Bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana – pašvaldībās neizslēdz tarifu kāpumus

Bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana Latvijas pašvaldībās obligāti ieviešama no 2023. gada, nevis no nākamā gada, kā bija paredzēts iepriekš. Iemesls – tikai nedaudz vairāk kā puse no Latvijas pašvaldībām spētu nodrošināt šo atkritumu dalītu vākšanu. Arī Rēzeknes pašvaldībā atzīst, ka būtu gatavi uzsākt bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītu vākšanu, taču naudas trūkuma dēļ, atkritumu pārstrādes iekārtas, kas jāuzstāda tuvākajā atkritumu pārstrādes un uzglabāšanas poligonā, joprojām nav iegādātas. Savukārt aptaujātie iedzīvotāji Latgalē stāsta, ka jau tagad šķiro atkritumus, un gadījumā, ja būtu jāšķiro arī bioloģiski noārdāmo atkritumi, gatavi šo prasību pildīt.

„Mēs šķirojam atkritumus - papīrus un plastmasu atsevišķi. Ja būs vajadzība, es šķirošu arī bioloģiskos atkritumus. Mēs jaut tagad tās pašas kartupeļu mizas šķirojam.”

Inta ar ģimeni dzīvo daudzdzīvokļu mājā, viņa uzskata, ka bioloģiski noārdāmo atkritumu, tāpat kā plastmasas, stikla un citu atkritumu šķirošana, kas jau notiek pašlaik, nebūs ātrs process un mazajās virtuvītēs būšot grūti atrast vietu vēl vienam atkritumu spainim.

“Privātmājām es domāju, ka tas nesarežģīs dzīvi, bet daudzdzīvokļu mājām tie būs papildus konteineri. Mums ir neliela virtuve, un bioloģiskiem atkritumu maisiņam vietas nebūs, jo pat tagad papīru un visu pārējo mēs krājam citviet, nevis virtuvē.”

Šī gada pirmajā pusē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) veiktā aptauja pašvaldībās par aktuālo situāciju un plānotajiem pasākumiem saistībā ar bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītās savākšanas sistēmas izveidošanu atklāj, ka tikai nedaudz vairāk kā puse no Latvijas pašvaldībām spētu nodrošināt šo atkritumu dalītu vākšanu, kā galveno iemeslu minot, ka poligonos nav izveidotas atbilstošas iekārtas, lai nodrošinātu nepieciešamās bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes jaudas.

Rēzeknē, tāpat kā vēl četros kaimiņus novados ar atkritumu apsaimniekošanu nodarbojas SIA „ALAAS,” kurā 100% kapitāla daļas pieder pašvaldībām. Kā uzsver Rēzeknes pašvaldības vadītājs Aleksandrs Bartaševičs, bioloģiski norādāmo atkritumu dalīta savākšanas nodrošināšana nav tā lielākā problēma, galvenais, rast iespēju šos atkritumus arī efektīvi pārstrādāt, tam, savukārt nepieciešams finansējums, tāpēc Bartaševičs neizslēdz arī atkritumu apsaimniekošanas tarifa kāpumu.

„Mēs redzam, ka ALAAS (atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums) ir gatavs šo bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanu veikt, vai vismaz tas būs gatavs to darīt no tā brīža, kad likums to prasa. Skaidrs, ka pašvaldībām un uzņēmējiem papildus prasības nozīmē noteiktus izdevumus un zaudējumus. Tāpēc, skaidrs, ka būs jāstrādā, lai to sabalansēt un redzēt, no kurienes dzēst izdevumus. Acīmredzot, tas tiks ņemts no iedzīvotājiem. Cita ceļa nav, jo viņi rada tos atkritumus, un viņi ir atbildīgi par to apglabāšanu un utilizēšanu atbilstoši Eiropas Savienības regulām un mūsu likumdošanai. Es neredzu, ka pašvaldībai ir kaut kāda problēma organizēt šo procesu. Izņemot to finansiālo daļu, jo, protams, iedzīvotājiem nepatiks, ka atkritumu apsaimniekošana ar laiku var maksāt dārgāk,” saka Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs.

