"Brexit" nav radījis lielas izmaiņas apdrošināšanā; uzņēmējiem ir jaunas prasības

Šā gada sākumā ir beidzies "Brexit" pārejas periods, un Lielbritānija ir pilnībā izstājusies no Eiropas Savienības. Tas ir nesis izmaiņas virknē jomu, tajā skaitā apdrošināšanā, kā arī uzņēmējiem, kas savas preces un pakalpojumus eksportē uz Angliju vai importē no tās. Kādas ir svarīgākās izmaiņas un kam jāpievērš uzmanība?

Daudzos apdrošināšanas veidos tiek norādīta polises darbības teritorija - standarta situācijā tā ir Latvija vai visa Eiropas Savienība. Tādēļ ceļojot uz Lielbritāniju vai sadarbojoties ar šo valsti biznesa kontaktos, ir vērts pārliecināties, kāda ir polises darbības teritorija un vai tā attiecas arī uz Lielbritāniju – nu jau valsti ārpus Eiropas Savienības. Primāri uzmanība jāpievērš KASKO, kravas, civiltiesiskās atbildības, nelaimes gadījumu un ceļojumu apdrošināšanas polisēm.

Taču arī pēc izstāšanās no Eiropas Savienības Lielbritānija paliek Zaļās kartes sistēmas dalībvalsts, kurā iekļaujas arī Latvijas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas sistēma jeb OCTA. Tādējādi arī turpmāk mūsu polišu īpašnieki Lielbritānijā būs pasargāti, stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Arī Latvijas izsniegtā Eiropas veselības apdrošinašanas karte jeb EVAK Lielbritānijā turpina darboties, un Latvijas iedzīvotāji ar to var saņemt tādus pašus veselības aprūpes pakalpojumus kā līdz šim. Taču šī karte nesedz ārzemēs veiktās pacientu iemaksas un līdzmaksājumus, neatlīdzina repatriācijas jeb transportēšanas izdevumus smagas slimības vai nāves gadījumā. Tādēļ arī turpmāk, dodoties uz Lielbritāniju, tāpat kā jebkurā citā ārvalstu braucienā ieteicams iegādāties ceļojumu apdrošināšanu.

Savukārt uzņēmējiem jāņem vērā, ka biznesa partneri Lielbritānijā var mainīt savus sadarbības nosacījumus, tajā skaitā profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas prasības. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa teic, ka breksits mūsu uzņēmējiem ir nesis divas negatīvas un vienu pozitīvu vēsti.

Savukārt ir divas lietas, par ko Eiropas Savienībai un Lielbritānijai tomēr nav izdevies vienoties. Tā sauktā preču atzīšanas sertifikācijas sistēma vairs nav vienota. Tas nozīmē, ka visi produkti, ko tur ieved vai no Lielbritānijas izved, ir no jauna jāsertificē tur vai konkrētajā valstī, kur preces nonāks.

Otra negatīvā lieta un izmaksu radītāja ir muitošanas procedūras, kas nu jāveic uz divām robežām. Turklāt mūsu uzņēmēji lielā mērā zina preču eksporta prasības uz trešajām valstīm, bet par Lielbritāniju ir vēl daudz nezināmā, sevišķi par produkcijas izvešanu no turienes.

Pašlaik ietekmi vairāk izjūt komersanti, kam ir mazāk zināšanu par eksportu uz trešajām valstīm. Tie, kas jau iepriekš veduši preces uz tādām valstīm kā Krieviju, Ukrainu vai Baltkrieviju, jau pārzina sertifikācijas un muitošanas lietas. Arī Valsts ieņēmumu dienests atzīst, ka komersantu jautājumu daudzums pieaug, radot sastrēgumus dokumentu apritē un piegāžu termiņos. Un tam jau ir plašāka ietekme uz tranzītu, loģistiku un ekonomiku kopumā.