Daugavpils Būvniecības tehnikumam ir piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra statuss, un ar šo mācību gadu mainīts arī tā nosaukums. No Būvniecības tehnikuma tas ir kļuvis par Latgales industriālo tehnikumu.Tas uzliek savu atbildību, uzsver tehnikuma vadītāja Ināra Ostrovska, un īpaši liek piedomāt gan par profesijām, kas nepieciešamas tieši reģiona uzņēmējiem.

Latgales industriālātehnikuma vēsture sākas 1965.gadā kā Daugavpils Pilsētas profesionāli tehniskā skola Nr.38. Laika gaitā skola bijusi gan Celtnieku profesionālā vidusskola, gan Daugavpils būvniecības tehnikums. Ar šo mācību gadu,esot jaunā statusā, tam jauns nosaukums, stāsta skolas direktore Ināra Ostrovska:

“Te ir metāla apstrādes industrija, būvniecības, pārtikas, lauksaimniecības, dizaina industrijas.”

Nosaukums diktēskolas attīstības virzienu, neslēpj Ināra Ostrovska:

“Šodien nākotnes ambīcija ir viena - saglabāt šo kvalitāti, pilnveidot, radīt jaunas programmas, kas nepieciešamas. Pats galvenais, ka mēs sadarbojamies ar uzņēmējiem, piedāvājam viņiem to, kas tiem nepieciešams. Tūlīt sāksies betonētāju apmācības, ļoti nepieciešami speciālisti metālapstrādē. Mūsu uzdevums iet kopā ar uzņēmējiem roku rokā.”

Metālapstrādes un mašīnzinību nodaļas vadītājs Aigars Veliks izrāda skolas jaunās darbnīcas, kuras pilnība aprīkotas pēc jaunākajām tehnoloģijām.

“Šeit darbnīcās ļoti labi aprīkoti tā saucamie boksi, kur ir visjaunākā diagnostika, kāda šobrīd ir. Mēs audzēkņus apmācam pēc jaunākajām tehnoloģijām, lai viņi varētu izmantot šīs prasmes tieši autosalonos.”

Un ne tikai autos salonos, bet arī, ja vajag, skolas audzēkņi būs gatavi strādāt lielajās darbnīcās un uz lauka. Burtiski šomēnes skolassmago spēkratu mehāniķi uzsāka darba vidē balstītās mācības uzņēmumā Hansa Flex.

“Es mācos grupā 2.04 un apgūstu arhitektūras tehniķa programmu. Man liekas, ka šī profesija ir ļoti pieprasīta mūsdienās. Daugavpilī un kopumā Latvijā ir ļoti maz arhitektu. Vajag ļoti daudz mācīties, lai apgūtu profesiju, bet es ļoti cenšos to izdarīt,” stāsta tehnikuma audzēkne Marika.

Arī jelgavnieks Artis Konutis no tās pašas grupas, studējot te, sev jau redz reālas nākotnes darba vīzijas.

“Es būšu arhitektūras tehniķis. Izvēlējos šo profesiju, jo man ļoti patīk ģeometrija, patīk matemātika, un patīk rasēt. Strādāju ar datoru un taisu 3d modelīšus datorā.

Es sevi redzu ne tik daudz kā arhitektūras tehniķi, bet gan arhitektu, kurš gatavs projektēt mājas un Latvijas radīt pazīstamas ēkas.”

Latgales industriālajamtehnikumam šobrīd ir arī vairākas filiāles laukos- gan Dagdā, gan Ludzā, gan Višķos. Tās vairāk vērstas uz laukiem nepieciešamo profesiju apguvi un nodrošina izglītības iespējas jauniešiem tuvāk to dzīves vietai, kas nav mazsvarīgi, uzsver tehnikuma direktore Ināra Ostrovska:

“Kad tas viss notika un mēs apvienojāmies, pašvaldības bija ļoti ieinteresētas un aicināja mūs, un mēs arī gājām pretī, jo infrastruktūra bija. To vajadzēja sakārtot, salabot, pielāgot. Arī pašvaldības ieliek ļoti lielu darbu Ne visiem ir jābrauc uz lielajām pilsētām. Zinot to, ka Latgale paliek tukšāka.”

Piemēram, raugoties uz Višķu filiāles nākotni, gan tehnikumam, gan pašai Augšdaugavas novada pašvaldībai plāni ir lieli, stāsta novada domes priekšsēdētaja vietnieks Vitālijs Aizbalts:

“Višķus mēs redzam kā tādu ekselences centru, ir apstiprināta Izglītības ministrijā Višķu attīstības stratēģija, kur ir paredzēts noteiktus finansu līdzekļus ieguldīt no pašvaldības puses un realizēt noteiktus kopīgus projektus. Šie projekti visi ir vai nu uzsākti vai daļēji realizēti. Tā ir energoefektivitāte, tas ir remonts vienā korpusā, labiekārtošana un Alejas ielas būvniecība. Un ir arī kopīgs projekts ar Amazoni, degradēto teritoriju revitalizācija, kur tiks izvietots Amazones tehniskais centrs, demonstrācijas laukums un daudzas citas lietas.”

Latgales industriālais tehnikums aug un attīstās,

un profesiju apguves iespējas, īpaši tās, kas neieciešamas tieši Latgales reģionam, te kļūst ar vien plašākas, uzsver Ināra Ostrovska:

“Pie mums mācās 1300 audzēkņu, un kopā mums ir apstiprinātas vairāk nekā 36 programmas, mums parādījās jaunas programmas metālapstrādē, kas ir ļoti nepieciešamas. Parādījās jaunas programmas kā ģeodēzija, ģeoloģija, kas ir ļoti svarīga ceļu būvniecībā un vispār būvniecībā. Daudz mācām Pieaugušo izglītības programmās, gadā apmācam vairāk nekā 300 cilvēkus no visas Latvijas.”

Jau pēc nedēļas 7.decembrī Latgales industriālajā tehnikumā notiks "Uzņēmēju vakanču gadatirgus", kas ir kārtējais solis uz skolas audzēkņu un uzņēmēju sadarbību.