinājās līdz 7,6%. NVA reģistrētas arī 15 000 brīvas darba vakances.

Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsver, ka šogad visās nozarēs jāpilnveido digitālās prasmes.

EM Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols vērtē, ka darba tirgu šogad pozitīvi ietekmēs gan Covid vakcīnas pieejamība, gan papildus finanšu līdzekļi no Eiropas atveseļošanas plāna. EM pārstāvis prognozē, ka šogad bezdarba līmenis būs 7,8% un nodarbināto skaits gada laikā varētu samazināties par 0,3 %.

EM prognoze – bezdarba un nodarbinātības rādītāji 2019. gada līmenī varētu atgriezties tikai 2022. gada beigās vai 2023. gada sākumā.