Kā uzsver SIA „ALAAS” valdes loceklis Aigars Metlāns, šobrīd atbilstošu bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtu sadzīves atkritumu apglabāšanas poligonā „Križevņiki”, uz kurieni gadā tiek nogādāti ap 18 tūkstoši  tonnu, tostarp arī  bioloģiski noārdāmo atkritumi,  nav.

“No sākuma, kad mašīna  iebrauc poligonā, tā tiek reģistrēta un nosvērta, tad tā speciālā angāra vietā tiek izkrauta, un atkritumi ar frontālo iekrāvēju sakrauti uz šķirošanas līnijas, kur tie iziet cauri maisiņu atvērējam, tur ir arī magnēts, kas izņem metāllūžņus. Pēc tam pa konveijeru atkritumi virzās uz priekšu, kur izkrīt bioloģijas frakcija, tad atkal uz priekšu - uz šķirošanas līnijas daļu, kur cilvēki ar rokām atlasa visas derīgās frakcijas un pati nederīgā frakcija izkrīt līnijas galā speciālā konteinerā, kurš tiek svērts, reģistrēts un sagatavots apglabāšanai.”

Pašlaik bioloģiski noārdāmie atkritumi šeit tiek izmantoti poligona vajadzībām.

“Tie tiek vesti uz atkritumu kompostēšanas laukumu, kur tiek krauta stirpās un kur veidojas tehniskais komposts, ko izmantojam atkritumu slāņa pārklāšanai poligonā, lai neizmantotu dabas resursus – labās smilti vai augsni,” tā Aigars Metlāns. 

Aigars Metlāns uzsver, ka neskaidru jautājumu saistībā ar bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanu un pārstrādi ir daudz, uztrauc arī atkritumu savākšanas izmaksu iespējamais pieaugums.

“Nedēļā divas reizes ir jāizved konteiners ar bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem. Pašlaik ir klienti, kuriem parastos atkritumus izvedam reiz vai 2 reizes mēnesī, bet, ja divas reizes nedēļā - tas attiecīgi radīs papildus izdevumus.”

Savukārt SIA „ALAAS” izpilddirektors Jurijs Petkevičs atklāj, ka atkritumu savākšanai uzņēmums ir gatavs, bioloģisko atkritumu pārstrādes līnijas iegāde ir iespējama, taču to nav jēgas iegādāties, kamēr nav zināms bioloģisko atkritumu pārstrādes rezultāts – komposta kvalitātes kritēriji, kā arī  pārdošanas un izmantošanas iespējas.

“Minimālās prasības, kas izvirzītas bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanai ir atsevišķi konteineri. “ALAAS” tam ir gatavs, tikai mēs skatāmies, kādi konteineri un kādas konstrukcijas.  Paliek tikai jautājums par pārstrādi, kuram ir svarīgs gala rezultāts, jo tagad ministrija strādā pie gala produkta standartiem, lai to bioloģisko masu varētu nodot tālākai izmantošanai. Es ceru, ka ātri, ja ne šogad, tad nākamā gada sākumā tie standartiem ir jābūt pieņemtiem, jo mums savādāk nav jēgas iegādāties šķirošanas līniju,  kamēr nav standartu produktam. Protams, tur ir daudz kas atkarīgs ne tikai no mūsu darbības, bet arī no tām prasībām, kas ietilpst tā saucamajos “zaļajos iepirkumos”, vai tas gala produkts - komposts, kas būs pārstrādāts  no mūsu puses  būs pieprasīts un būs noieta tirgus? Lai mēs varētu to izmantot gan apzaļumošanā, gan ceļu būvniecībā. Tas, protams, nav atkarīgs no poligoniem, tas vairāk atkarīgs no valsts kopējās politikas un likumdošanas izmaiņām, ko prasīs   tiem darba veicējiem, kur ir pielietojums tam resursam.”

Pēc VARAM ierosinājuma, valdība lēmusi par papildu atbalstu atkritumu poligoniem bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtu būvniecībai, nodrošinot ES fondu finansējuma pieejamību vairāk nekā 14 miljonu eiro apmērā. Tas ļaus bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītu vākšanu visā Latvijas teritorijā uzsākt līdz 2023.gadam, tādējādi būtiski samazinot apglabājamo atkritumu apjomu.